Deputāti pieņem jaunu likumu ūdenssaimniecības pakalpojumu sakārtošanai
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iepriekš norādīja, ka Latvijā pašlaik nav noteiktu vienotu prasību un nosacījumu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai.
Ministrija likumu izstrādājusi, lai sekmētu kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību un lai lietotājiem nodrošinātu nepārtrauktus un drošus pakalpojumus. Būtiska šajā ziņā ir arī vides aizsardzības un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas līdzsvarošana ar sabiedrības ekonomiskajām interesēm.
VARAM norāda, ka, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, daudzas pašvaldības aktīvi būvē ūdenssaimniecības sistēmas. Taču ir redzams, ka pastāv problēma ar pieslēgumiem pašvaldību izbūvētajiem vai renovētajiem ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem, kas ir saistīts ar ekonomisko krīzi, pārāk optimistiskiem plāniem, iedzīvotāju zemo maksātspēju un migrāciju uz citām valstīm pēdējo gadu laikā. Ja netiks sakārtots tiesiskais regulējums attiecībā uz pasākumiem pieslēgumu veicināšanai un īstenošanai, netiks arī nodrošināta dzeramā ūdens kvalitātes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas atbilstība normatīvo aktu prasībām, skaidro ministrija.
Lai veicinātu pieslēgumu palielināšanu pie centralizētām kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmām, jaunais likums paredz netiešos stimulus iedzīvotāju pieslēgumu veidošanai, piemēram, vienošanās ar pakalpojuma sniedzēju, ka pieslēgumu var apmaksāt pa daļām. Pašvaldības dome varēs lemt par finansējuma piešķiršanu šo darbu daļējai apmaksai no pašvaldības budžeta.
Likumā arī iekļauts tiesiskais regulējums, kas nosaka sniegto ūdenssaimniecības pakalpojumu uzskaites kārtību un norēķinu kārtību par saņemtajiem pakalpojumiem. Tāds nepieciešams, jo gan pašreizējie, gan jaunie pakalpojumu lietotāji var norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, neizmantojot skaitītājus. Norēķini šādos gadījumos notiek pēc atšķirīgām patēriņa normām un bieži neatbilst faktiskajam ūdens patēriņam. Tas būtiski palielina ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja uzskaitītos ūdens zudumus tīklos un ar tiem saistītos izdevumus, kas tiek iekļauti tarifos, radot nevienlīdzīgu attieksmi pret lietotājiem.
Likums noteiks arī ūdenssaimniecības pakalpojumu regulēšanas vispārīgo kārtību, valsts un pašvaldību kompetenci ūdenssaimniecības pakalpojumu regulēšanā, kā arī ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja un lietotāja pienākumus un tiesības pakalpojumu sniegšanā un lietošanā.
Ar likumu paredzēts noteikt, ka vietējā pašvaldība uzrauga tādu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju sniegtos ūdenssaimniecības pakalpojumus, kuru apjoms ikvienā veidā nepārsniedz 100 000 kubikmetru gadā, un nosaka maksu par sniegtajiem sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem.
Likums stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA
