CSP: Elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas stacijās pērn veidoja 51 % no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma Latvijā

2021. gadā koģenerācijas [1] stacijās [2] saražotais elektroenerģijas daudzums bija 2 990,2 gigavatstundas (GWh), kas ir par 50,1 GWh jeb 2 % vairāk nekā 2020. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Elektroenerģijas izstrāde koģenerācijas stacijās pēdējos 10 gadus (izņemot 2012. un 2017. gadu) veidoja vairāk nekā pusi no kopējā saražotā elektroenerģijas apjoma valstī, 2021. gadā sasniedzot 51 %.

Salīdzinot ar 2020. gadu, pērn koģenerācijas stacijās saražotais siltumenerģijas apjoms palielinājās par 13 %, sasniedzot 5 688,9 GWh jeb 66 % no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma Latvijā (8 677,3 GWh). Siltumenerģijas izstrādes pieaugums skaidrojams ar zemāku vidējo gaisa temperatūru apkures periodā.

Koģenerācijas staciju skaits un kopējā elektriskā jauda samazinās

2017. gadā darbību veica vislielākais koģenerācijas staciju skaits pēdējo desmit gadu laikā – 204 koģenerācijas stacijas, bet no 2018. gada skaits pakāpeniski sarūk. 2021. gadā darbojās par deviņām stacijām mazāk nekā 2020. gadā jeb 153 koģenerācijas stacijas. Vairākas koģenerācijas stacijas darbību pārtrauca, jo tām beidzās valsts noteiktais atbalsts pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

Koģenerācijas staciju kopējā elektriskā jauda 2021. gadā sasniedza 1 268,1 MW, kas ir par 6,1 MW mazāk nekā 2020. gadā un par 31,0 MW mazāk nekā 2017. gadā. 

Vispārējās lietošanas koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars veido 97 %, uzņēmumu – 3 %

Pēdējo 10 gadu laikā vispārējās lietošanas [3] koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars vidēji veidoja 97 % (2021. gadā 1 239,3 MW), savukārt uzņēmumu [4] koģenerācijas staciju elektriskā jauda veidoja 3 % (2021. gadā 28,8 MW) no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās. 2021. gadā četras vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas ar jaudu lielāku par 20 MW veidoja 84 % no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās un 36 % no valstī kopējās elektriskās jaudas – trīs no tām darbojās Rīgas, viena – Zemgales reģionā.

2021. gadā AER koģenerācijas staciju elektriskā jauda bija par 4,5 MW mazāka nekā 2020. gadā

Fosilo energoresursu koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars 10 gados ir samazinājies un pieaug atjaunīgo energoresursu (AER) koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars. Vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas kāpums bija vērojams 2012. un 2013. gadā (par 80,2 MW) un no 2013. līdz 2021. gadam AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija 9 % – 12 % robežās no kopējās elektriskās jaudas koģenerācijas stacijās. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, AER koģenerācijas staciju elektriskā jauda 2021. gadā bija par 4,5 MW mazāka un veidoja 151,8 MW.

Vidzemē un Zemgalē vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars

2021. gadā vislielākais AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars bija Vidzemē (98 %) un Zemgalē (97 %), kur kopējā elektriskā jauda reģionā bija attiecīgi 29,0 MW un 56,5 MW. AER koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars Kurzemē un Pierīgā bija atbilstoši 75 % un 60 % no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā – 23,7 MW Kurzemē un 48,9 MW Pierīgā. Vislielākais fosilo koģenerācijas staciju elektriskās jaudas īpatsvars ir Rīgā un Latgalē – attiecīgi 99 % un 72 % no kopējās koģenerācijas staciju elektriskās jaudas reģionā (Rīgā – 1 069,5 MW, Latgalē – 40,5 MW).

No AER koģenerācijas stacijās saražotais elektroenerģijas apjoms tāds pats kā 2020. gadā

Saražotais elektroenerģijas apjoms no AER koģenerācijas stacijās pērn bija 861,8 GWh, kas atbilst 2020. gada līmenim, bet 10 gadu laikā elektroenerģijas izstrāde AER koģenerācijas stacijās palielinājusies 3 reizes. AER koģenerācijas staciju saražotās elektroenerģijas pieaugumu sekmē valsts atbalsta programmas.

Saražotais elektroenerģijas daudzums AER koģenerācijas stacijās 2021. gadā veidoja 23 % no kopējās valstī vietējās elektroenerģijas ģenerācijas no AER (15 % biomasas koģenerācijas stacijas, 8 % – biogāzes koģenerācijas stacijas).

Visaugstākā elektroenerģijas izstrāde Rīgā, viszemākā – Kurzemē un Vidzemē

Latvijā visaugstākā elektroenerģijas izstrāde novērota Rīgā, kur pēdējo piecu gadu laikā saražotās elektroenerģijas īpatsvars svārstījās 53–71 % diapazonā no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas daudzuma. Turpretī Kurzemē un Vidzemē bija viszemākie elektroenerģijas izstrādes īpatsvara rādītāji no kopējā saražotā elektroenerģijas daudzuma koģenerācijas stacijās, kas vidēji pēdējo piecu gadu laikā attiecīgi veidoja 4 % un 5 %. Pierīgā un Zemgalē elektroenerģijas izstrādes līmenis piecu gadu periodā bija 8–13 % robežās, bet Latgalē elektroenerģijas īpatsvars no 2017. līdz 2021. gadam samazinājies no 10 % līdz 6 % no kopējā koģenerācijas stacijās saražotā elektroenerģijas apjoma.

Pērn pieauga kurināmās koksnes un dabasgāzes patēriņš, samazinājās – biogāzes patēriņš

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas stacijās galvenokārt patērē dabasgāzi, kurināmo koksni (kurināmās šķeldas, koksnes atlikumus un koksnes granulas) un biogāzi. Salīdzinot ar 2020. gadu, 2021. gadā kurināmās koksnes patēriņš pieauga par 14 %, dabasgāzes patēriņš – par 3 %, savukārt biogāzes patēriņš samazinājās par 19 %. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars koģenerācijas stacijās samazinājies no 86 % līdz 57 %, savukārt AER patēriņa īpatsvars būtiski pieaudzis, 2021. gadā sasniedzot 43 %.

Latvijas mērķis5 līdz 2030. gadam ir sasniegt 50 % AER īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā un samazināt Latvijas enerģētisko atkarību no energoresursu importa. Latvijas AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā 2020. gadā bija 42,13 %.

Informācija par koģenerācijas staciju darbību tiks publicēta 21. jūnijā oficiālās statistikas portāla sadaļā „Nozares/Enerģētika”.

Metodoloģiskie skaidrojumi

[1] Koģenerācija – vienlaicīga elektroenerģijas un siltumenerģijas izstrāde vienā un tajā pašā tehnoloģiskajā iekārtā un ciklā, kā kurināmo izmantojot dabasgāzi, cietos kurināmos, šķidros kurināmos, biogāzi un kurināmo koksni.

[2] Koģenerācijas stacija sastāv no koģenerācijas iekārtām un siltuma maksimumslodžu katlu iekārtām.

[3] Vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas, kuru pamatdarbība ir elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana (NACE 2. red. 35. nodaļa "Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana").

[4] Uzņēmumu koģenerācijas stacijas, kas ražo elektroenerģiju un siltumenerģiju savām ražošanas un tehnoloģiskajām vajadzībām un daļu no saražotās siltumenerģijas pārdod (visas NACE 2. red. nodaļas, izņemot 35. nodaļu).

5MK Nr. 46 “Par Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam”