abc.lv skaitļos

Lietotāji online79
Aktīvie uzņēmumi28205
Nozares raksti2374
Ekspertu atbildes3041
Daudzdzīvokļu ēku siltināšana : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Daudzdzīvokļu ēku siltināšana

Daudzdzīvokļu ēku siltināšana
Vispirms īsi par to kāpēc mūsu mājās ir tik lieli siltuma enerģijas zudumi. Atbilde ir vienkārša: tāpēc, ka piegādātais siltums pa dažādiem ceļiem aizplūst no telpām. Šie ceļi ir grīda, griesti, logi, durvis, sienas, ventilācijas kanāli, elektrības vadu pievades kanāli utt. Ēkās sienās var būt arī caurumi. Piemēram, zem logu palodzēm, paneļu savienojuma vietās un citur. Sienās var būt materiāli, kuri daudz labāk vada siltumu nekā tiem apkārt esošie. Piemēram, metāls siltumu vada daudz labāk nekā koks. Vēl ļoti liela nelaime ir tad, ja sienu konstrukcijas ir slapjas. Ūdens ne tikai bojā sienas, tas ļoti stipri palielina siltuma plūsmu caur sienām.

Lai panāktu to, ka siltais gaiss neplūst ārā no dzīvokļa, ir nepieciešams ārējās konstrukcijas noblīvēt. Aizdarīt ciet visas vietas kur siltais iekštelpu gaiss var apmainīties ar auksto āra gaisu. Nākamais solis būtu tas, ka jāpanāk pārlieku lielā mitruma paneļos izvadīšana no tiem. To izdara veicot paneļu šuvju remontu. Šuves ne tikai noblīvē ar elastīgu un ūdensizturīgu poliuretāna mastiku, bet tajās arī izveido ventilācijas kanālu ar kondensāta izvades caurulītēm.

Praktiski vienlaicīgi ir jāatrisina ventilācijas jautājums. Tikko tiek aizdarītas visas spraugas tā tūlīt telpās gaisa kvalitāte pasliktinās un sāk uzkrāties mitrums. Vislabākais šeit būtu ierīkot siltuma apmaiņas ventilācijas iekārtu, kas slikto gaisu izvadot ārā reizē ar savu siltumu sasilda iekšā plūstošo svaigo auksto gaisu.



Igauņi, mūsu ziemeļu kaimiņi, šādā veidā ir veikuši darbus lielākajai daļai viņu teritorijā esošajās ēkās. Ieguldot vairākas reizes (!) mazākus līdzekļus nekā Latvijā populārajos "siltināšanas" darbos, viņi iegūst siltuma enerģijas ekonomiju 15% - 30% robežās. Pēc šo pamatdarbu veikšanas igauņi ļauj ēkai 1-2 gadus žūt. Kad šis laiks ir pagājis, tad tiek domāts par to vai ir jāturpina vēl kādi siltināšanas pasākumi vai nē. Bieži nekas vairāk arī netiek darīts. Par mazu naudu ir iegūta liela siltuma enerģijas ekonomija.

Banner 280x280

Mūsu problēma Latvijā ir tā, ka EM kura aģitē iedzīvotājus piedalīties siltināšanas programmas ar ES līdzfinansējumu kampaņā neko nesaprot kur šis siltums paliek un kā to nepieļaut. EM ierēdņiem trūkst elementāru zināšanu siltumtehnikā, viņi neko nezin kā šīs ēkas "dzīvo", tajā skaitā neko par ūdens graujošo ietekmi uz ēku konstrukcijām. Arī pašreizējais šuvju remonts ar to "nosmērēšanu" ar akrila vai bituma bāzes mastikām dara vairāk ļauna nekā laba. Latvijas Būvnormatīvos ir uzskaitīti visi pasākumi, kas jāveic lai ēkas būtu siltas un sausas. Tie ir jāprot lasīt. Jāprot tos īstenot dzīvē.

SIA Bostik var palīdzēt tieši ēkas noblīvēšanas darbos kur vislabākais materiāls ir šuvju masa - poliuretāna mastika. Iztīriet vecās šuves, nopakojiet tās ar akmens vati, atstājiet vietu ventilācijas kanālam un aizdariet šuvi ar poliuretāna mastiku šuvju krustpunktos ievietojot kondensāta izvades caurulītes. Izžāvējiet māju. Un, iespējams, nekas vairāk arī nebūs jādara.

Aivars Veide, SIA Bostik

Dalies ar šo rakstu

Nedēļas tēma

Elektroinstalācijas drošība un profesionālie risinājumi

Elektroinstalācijas drošība un profesionālie risinājumi

Par elektroinstalāciju ikdienā reti aizdomājamies. Šis jautājums kļūst aktuāls vien tādos brīžos, kad pamanām problēmas, piemēram, elektroapgādes traucējumus, bojātus vadus, vai radušās citas neērtības, kas var radīt nopietnus apdraudējuma riskus. Kāpēc elektroinstalācijas drošība ir svarīga ikvienam?

Aktuālie piedāvājumi

Būvniecības informācijas sistēmā pieejams Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs

Būvniecības informācijas sistēmā pieejams Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs

Saskaņā ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā ir izveidots Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs, kura pārzinis ir Būvniecības valsts kontroles birojs. Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs ir pieejams Būvniecības informācijas sistēmas sadaļā “Reģistri” apakšsadaļā “Dzīvokļu īpašnieku kopību reģistrs”. 

Aktualitātes

VNĪ: noslēgusies Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve; ekspluatācijā pieņemti rokādes ceļi ap Riču ezeru

VNĪ: noslēgusies Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūve; ekspluatācijā pieņemti rokādes ceļi ap Riču ezeru

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” informē, ka valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir faktiski noslēgusies. Viens no pēdējiem nozīmīgajiem posmiem, kas bija palikuši – rokādes ceļu izbūve (4,6 km) un laivu piestātne Riču ezera posmā –, ir pilnībā pabeigts un visi izbūvētie ceļu posmi ir pieņemti ekspluatācijā.

Izstāsti Latvijai

Uzņēmumi, saistīti ar raksta tematiku nozarē "Celtniecības un remonta darbi":