CSP: Pērn piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju mājokļa uzturēšanas izdevumu segšana bijusi apgrūtinoša

2020. gadā piektajai daļai (20,7%) mājsaimniecību mājokļa izdevumu [1] segšana bija ļoti apgrūtinoša (2019. gadā – 22,0 %), liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vislielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem, un nepilnajām ģimenēm (viens pieaugušais ar bērniem). Mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt 34,5% vientuļo vecākā gadagājuma cilvēku (vecumā no 65 gadiem) un 30,0% nepilno ģimeņu. Starp daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem) 19,6% bijā tādu, kurām mājokļa izdevumi bija ļoti apgrūtinoši, un tas ir ievērojami vairāk, nekā starp pāriem ar vienu bērnu (10,4%) un pāriem ar diviem bērniem (8,1%).

Visvairāk komunālo maksājumu parādi ir nepilnajām ģimenēm, vismazāk – pāriem bez bērniem un vientuļajiem senioriem

Kopš 2019. gada ir nedaudz samazinājies to mājsaimniecību īpatsvars, kurām pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma dēļ kaut reizi ir bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem (no 8,6% 2019. gadā līdz 8,0% 2020. gadā). Visvairāk parādnieku 2020. gadā visvairāk parādnieku par komunālajiem maksājumiem bija starp mājsaimniecībām, kur viens pieaugušais audzina bērnus (20,3%), pāriem ar trim un vairāk bērniem (15,8%) un mājsaimniecībām, kur dzīvo viena persona vecumā no 16 līdz 64  gadiem (10,9%). Savukārt vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu rēķiniem bija starp pāriem bez bērniem (4,1%) un starp mājsaimniecībām, kur dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem (4,6%).

Mājokļa izdevumu slogs dažāda tipa mājsaimniecībās 2020. gadā (%)

Autors: Ekr_nuz__mums_2021_03_02_144310

2020. gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 156 eiro mēnesī

2020. gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 156 eiro mēnesī uz vienu mājsaimniecību, kas ir par pieciem eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Turpina samazināties izdevumu īpatsvars, kas tērēts mājokļa uzturēšanai – pērn mājsaimniecības mājokļa uzturēšanai vidēji tērēja 11,8% no saviem ienākumiem (2019. gadā – 12,2%).

Ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi un to īpatsvars mājsaimniecības rīcībā esošajā naudas ienākumā 2013.–2020. gadā

Autors: Ekr_nuz__mums_2021_03_02_144429

Piektdaļu no ienākumiem vientuļie seniori tērē mājoklim

Vidēji viena mājsaimniecība mājokļa uzturēšanai izdod 11,8% no ienākumiem. Visvairāk mājokļa izmaksas ietekmēja vientuļos seniorus (no 65 gadiem) – viņi par mājokli tērēja 22,1% no saviem ienākumiem. Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem mājokļa izdevumi veidoja 16,4% no ienākumiem, un persona vecumā no 16 līdz 64 gadiem mājokļa uzturēšanai iztērēja 16,2% no ienākumiem.

Mājsaimniecībās, kurās dzīvo pāris ar bērniem, mājokļa izdevumi veidoja 10,0 – 10,8% no ienākumiem, savukārt pāri bez bērniem mājokļa izmaksām veltīja nedaudz vairāk – 11,1% no saviem ienākumiem.

Mājsaimniecību vidējie ikmēneša mājokļa uzturēšanas izdevumi pēc mājsaimniecības tipa un tās lieluma 2020. gadā

Autors: Ekr_nuz__mums_2021_03_02_144600

*Pārskata perioda mājokļu uzturēšanas izdevumus salīdzina ar iepriekšējā perioda mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu datiem

Metodoloģiskie skaidrojumi

[1] Mājokļa uzturēšanas izdevumi ietver izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli, īri (īrniekiem), hipotekārā kredīta pamatsummu (tiem, kas par savu mājokli maksā hipotekāro kredītu), mājokļa apdrošināšanu u.c. izdevumus, kurus ir nepieciešams segt, lai mājoklī varētu dzīvot. Mājokļa izdevumos netika iekļauti maksājumi par telefonu, kabeļtelevīziju, internetu u.c. pakalpojumiem, lai nodrošinātu sev papildu iespējas.

[2] Komunālie pakalpojumi ietver maksājumus par ūdeni, gāzi, elektrību, apkuri un atkritumu savākšanu. Netiek iekļauti tie izdevumi, ko mājsaimniecība sedz, lai nodrošinātu sev papildu iespējas (piemēram, abonementa maksu par televīziju, internetu, telefonu, signalizāciju u.c.).