Dārzi, dārzu iekārtošana
Pirms augu stādīšanas un zāliena veidošanas, ir jāsagatavo vieta. Bieži vien vecā, neauglīgā grunts ir jānorok un jāved prom. Augu stādvietas un dobes ir jāielabo 30-60 cm dziļi, zālienam augsne jāielabo 10-20 cm dziļi. Parasti lieto labu melnzemi, ko papildina ar organisko mēslojumu (komposts, kūdras substrāts).
Atkarībā no augsnes analīzēm bieži vien jāpievieno arī minerālmēslojums. Veidojot dārzu, pamatmēslojums zālienam un dobēm jau tiek ielikts.
Nākošajos gados papildmēslojums ir jālieto divas trīs reizes gadā – pavasarī, vasaras vidū un rudenī. Minerālmēslu ražotāji pielāgojas privāto dārzu īpašnieku vajadzībām un jau uztaisa mēslojumus ar tādu kombināciju, kas der konkrētajiem augiem, un tad atliek tikai izlasīt instrukciju.
Runājot par zālieniem, tos var pielāgot jebkuriem apstākļiem un vajadzībām, pamainot sēklu sastāvu. Zālienu sēklas, kuras var iegādāties veikalos, ir sēklu maisījums, vismaz 3 dažādas šķirnes, kurās var būt 5 līdz 7 sastāvdaļas katrā. Veidojot piemājas zālienu, ir svarīgi nepārcensties ar sporta zālieniem, jo tie ir paredzēti intensīvai lietošanai. Sporta zāliena sastāvā lielu īpatsvaru sastāda airene, kas ir strauji augoša zāle, ja arī to izmīda, airene strauji ataug. Piemājas dārzā pilnīgi pietiek ar kādu krāšņo dekoratīvo zāliena maisījumu, kas būs pietiekami skaists, zaļš, tik strauji neaugs, kas arī izveido labu velēnu un ir pietiekami izturīgas piemājas lietošanai.
Pārsvarā visi augi ir saulmīļi, ir krietni mazāk tādu, kas varētu augt ēnā. Ēnainākas vietas pacieš hostas, kapmirtes, pahisandras, mūžzaļie rododendri, īves, tūjas, segliņi, mahonijas, ligustri. Svarīgi ir piemeklēt tos augus, kas piemēroti esošai vietai, nevis mēģināt pārtaisīt dabu, ieaudzēt to, kas dabiski tajā vietā neaugs.
Stādīšanas laikus ir svarīgi ievērot lielizmēra stādiem un kailsakņu stādiem. Šādiem lapu koku stādiem piemērotākais stādīšanas laiks ir agri pavasarī un rudenī (oktobrī), skujkoku stādus – agri rudenī (septembrī). Taču visus pārējos stādus, kas tiek audzēti un tirgoti podiņos, var stādīt jebkurā laikā, kad zeme nav sasalusi.
Vēl ir jāņem vērā dažādi dārza papildinājumi (dīķis, bruģis, celiņu tīkls u.c.), kas arī ietekmē dārza veidošanas darbu secību. Piemēram, ja grib izveidot mazu dekoratīvo dīķi, kas tiek izklāts ar plēvi, vizuāli šķiet, ka pie dīķa vajadzētu stādīt mitruma izturīgos augus, bet patiesībā dīķis ir ar plēvi norobežots no blakus esošās augsnes un tur nerodas mitrums, līdz ar to tur var stādīt arī sausumizturīgus augus. Ir iespējams piemeklēt tādus augus, kas vizuāli izskatās kā mitruma izturīgie, un stādīt dekoratīvajam dīķim blakus, tad tas izskatās dabīgi. Savukārt, ja ir dabīgs dīķis, tam apkārt jau aug kādi augi, kurus var nedaudz papildināt vai izņemt ārā. Sarežģītāk ir, ja dīķi mēģina izveidot tur, kur tas nav bijis, jo svarīgākais ir panākt, ka dīķī ir ūdens.
Rūpīgi piedomājot pie dārza plānojuma, var panākt, ka tas ir ziedošs no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Jebkurā dārzā tā veidotājam jāskatās, lai katrā gadalaikā būtu vai nu ziedoši augi vai ar krāsainām lapām, lai dārzs nav vienmuļi zaļš, bet vienmēr būtu kādi akcenti. Izvēloties ainavu arhitekta pakalpojumus dārza projektam, kura platība varētu būt aptuveni 1200 m2, ieskaitot augu izvēli un izvietojumu, standarta ainavu arhitekta pakalpojumi izmaksā no 400 līdz 600 Ls.
Andris Drēska
SIA "Aleja D" valdes loceklis, dārzkopis
