Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas projektam Rīgas dome aizņemsies 5,9 miljonus latu
Rīgas pašvaldība projekta īstenošanas finansēšanai ņems aizņēmumu no Valsts kases vai cita aizdevēja, kas piedāvās izdevīgākus aizņēmuma nosacījumus, kopsummā līdz 5 892 020 latiem, tai skaitā 2013.gadā - līdz 1,47 miljoniem latu, 2014.gadā - līdz 4,1 miljonam latu, bet 2015.gadā - līdz 321 latu.
Plānots, ka aizņēmuma atmaksas termiņš nepārsniegs 15 gadus un aizņēmuma pamatsummas atliktais maksājums ir līdz trim gadiem.
Kā ziņots, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments izsludinājis iepirkuma konkursu par Augusta Deglava ielas izgāztuves rekultivācijas tehniskā projekta izstrādi, autoruzraudzību un būvdarbiem. Iepirkuma līgumcena plānota 4,66 miljoni latu, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Iepirkuma procedūras dokumenti saņemami un piedāvājumi vai pieteikumi iesniedzami līdz 25.jūnija plkst.11, kad departamentā, Amatu ielā 4, notiks piedāvājumu atvēršana.
Jau ziņots, ka Rīgas dome 21.janvārī ir noslēgusi vienošanos ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) par Kohēzijas fonda atbalstu normatīvo aktu prasībām neatbilstošās izgāztuves Augusta Deglava ielā rekultivāciju 50% apmērā.
Dome sākotnēji rēķināja, ka izgāztuves rekultivācija varētu izmaksāt vien 2,4 miljonus latu, tomēr pēc projekta tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes konstatēts, ka būvdarbu izmaksas sasniegs 5,94 miljonus latu.
Projekta gaitā tiks izstrādāts būvdarbu tehniskais projekts un veikta izgāztuves rekultivācija 19,3 hektāru platībā. Atkritumus paredzēts pārvietot uz izgāztuves ziemeļu un centrālo daļu, tad šim atkritumu kalnam tiks ierīkota drenāžas sistēma gruntsūdeņu savākšanai un novadīšanai, bet pēc tam atkritumu kalns tiks pārsegts ar ūdensnecaurlaidīgu segumu un apzaļumots, nodrošinot iedzīvotājiem atpūtas iespējas.
Rekultivējot bijušo izgāztuvi Augusta Deglava ielā, varēs savienot Pļavniekus ar Purvciemu un iegūt sakoptu teritoriju 24 hektāru platībā.
Saskaņā ar izgāztuves sanācijas projektu, kas izstrādāts 2003.gadā, izgāztuvē ir apglabāti kopumā 1,66 miljoni kubikmetru atkritumu. Kopš izgāztuves izveidošanas atmosfēras nokrišņi ir sūkušies cauri apglabāto atkritumu slānim, šķīdinot dažādas ķīmiskas vielas un veicinot bioķīmiskos procesus. Infiltrātam sūcoties gruntsūdeņos, piesārņojums izplatījies arī tuvākajā apkārtnē, kas, ņemot vērā izgāztuves novietojumu pilsētā, rada draudus piegulošajā teritorijā izvietoto dzīvojamo māju iemītnieku veselībai. Gruntsūdeņi ir piesārņoti kopumā apmēram 40 hektāru teritorijā.
Rīga, 14.maijs, LETA.
Foto:Stock.XCHNG
