CSP: AER patēriņš 2021. gadā bija par 3 % lielāks nekā gadu iepriekš

2021. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 78,0 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu AER patēriņš 2021. gadā bija par 3 % jeb par 2,3 PJ lielāks.

Kurināmās koksnes īpatsvars kopējā AER patēriņā 2021. gadā bija 78,6 % (2020. gadā – 77,3 %). Un elektroenerģijas patēriņa īpatsvars bija 12,9 %. Biogāzes īpatsvars kopējā patēriņā 2021. gadā bija par 0,9 procentpunktiem mazāks nekā 2020. gadā. Biodegvielas un citu energoresursu patēriņa īpatsvars bija attiecīgi 2,6 % un 2,4 %.

Atjaunīgo energoresursu patēriņa struktūra (%)

Skatīt OSP datubāzē: ENB060

Pēdējo piecu gadu laikā granulu eksports palielinājies par 55,3 %

Atjaunīgo energoresursu kopējais patēriņš piecu gadu laikā, no 2017. līdz 2021.gadam samazinājās par 8 % (0,6 PJ), ko ietekmēja HES saražotās elektroenerģijas ikgadējās svārstības. Bet kurināmās koksnes kopējais patēriņš piecu gadu laikā  palielinājies par 5,2 % (par 3,1 PJ) un 2021. gadā sasniedza 62,6 PJ. Salīdzinājumā ar 2020. gadu kurināmās koksnes patēriņš palielinājās par 7,1 % (par 4,1 PJ).  

Pērn eksportēja 43,7 PJ koksnes granulu, kas ir par 8,3 % jeb 3,3 PJ vairāk nekā 2020. gadā. Pēdējo piecu gadu laikā granulu eksports palielinājies par 55,3 %, ko veicina izejmateriālu pieejamība un globālā tendence palielināt atjaunīgo energoresursu patēriņu.

Lielākais kurināmās koksnes patērētājs ir pārveidošanas sektors [1] – 2021. gadā tā patēriņš veidoja 39,3 % no kopējā kurināmās koksnes patēriņa. Pārveidošanas sektorā piecu gadu laikā (2017. – 2021. gads) koksnes patēriņš palielinājies par 19,6 % (par 4 PJ). Savukārt pārveidošanas sektorā no saules kolektoriem saražotā siltumenerģija 2021. gadā bija 10 GWh jeb 36 TJ, kas bija par 1 GWh (par 4 TJ) mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Novērojamas izmaiņas kurināmās koksnes veidu izvēlē mājsaimniecībās, kur, 2015. gadā vairāk patērēja koksnes granulas nekā briketes, bet 2021. gadā pretēji – koksnes granulu patēriņš samazinājās par 9,4 % (par 193 TJ), bet brikešu patēriņš palielinājās par 20,8 % (par 78 TJ). Savukārt kurināmās malkas patēriņš mājsaimniecībās no 2015. gada līdz 2021. gadam palicis praktiski nemainīgs, samazinoties par 1,8 % (par 300 TJ). Lielākais kurināmās koksnes patēriņš rūpniecībā un būvniecībā bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē, 2021. gadā patērējot 15,4 PJ jeb 93,6 % no kopējā kurināmās koksnes patēriņa rūpniecībā un būvniecībā.

Kurināmās koksnes patēriņa struktūra (%)

Skatīt OSP datubāzē: ENB060

Elektroenerģijas patēriņš autotransportā 2021. gadā bija par 6,1 % vairāk nekā 2020. gadā

Elektroenerģijas patēriņš transportā 2021. gadā bija 351 TJ, kas ir par 3,5 % (par 12 TJ) vairāk nekā 2020. gadā, kas skaidrojams dažādi – reģistrēto elektroautomobiļu skaita pieaugums, iedzīvotāju aktīvāki ceļojumi pēc Covid-19 noteikto ierobežojumu atvieglošanas. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, elektroenerģijas patēriņš autotransportā un dzelzceļa transportā palielinājās attiecīgi par 6,1 % (par 6 TJ) un par 4,4 % (par 10 TJ). Tomēr elektroenerģijas patēriņš cauruļvadu transportā turpina samazināties un 2021. gadā bija 11 TJ, kas ir par 26,7 % (par 4 TJ) mazāk nekā iepriekšējā gadā, un salīdzinājumā ar 2017. gadu, samazinājās 3,7 reizes (par 30 TJ).

2021. gadā biodegvielas patēriņš transportā bija 2,0 PJ, kas ir par 3,7 % (par 70 TJ) vairāk nekā 2020. gadā, ko var saistīt ar pērn Covid-19 noteikto ierobežojumu atvieglošanu, un līdz ar to lielāku pieprasījumu pēc degvielas, piemēram, ceļojumiem, tūrismam Latvijā. Savukārt piecu gadu laikā (2017.–2021. gads), valstī veicot likumdošanas izmaiņas biodegvielas obligātā piejaukuma palielināšanā, biodegvielas patēriņš transportā palielinājies 5 reizes (par 1,6 PJ).

Saražotā elektroenerģija biomasas elektrostacijās un koģenerācijas stacijās palielinājās par 50 GWh

2021. gadā Latvijā saražoja 5 846 GWh elektroenerģijas, no tā 3 718 GWh – AER, un salīdzinājumā ar 2020. gadu saražotais apjoms no AER palielinājās par 1,9 % (par 68 GWh). Pērn samazinājās saražotā primārā elektroenerģija vēja elektrostacijās – 141 GWh, kas ir par 20,3 % jeb 36 GWh mazāk nekā 2020. gadā. HES 2021. gadā saražoja 2 708 GWh, kas ir par 4 % jeb 105 GWh elektroenerģijas vairāk, un saules elektrostacijās – 7 GWh elektroenerģijas, kas ir par 2 GWh vairāk nekā gadu iepriekš.

Koģenerācijas stacijās pērn saražoja 2 990 GWh elektroenerģijas, no tā 28,8 % no AER (biogāzes un biomasas koģenerācijas stacijās), kas bija par 0,6 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2021. gadā saražotā elektroenerģija biogāzes koģenerācijas stacijās samazinājās no 345 GWh līdz 292 GWh (par 15,4 %), bet biomasas elektrostacijās un koģenerācijas stacijās palielinājās no 520 GWh līdz 570 GWh (par 9,6 %).

Saražotā elektroenerģija no atjaunīgajiem energoresursiem (gigavatstundās)

Skatīt OSP datubāzē: ENA040

Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā

Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas AER izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim [2] – līdz 2030. gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 50 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES), 2020. gadā tas bija 42,13 % (ES – vidēji 22,09 %). Latvijai jānodrošina, ka līdz 2030. gadam 7 % no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2020. gadā Latvijā AER īpatsvars transportā bija 6,73 % [3], ES – vidēji 10,22 %. Savukārt AER īpatsvars apkurei 2020. gadā bija 57,1 %, kas ir ceturtais augstākais rādītājs pēc Zviedrijas (66,4 %), Igaunijas (58,5 %), Somijas (57,6 %) starp visām ES dalībvalstīm. ES [4] atjaunojamā enerģija veidoja 22,1 % no kopējās apkurei un dzesēšanai patērētās enerģijas.

Plašāka informācija par enerģētikas sektoru, tai skaitā arī par AER, pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā „Nozares – Enerģētika”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

[1] Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai, kā arī kūdras brikešu un kokogļu ražošanai.
[2] MK Nr. 46 “Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam”
[3] aprēķiniem izmanto Eurostat izstrādāto programmu „SHARES”
[4] Eiropas Savienības dalībvalstu vidējie rādītāji par 27 ES dalībvalstīm.