Vietējā elektroenerģijas ražošana aprīlī Latvijas patēriņu nosedza 128% apmērā
Rīga, 29.maijs, LETA. Vietējā elektroenerģijas ražošana aprīlī Latvijas patēriņu nosedza 128% apmērā, kas ir par 19 procentpunktiem mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn, liecina AS "Augstsprieguma tīkls" publiskotais elektroenerģijas tirgus apskats.
Latvijas elektroenerģijas patēriņš aprīlī bija 581 088 megavatstundas (MWh), salīdzinājumā ar martu tas samazinājās par 11%, savukārt, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, patēriņš pieauga par 0,4%.
Atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem aprīlī Daugavas ūdenīgums bija 67% apmērā no mēneša normas, hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apmērs samazinājās par 27%, salīdzinot ar martu. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli tas pieauga par 41%.
Termoelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apmērs mēneša laikā saruka par 8%, taču salīdzinājumā ar 2016.gada aprīli bija kritums par 20%. Kopumā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti aprīlī saražoja 742 565 MWh, kas ir par 22% mazāk nekā martā un par 25% vairāk nekā pērnā gada aprīlī.
"Augstsprieguma tīkla" tirgus apskatā minēts, ka imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur biržas "Nord Pool" Lietuvas tirdzniecības apgabalu. Aprīlī no trešajām valstīm importētās elektroenerģijas apmērs bija 42 814 MWh, kas ir par 33% vairāk nekā martā un par 48% mazāk nekā 2016.gada aprīlī.
Zviedrija caur "NordBalt" kabeli aprīlī eksportēja uz Lietuvu 335 011 MWh, bet Polija caur "LitPol Link" 47 746 MWh. "NordBalt" kabeļa noslodze bija 66%, kas salīdzinājumā ar martu ir kāpums par 22 procentpunktiem. "LitPol Link" starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 25%, kas ir kāpums par astoņiem procentpunktiem, salīdzinot ar martu, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 57%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir kritums par 22 procentpunktiem.
Aprīlī Igaunijas-Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 23%, kas ir samazinājums par 6 procentpunktiem, salīdzinot ar martu. Starpsavienojums maksimumstundās bija noslogots par 79%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apmērs, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās kritās līdz pat 0% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neplānotu un avārijas atslēgumu, kas varēja būtiski ietekmēt neto pārvades jaudu, Igaunijas-Latvijas starpsavienojumā aprīlī nebija.
