abc.lv skaitļos

Lietotāji online233
Aktīvie uzņēmumi28141
Nozares raksti2374
Ekspertu atbildes3041
Daļa no Latvijas nacionālā lepnuma – Jūgendstils : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Daļa no Latvijas nacionālā lepnuma – Jūgendstils

03.12.2014 00:00
Daļa no Latvijas nacionālā lepnuma – Jūgendstils
Nav noslēpums, ka Rīgu bieži vien dēvē par jūgendstila metropoli, jo pilsētas daudzveidīgajā arhitektūrā dominē tieši šis stils.

Īss ieskats vēsturē

Jūgendstila aizsākumi meklējami Eiropā 19. gadsimta 90. gados. Šīs stila iezīmes galvenokārt vērojamas tieši mākslā un arhitektūrā, 20. gadsimtā to mēdza dēvēt par neoromantismu. Lai gan jūgendstils strauji attīstījās visā Eiropā, katra valstī to sauca citādāk – Jugendstil Vācijā, Art noveau Francijā, modernismo Spānijā, Sezessionsstil Austrijā, Stile Liberty vai Stile Floreale Itālijā, Młoda Polska Polijā. Šajā kontekstā parādās tādu izcilu mākslinieku un arhitektu vārdi kā Antonio Gaudi, Alfonss Muha, Hektors Gimārs, Oto Vāgners un Gustavs Klimts.

Lai gan jūgendstila darbi ir ļoti daudzveidīgi, tiem ir vairākas kopīgas iezīmes. Tam raksturīgo detaļu pamatā ir liektas, neregulārās līnijas un asimetriska kompozīcija, smejošas vai kliedzošas maskas, īpaši apspēlēts tika sievietes tēls. Jūgendstila mākslā un arhitektūrā liela nozīme bija dekoratīvajiem elementiem – augu un dzīvnieku motīviem, vijīgām līnijām, ģeometriskiem ornamentiem un gaišai toņu gammai. Šis bija pirmais stils, ka sāka saskaņot ēkas ārējo veidolu ar telpisko struktūru.

Jūgendstila celtnēm raksturīgi nelieli erkeri, lizēnas, sarežģīts logailu kārtojums, ornamentāli ciļņi un skulpturālie veidojumi. Grezno ēku kāpņu telpu logus rotā milzīgas vitrāžas, mozaīkas, kokgriezumi un metāla kalumi.

Jūgendstils Rīgā

Pirmā jūgendstila ēka Audēju ielā tika uzbūvēta 1899.gadā - laikā, kad Krievijas impērijas Rietumu "nomale" Rīga piedzīvo ekonomisko uzplaukumu.

Banner 280x280

Viens no spožākajiem 20.gadsimta Rīgas arhitektiem bija Vilhelms Ludvigs Bokslafs, kura celtnes uzskatāmas par nozīmīgiem arhitektūras pieminekļiem. Starptautisku atzinību ieguva ne vien Mihails Eizenšteins, kurš saistās ar vienu no pretrunīgākajām parādībām Rīgas arhitektūrā - jūgendstilu tā agrākajā, ekstrēmi dekoratīvajā izpausmes formā, bet arī Kārlis Johans Flesko, Artūrs Mēdlingers, Vilhelms Neimanis, Ernests Pole, kā arī daudzi citi. Nedaudz vēlāk Rīgā parādījās stateniskais jūgendstils, tā redzamākais pārstāvis bija arhitekts Jānis Alksnis, kurš bija viens no produktīvākajiem Rīgas arhitektiem.

Jūgendstils precīzi atspoguļo tā laika sabiedrības pasaules skatījumu, kas bija cieši saistīts ar nacionālo pašapziņas celšanos. 20.gadsimta sākumā Rīgā parādījās nacionālais romantisms, kam piemita savdabīgs tautiskums. Šis jūgendstila novirziens iezīmēja Rīgas arhitektūrā patriotisma garu. Latvijā dzimušie arhitekti, nacionālā romantisma iedvesmoti, ieviesa arhitektūrā latviešu folkloras motīvus, piemēram, stilizētus etnogrāfiskus rakstus.

Grūti atrast kādu Rīgas centra ielu, kurā nebūtu neviena jūgendstila ēka, tomēr vietas, kur viskrāšņāk Rīgā uzplaukst jūgendstils, ir Alberta iela, "klusais centrs", kas atrodas tās tuvumā. Taču jūgendstila arhitektūras pērles var redzēt arī citur - Vecrīgā, Brīvības ielā un pat Āgenskalnā. Lai turpmākajām paaudzēm saglabātu Rīgas brīnumaino apbūvi, tās vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.













Foto: Jean-Pierre Dalbera/flickr.com.

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai