Dienvidu karaliene krāšņā magnolija Latvijas dārzos: Kā par to rūpēties?

Jau marta vidū tie, kuri dodas smelties saules vitamīnus uz Vidusjūras reģionu un citām dienvidu zemēm, sociālajos tīklos lepojas ar krāšņi ziedošu koku attēliem – agrā pavasarī zied karaliski skaistās magnolijas. Latvijā tās priecē vēlāk – aprīļa beigās, maijā vai pat tikai jūnijā atkarībā no šķirnes, taču nav nekādu šķēršļu eksotisko dienvidnieci audzēt arī mūsu klimatā, jo magnolijas ir reti izturīgas. Tirdzniecības tīkla “Kesko Senukai Latvia” produktu speciāliste Līna Spure dalās padomos, kā rūpēties par šīm skaistulēm un kāpēc nevajag mest plinti krūmos, ja pirmajos gados magnolija neaug un nezied.

Augu pasaules dinozaurs

Eiropā magnolijas ievestas 17. gadsimtā, taču vispār tās ir daudz senākas. “Magnolijas ir redzējušas dinozaurus – burtiskā nozīmē. Tās veidojušās pirms 140 miljoniem gadu un, protams, laika gaitā piedzīvojušas dažas pārmaiņas, taču kopumā var teikt, ka tie ir vieni no senākajiem augiem uz planētas. Un, ja reiz izdzīvojušas tik ilgi, pat ilgāk nekā lielie, stiprie dinozauri, skaidrs, ka nekādas nīkules tās nav – magnolijas ir vieni no izturīgākajiem un mazprasīgākajiem augiem. Tāpēc mīti par to, ka magnolijas Latvijā nevar pārziemot, ir tikai mīti – viss, kas vajadzīgs, ir nedaudz pacietības,” stāsta speciāliste.

Magnolijas, līdzīgi rozēm, glicīnijām un dažām vīnogu šķirnēm, ir dienvidniecēm apbrīnojami salizturīgas – vairums Latvijā nopērkamo šķirņu pārziemo pat -35 grādu salā. Toties vasaras gan tām labpatiktu garākas, tāpēc labs dārznieks magnolijai atvēlēs vissaulaināko dārza stūrīti, lai princese pagūtu noķert maksimāli daudz saules staru un kārtīgi sasildīties.

Daudz ūdens, maz mēslojuma

Magnolijām vajag daudz gaismas, tāpēc saulaina vieta tām patiks vislabāk, pusēna – ne tik ļoti, taču tas nebūs iemesls magnolijai iznīkt. Daudz vairāk tai nepatīk pārstādīšana un purvaina vai pārlieku sausa augsne.

“Magnolijas ir bagātīgi jālaista, īpaši pirmos divus trīs gadus pēc iestādīšanas, taču jārūpējas, lai bedrē, kur tiek ievietots stāds, būtu laba drenāža. Arī lietainā vasarā magnoliju droši var palaistīt – par daudz nebūs. Toties ar mēslošanu gan nevajag aizrauties, jo magnoliju ir viegli pārmēslot. Sevišķi tā nemīl minerālsāļus, kas var apdedzināt auga saknes. Tāpēc tām labāk piemērots šķidrais mēslojums, nevis granulveida mēslojums, kas ilgstoši sadalās un iedarbojas,” stāsta eksperte.

Magnolijas aug lielas, sasniedzot pat līdz trīs četru metru augstumu un tikpat daudz diametrā, tādēļ arī bedri vajag gana lielu un dziļu, lai augs justos ērti. Augsnei jābūt neitrālai vai vidēji skābai, ph 5,5–6. Ja tā ir skābāka, var pievienot nedaudz dolomītmiltu, taču nevajag pārspīlēt.

Spēcīgam stādam ziema nav bieds

Ja gadījies nopirkt magnolijas stādu, kas teju teju plauks, arī tādu ziedošu uzreiz var stādīt zemē – aprīļa beigās vai maijā ir gana labs laiks. Pērkot pavasarī stādu ar pumpuriem, var pārliecināties, ka tā patiešām ir cerētā šķirne. Taču vispiemērotākais brīdis magnoliju stādīšanai ir oktobris. Tā kā vēlā rudenī magnolijas jau ir miera periodā, tās vienkārši “sēž” zemē, nesāk augt, tāpēc arī pirmo ziemu pārdzīvo gandrīz 100% gadījumu.

