"Delna" pārmet VARAM būvnieku interešu aizstāvēšanu gudrona dīķu sanācijas projektā
Sabiedrība par atklātību "Delna" joprojām uzskata, ka nav tiesiska pamata kompānijai "Skonto būve" piešķirt papildu finansējumu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas īstenošanai, un pārmet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) būvnieku interešu lobēšanu.
"Delnas" direktors Gundars Jankovs pauž pārliecību, ka patlaban notiek aktīva privātā sektora interešu lobēšana, aģentūru LETA informēja organizācijas komunikācijas direktore Agnese Alksne. Šādus secinājumus viņš izdarījis, ņemot vērā, ka iepirkuma konkursā uzvarējis piedāvājums ar zemāko cenu, bet pēc tam tiek organizēta sarunu procedūra, lai piešķirtu vēl papildu finansējumu.
Organizācija pauž neizpratni par to, ka tikšanās laikā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski (VL-TB/LNNK) ir panākta vienošanās, ka jautājums netiks virzīts tālāk, tomēr tas tā nav noticis. "Tomēr mēs redzam, ka ministrija turpina aizstāvēt būvnieka intereses, virzot valdības dienas kārtībā jautājumu par papildu naudas piešķiršanu "Skonto būvei"," neizpratnē ir Jankovs.
Nepamatota sarunu procedūras piemērošana valstij var radīt būtisku kaitējumu, jo Eiropas Komisija var sākt pārkāpuma pārbaudes lietvedību, kā rezultātā celt prasību Eiropas Savienības tiesā pret Latviju un atzīt projektā izlietotos Eiropas finanšu līdzekļus par neattiecināmām izmaksām, uzsver "Delna".
Līdzīgi gadījumi saistībā ar nepamatotām izmaksām dažādos projektos jau tiek izvērtēti, atgādina organizācija. Tie ir par sarunu procedūru piemērošanu Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektā, kā arī fotoradaru iepirkumā.
Organizācija atkārtoti nosūtījusi vēstuli Cilinskim, lūdzot izsniegt zvērinātu advokātu biroja "Magnusson" sagatavoto atzinumu un pārējo projekta dokumentāciju, kas kalpojusi par pamatu lūgt Iepirkumu uzraudzības birojam veikt sarunu procedūru.
"Delna" jau iepriekš pauda, ka uzņēmums "Skonto būve", kas īsteno Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektu, nepamatoti mēģina izspiest no valsts naudu un projekts ir apdraudēts tieši būvnieku vainas dēļ. Pēc organizācijas domām, būvnieki nepamatoti mēģina izspiest naudu no valsts, iepriekš zināmus apstākļus uzdodot kā "neparedzētus apstākļus". "Delna" atgādina, ka Valsts vides dienests (VVD) 2010.gada 24.septembrī noslēdza būvdarbu līgumu ar SIA "Skonto būve" par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju, bet inženiertehniskās uzraudzības līgums tika noslēgts ar SIA "Geo Consultants". Projekta kopējās izmaksas ir 29 miljoni eiro, no kuriem 20 miljoni ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, bet valsts finansējums ir 8,7 miljoni eiro.
Saskaņā ar būvdarbu līgumu SIA "Skonto būve" līdz 2011.gada sākumam bija jāziņo par iespējamiem neparedzētiem apstākļiem projekta īstenošanā, taču uzņēmums par šādiem ziņoja tikai gadu vēlāk - 2012.gadā. Būvnieki apgalvojuši, ka iepriekš nav zinājuši apstākļus, kādos darbi jāveic. VVD gan atgādināja, ka termiņš ir nokavēts, tāpēc nav pamata piešķirt papildu finansējumu, jo saskaņā ar darbu tehnisko specifikāciju šādu risku uzņēmās pats darbu izpildītājs.
Jau ziņots, ka VARAM, uzklausot ieinteresētās puses, nolēmusi turpināt Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projektu. Saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Eināra Cilinska (VL-TB/LNNK) lēmumu Valsts vides dienests (VVD) jau ir iesniedzis dokumentus Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu atļaut piemērot sarunu procedūru papildu finansējuma novirzīšanai šī projekta īstenošanai.
VVD savā vēstulē IUB norāda, ka VVD, sagatavojot konkursa dokumentāciju, nevarēja paredzēt, ka būtu nepieciešams veikt pētījumus tādiem sērskābā gudrona parametriem kā hidrofobitāte/hidrofilitāte, kas pašlaik pielietojamās tehnoloģijas gadījumā ir izrādījusies kritiska.
Līgums ar "Skonto būvi" par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju noslēgts vēl Vides ministrijas laikā 2010.gada septembrī. Projekta pasūtītājs ir VVD, galvenais būvuzņēmējs - SIA "Skonto būve", savukārt tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānija "Mueg".
Iepriekš izskanēja informācija, ka ir apdraudēts Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekts, jo uzņēmums "Skonto būve" prasa papildu finansējumu projekta īstenošanai. Uzņēmumam tiek pārmesta nepamatota naudas izspiešana, jo tas nav laikus ziņojis par neparedzētiem apstākļiem projekta īstenošanā. 2012.gada 8.februarī "Skonto būve" oficiālā vēstulē informēja, ka attīrīšana izmaksā dārgāk. Vispirms uzņēmums prasīja papildu pusotru miljonu eiro, taču ar katru nākamo vēstuli prasības auga, līdz pērnās vasaras beigās summa sasniedza 16 miljonus eiro.
Gudrona dīķi ir viena no visvairāk piesārņotajām teritorijām ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijas reģionā. Dīķu sanāciju finansē no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30-35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas. 20.gadsimta 50.-80.gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvests sērskābais gudrons - ražošanas atkritums, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 20.gadsimta 70.gadu sākumam to uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dīķis, bet vēlāk - dienvidu dīķis. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.
Abos gadījumos gudrona dīķu piesārņojums infiltrācijas ceļā nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70 līdz 90 metru dziļumā. Piesārņotie artēziskie ūdeņi ar ātrumi 25 līdz 35 metri gadā virzās uz ziemeļiem Gaujas upes virzienā. Piesārņoto pazemes ūdeņu apjoms ziemeļu dīķa apkārtnē ir 108 000 kubikmetru, savukārt piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības areāli ziemeļu dīķim ir 148 hektāri, bet dienvidu dīķim - 139 hektāri.
Rīga, 4.marts, LETA.
Foto:marc falardeau/Flickr
