Dārza žogs - aizsegs un patvērums
Pilnīgi necaurredzams žogs
Visneizskatīgākais ir parasta, pelēka betona mūris, visskaistākais mūris – veidots no dažādas nokrāsas plēstiem akmeņiem (arī no dolomīta) vai kombinējot dažādas akmeņu šķirnes. Iespējams iegādāties arī gatavus žoga elementus, kas izlieti rūpnieciski dažādās formās – kā kastes, cilindri un tamlīdzīgi. No šiem lējumiem var izveidot daudzu līmeņu konstrukciju, kurā var iepildīt augsni un iestādīt augus. Šīs sienas sadala monotono plakni un it kā paceļ ainavu virs zemes, vertikālo plakni pievienojot dārzam. Mūrēta žoga īpatnība – gadu gaitā tas apsūbē, apdrūp un tā kļūst vēl pievilcīgāks, ar senatnes garšu. Taču mūra žogam ir arī būtiski mīnusi - aizņem lielu platību; ja nav piestrādāts pie dizaina, izskatās vienmuļš un var radīt nomācošas izjūtas, sevišķi, ja to neapspīd saule. Šo īpašību dēļ mūra žogu izvēlas īpašās situācijās un pie īpašām ēkām – baznīcām, pilīm, kā arī iespaidīgiem savrupnamiem. Mūra žogu var padarīt vizuāli vieglāku, patīkamāku, ja vietumis tajā atstāj atvērtus logu (spraugas), veido ažūrus metāla vārtus. Ja gruntsgabals nav ļoti mazs, mūra žogu vēlams veidot attālāk no ielas vai ceļa malas un atbrīvotajā zonā, kā arī tieši pie mūra izveidot dekoratīvus stādījumus, kas atdzīvinātu monotono mūra sienu – šī atkāpe padara vidi humānāku (cilvēkiem nav jāiet gar aklu mūri), ainavu – krāsaināku un arī pasargā mūri no ielas dubļiem un putekļiem.
Daļēji caurredzams žogs
Daļēji caurredzamu žogu var izveidot, ja metāla režģu vai pinuma žogu apaudzē ar vīteņaugiem. Šāds žogs labāk aiztur putekļus un ielas trokšņus un ir pievilcīgāks, skatoties gan no dārza iekš'puse, gan ārpuses. Caurredzams žogs Caurredzamu, tomēr aizsargājošu žogu veido no stikla un tam līdzīgiem mākslīgiem materiāliem. Stikla pildījums ir savā ziņā unikāls materiāls – tas aiztur gan putekļus, gan trokšņus, gan arī neļauj teritorijā iekļūt nevēlamām personām. Trūkums - stiklojums neaizsargā no nevēlamiem skatieniem un arī nerada pilnīgu psiholoģiska drošuma sajūtu (šķiet, ka stiklu, pat ja tas ir trieciendrošs, var saplēst). Tomēr, izvēloties atbilstoša biezuma un veida stiklu, tas ir pietiekami drošs pret nejaušiem bojājumiem. Salīdzinājumā ar koka un citu dabas materiālu pildījumiem, stikls ir daudz ilgmūžīgāks. Caurspīdīguma dēļ stikla žogs īpaši ieteicams mazos gruntsgabalos, kur mūra vai kāda cita tradicionāla, blīva materiāla žogs jau tā mazo teritoriju psiholoģiski samazinātu vēl vairāk. Stikls ir neaizstājams arī lielākās teritorijās, kurām nepieciešams blīvs aizsegs, ja no dārza caur žogu paveras skaista ainava, kuru nav vēlams ne ar ko aizklāt.
Pasēta, stabi un vārti Lai žogs ilgāk kalpotu, pildījumu nav ieteicams laist līdz pašai zemei (metāls saskarē ar grunts mitrumu rūsē, koks – pūst), bet gan tikai līdz betonētai vai mūrētai pamatnei (pasētai), kas pacelta nedaudz virs zemes un sniedzas no staba līdz stabam, izņemot vārtu zonu. Tā aizsargā pildījumu no ielas sārņiem un arī no mehāniskiem bojājumiem. Atkarībā no praktiskās vajadzības vai arī pēc vizuāliem apsvērumiem pasēta var būt, sākot no 10 cm augstuma līdz pat metram. To var apspēlēt kā žoga dizaina sastāvdaļu, veidojot no dekoratīva materiāla, piemēram, dolomīta vai keramikas. Ja sētas stabi ir no betona vai mūrēti no blokiem vai ķieģeļiem, ļoti bieži arī pasētu būvē no tā paša materiāla, radot stilistiski vienotu veidojumu. Stabu uzdevums – noturēt žoga pildījumu un vārtus, tāpēc tiem jābūt slodzes izturīgiem. Tie ir iztālēm redzama žoga sastāvdaļa, tāpēc nozīmē ir arī stabu izskatam. Visvienkāršākais un stilistiski drošākais variants - stabi no tāda paša materiāla, kāds izmantots pildījumā. Taču ne vienmēr tas ir arī praktiskākais risinājums. Piemēram, koka stabi nav mitrumizturīgi, ar laiku tie sāk pūt, vēl pirms sākuši bojāties pārējie žoga konstruktīvie elementi. Bet vajadzētu būt tā, ka stabi kalpo vismaz tikpat ilgi kā pildījums. Betona un koka stabus parasti nosedz ar cepurīti, lai pasargātu stabu galus no mitruma. Vārtu galvenā funkcija – nodrošināt iekļūšanu teritorijā – nosaka to, ka tiem jābūt praktiskiem, tas ir, pietiekami lieliem, viegli atveramiem un aizveramiem. To izskats vairāk atkarīgs no dažādiem citiem apsvērumiem, piemēram, ja mājas saimnieki vēlas, lai ieejas zona būtu iespējami neuzkrītošāka, tad vārtus veido tieši tādā augstumā, formā, krāsā un no tāda paša materiāla kā viss žogs. Ja nepieciešams, lai vārti būtu redzami pa gabalu, būtu viegli un ātri atrodami gan gaišā, gan tumšā laikā, tos veido atšķirīgus un īpaši akcentē. Piemēram, tie var būt izteikti zemāki vai augstāki par pārējo žogu, virs vārtiem var būt izveidota arka vai jumtiņš, ierīkots vārtu apgaismojums. Nav noteikts, ka vārtiem jābūt tādā pašā kvalitātē kā žogs vai ēka. Dažkārt vārti ir galvenais un varbūt pat vienīgais uzmanības vērtais elements, kas redzams no ielas. Otrādi gan nebūtu vēlams – ja žogs un ēkas ir kvalitatīvas, bet vārti – slikti, tie var sabojāt kopējo iespaidu, jo vārti ir teritorijas vizītkarte, tāpat kā ārdurvis – nama vizītkarte. Autors: Ingars Liepiņš Foto no publicitātes un Ingars Liepiņš
