Daļa no Latvijas nacionālā lepnuma – Jūgendstils
Īss ieskats vēsturē
Jūgendstila aizsākumi meklējami Eiropā 19. gadsimta 90. gados. Šīs stila iezīmes galvenokārt vērojamas tieši mākslā un arhitektūrā, 20. gadsimtā to mēdza dēvēt par neoromantismu. Lai gan jūgendstils strauji attīstījās visā Eiropā, katra valstī to sauca citādāk – Jugendstil Vācijā, Art noveau Francijā, modernismo Spānijā, Sezessionsstil Austrijā, Stile Liberty vai Stile Floreale Itālijā, Młoda Polska Polijā. Šajā kontekstā parādās tādu izcilu mākslinieku un arhitektu vārdi kā Antonio Gaudi, Alfonss Muha, Hektors Gimārs, Oto Vāgners un Gustavs Klimts.
Jūgendstila celtnēm raksturīgi nelieli erkeri, lizēnas, sarežģīts logailu kārtojums, ornamentāli ciļņi un skulpturālie veidojumi. Grezno ēku kāpņu telpu logus rotā milzīgas vitrāžas, mozaīkas, kokgriezumi un metāla kalumi.
Jūgendstils Rīgā
Pirmā jūgendstila ēka Audēju ielā tika uzbūvēta 1899.gadā - laikā, kad Krievijas impērijas Rietumu "nomale" Rīga piedzīvo ekonomisko uzplaukumu.
Viens no spožākajiem 20.gadsimta Rīgas arhitektiem bija Vilhelms Ludvigs Bokslafs, kura celtnes uzskatāmas par nozīmīgiem arhitektūras pieminekļiem. Starptautisku atzinību ieguva ne vien Mihails Eizenšteins, kurš saistās ar vienu no pretrunīgākajām parādībām Rīgas arhitektūrā - jūgendstilu tā agrākajā, ekstrēmi dekoratīvajā izpausmes formā, bet arī Kārlis Johans Flesko, Artūrs Mēdlingers, Vilhelms Neimanis, Ernests Pole, kā arī daudzi citi. Nedaudz vēlāk Rīgā parādījās stateniskais jūgendstils, tā redzamākais pārstāvis bija arhitekts Jānis Alksnis, kurš bija viens no produktīvākajiem Rīgas arhitektiem.
Grūti atrast kādu Rīgas centra ielu, kurā nebūtu neviena jūgendstila ēka, tomēr vietas, kur viskrāšņāk Rīgā uzplaukst jūgendstils, ir Alberta iela, "klusais centrs", kas atrodas tās tuvumā. Taču jūgendstila arhitektūras pērles var redzēt arī citur - Vecrīgā, Brīvības ielā un pat Āgenskalnā. Lai turpmākajām paaudzēm saglabātu Rīgas brīnumaino apbūvi, tās vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.
Foto: Jean-Pierre Dalbera/flickr.com.