Daļa LNB bijušās ēkas ir kritiskā stāvoklī; iedzīvotāju drošību tas neapdraudot
Daļa no bijušās Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas Krišjāņa Barona ielā 14 pašlaik ir kritiskā stāvoklī - tai atdalās fasādes apmetums. Patlaban šī daļa ir norobežota un iedzīvotāju drošību neapdraud, aģentūru LETA informēja tās apsaimniekotājs VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).
Šā gada 4.septembrī aģentūra LETA no aculieciniekiem uzzināja, ka minētajai ēkai drūpot nost apmetums. Kā aģentūrai LETA pastāstīja VNĪ, uzņēmums šajā pašā dienā nekavējoties veica ēkas apsekošanu un konstatēja, ka būvei Krišjāņa Barona ielā 14 ir atdalījusies fasādes daļa un nokritusi uz ietves.
Kā situāciju skaidroja VNĪ pārstāvji, atbilstoši noslēgtajam apsaimniekošanas un lietošanas līgumam nekustamā īpašuma Krišjāņa Barona ielā 14 apsaimniekošanu un uzturēšanu līdz šim ir nodrošinājusi LNB, un notikušais esot spilgts piemērs kādreizējam valstī pieņemtajam principam, ka katrs var būt ēku apsaimniekotājs, arī tas, kam tā nav raksturīgā funkcija. Situācija ar atlobījušos apmetumu Krišjāņa Barona ielā 14 neesot nekas pārsteidzošs, bet gan likumsakarīgs iznākums līdzekļu ekonomēšanai nekustamā īpašuma uzturēšanai.
VNĪ pārstāvji arī informēja, ka, neraugoties uz to, ka ēkas uzturēšana un apsaimniekošana ir nodota LNB, uzņēmums veic ēkas apsekošanu un uzraudzību, lai izvairītos no šādu gadījumu atkārtošanās turpmāk un lai iespējamos nepieciešamos remonta darbus iekļautu tuvākā perioda remontdarbu plānā.
VNĪ arī piebilda, ka remontdarbus gaidot vesela virkne celtņu, kas būtu pelnījušas iekļūt prioritāro investīciju projektu sarakstā, tāpēc uzņēmuma pārstāvji nepārtraukti tiekoties ar ministriju pārstāvjiem un konsultējoties ar ekspertiem, taču pašreizējā ekonomiskajā situācijā valsts budžeta iespējas nodrošināt finansējuma piesaisti esot ierobežotas.
Pašlaik LNB vēl nav pilnīgi atbrīvojusi tās iepriekšējās telpas, tas notiks līdz šā gada beigām.
Kā VNĪ pārstāvji komentēja ēkas turpmāko likteni, jautājumus par VNĪ pārvaldīšanā esošo ēku turpmāku izmantošanu izskata VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijā, kas pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar šiem īpašumiem.
VNĪ svarīgi izvērtēt, vai nekustamais īpašums Krišjāņa Barona ielā 14 arī turpmāk varētu būt nepieciešams kādas valsts iestādes funkciju veikšanai - VNĪ prioritāte ir ar telpām nodrošināt valsts institūcijas. Ja neviena institūcija neizrādīs interesi, īpašums, visticamāk, primāri tiks piedāvāts nomai privātajam sektoram, taču nevarot izslēgt arī iespēju īpašuma virzīšanai atsavināšanai.
VNĪ piebilst, ka, izvērtējot turpmāko rīcību, jāņem vērā ekonomiskā situācija, jo ēkai nepieciešami ievērojami kapitālieguldījumi, kas no valsts budžeta līdzekļiem var nebūt pieejami.
Ēka Krišjāņa Barona ielā 14 celta tālajā 1910.gadā Rīgas Amatnieku krājaizdevumu kases vajadzībām pēc arhitekta Ernesta Poles projekta. Nams ir ievērojami nolietots, taču VNĪ apliecināja, ka to var turpināt ekspluatēt.
Rīga, 9.sept., LETA.
Foto: Evija Trifanova / LETA