Jārēķinās, ka pirmajos gados magnolija “sēdēs uz vietas”, neaugs, neveidos daudz jaunus zarus un īpaši neziedēs. Šajā laikā visa darbība norisinās zem zemes – magnolija veido sakņu sistēmu. Maksimālo augstumu tā sasniegs 10–15 gados. To var apgriezt, taču ļoti saudzīgi – tikai sanitāros nolūkos, izgriežot sausos vai bojātos zariņus. Magnolija pumpurus nākamajam gadam veido jau augustā, tāpēc, ja to par daudz apgriež, daļa nākamā pavasara ziedu krāšņuma ies zudībā.

Pa ziemu arī svaigi stādīta magnolija nav nekā īpaši jāapsedz, vienīgi aprīlī, kad sākas pavasara salnas, pastāv risks, ka pumpuri var apsalt, tāpēc sirdsmieram var ap magnoliju izveidot vieglu agroplēves mākonīti.

“Svarīgi izvēlēties labu, veselīgu, spēcīgu stādu,” saka Līna Spure. “Pirmais, kam jāpievērš uzmanība, – vai podiņš nemirkst acīmredzami pastāvējušā ūdenī, vai augsnei podiņā nav nepatīkama mitruma aromāta. Ja augs šķiet pastāvējis “purvā”, to labāk neņemt, jo ļoti iespējams, ka tam ir bojātas saknes. Toties ne pārāk stingrs zieds gan nav iemesls satraukumam, jo magnoliju ziedi ilgi nedzīvo. Galvenais, lai ir stiprs un elastīgs zars, lai ir pumpuri un nāk lapas.”

“Kesko Senukai Latvia” speciāliste saka – var pirkt arī mazus stādiņus kartona caurulītēs, taču jārēķinās, ka tiem gan saknītes var būt traumētas vai neveselas. Šādi mazi stādiņi ir daudz lētāki, tāpēc tas ir piemērots risinājums, ja gribas eksperimentēt vai, piemēram, iestādīt magnoliju aleju. Taču kādas īpaši kārotas šķirnes augu gan labāk pirkt jau paaugušos podiņā, kaut arī ieguldījums būs lielāks.

Zvaigžņu, liliju formas un divu plaukstu izmēra ziedi

Foto: Freepik.com/ wirestock

Magnoliju šķirņu ir ļoti daudz, bet galvenie paveidi ir četri. Magnolia x soulangeana jeb Ķīnas magnolija aug līdz četrus metrus augsta, zied maijā un ir visbiežāk sastopama Latvijas dārzos. Tai ir lieli ziedi, pat 25 entimetru diametrā, iekšpusē vienmēr balti, bet ārpusē – balti, purpura, rozīgi vai sarkanīgi, gan smaržīgi, gan nesmaržojoši.

Magnolia stellata jeb zvaigžņveida magnolija ir krūmveida augs, salīdzinoši mazāks – sasaniedz 2 metru augstumu. Tas zied baltiem ziediem ap 10 centimetru diametrā, kuri atgādina zvaigznītes ar šaurākām ziedlapām nekā citu veidu magnolijām, taču zied ļoti bagātīgi. Šīs magnolijas biežāk ir sastopamas parku apstādījumos, jo tās no visām ir vismazprasīgākās.

Toties visizturīgākā no visām ir Magnolia liliiflora jeb lilijveida magnolija, ko mēdz dēvēt arī par tulpju magnoliju, japāņu magnoliju, sarkano vai purpura magnoliju. Tā pacieš pat -36 grādu salu. Šī magnolija tomēr mūsu platuma grados ir retāk sastopama, tā arī zied vēlāk par citām – maija beigās vai jūnija sākumā. Tās ziedi vizuāli atgādina liliju ziedus un vienmēr ir smaržīgi.

Latvijā tikpat kā nav sastopama Magnolia grandiflora, lielziedu jeb dienvidu magnolija, kuras dzimtene ir Amerikas dienvidaustrumi. Tā tik labi nepārziemo, uzreiz pēc iestādīšanas iztur vien -15 grādu salu, vēlāk turas labāk, taču Kurzemē, Zemgalē un piejūras reģionos to var mēģināt audzēt – šī magnolija ir visu pūļu vērta, ļoti skaista, milzīgiem un smaržīgiem ziediem.

“Tā kā Latvijā magnoliju stādu sortiments nav pārlieku plašs, ir vienkārši jādodas uz tirdzniecības vietām, kur piedāvā magnoliju stādus, un jāmeklē kāda, kas patīk. Nav vērts noskatīt retu šķirni internetā un tad cerēt to ieraudzīt veikala plauktā. Taču ir ieteicams uzrunāt pārdevēju – iespējams, veikals varēs palīdzēt atrast arī ko īpašāku. Katrā ziņā pavasaris ir īstais laiks, kad doties magnolijas meklējumu ekspedīcijā, jo šajā periodā piedāvājums Latvijā ir vislabākais,” iesaka eskperte