Dizains nav tikai skaistas lietas, pareizs krāsu slaikums vai inovatīva ideja. Zem jebkuras lietas ar ko saskaramies ikdienā – vienalga vai tas ir krēsls, interesanta vāze vai mājas fasāde, slēpjas rūpīgi izstrādāts koncepts. Mūsdienās dizains sevī ietver ne tikai estētisko baudījumu, bet arī funkcionalitāti. Par to kā rodas idejas, kas iedvesmo un padara dzīvi vienkāršāku - uz sarunu aicināju vienu no latviešu uzņēmuma DD studio sadarbības dizainerēm, European Museum of the Year 2013 žūrijas speciālbalvas saņēmēju, dizaina studijas īpašnieci un dizaineri Aigu Vaitkus.
1. Kā tapa projekts - "Gobustānas muzejs"?
Gobustāna ir reģions Azerbaidžānā, kur pirms septiņdesmit gadiem tika atklāti akmens laikmeta klinšu zīmējumi jeb petroglifi. Klinšu zīmējumos var izsekot Gobustānas vēsturi, sākot ar akmens laikmeta cilvēku attēlotajiem zvēriem un beidzot ar padomju kareivju klintīs iegravētu piecstaru zvaigzni. 2007. gadā Gobustānas petroglifu parks tika iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Projekts tapa sadarbībā ar DD Studio, kas 2011. gada nogalē uzvarēja konkursā par šī muzeja izveidi.
European Museum of the Year 2013 speciālbalva muzejam tika piešķirta par to, ka tas "stimulē interesi un zināšanas par aizvēsturisko mākslu, tādējādi bagātinot sabiedrību reģionālajā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī", kā arī "jaunu pieeju satura izklāstā un augsto tehnoloģiju pielietojumu".
Projektā darbojās vairāku profesionāļu komanda, radošā direktora Jāņa Mitrēvica vadībā strādāja vairāk nekā 50 cilvēku. Es šajā projektā atbildēju tieši par interjera dizainu, respektīvi, veidoju šīm telpām vizuālo tēlu jeb koncepciju.
Lai gan lielākā daļa detaļu tika izstrādātas Latvijā, uz Azerbaidžānu tika organizēti vairāki komandējumi. Projekta izstrādes gala posmā Azerbaidžānā mākslinieku komanda pavadīja gandrīz divus mēnešus. Varu atzīmēt, ka mani pārsteidza šīs tautas viesmīlība un laipnā uzņemšana. Tā kā šis bija mans pirmais ārzemju projekts, varu teikt tikai pozitīvas atziņas gan par cieņpilno mikroklimatu komandas darba iekšienē, gan par visu muzeja dizaina izstrādes procesu.
2. Ko Jums nozīmē vārds "dizains"?
Dizains manā izpratnē ir it viss mums apkārt esošais – dizains ir nianses, lietas, ko es kā māksliniece radu vai ieraugu. Radot dizainu, es cilvēkus varu iedvesmot, iepriecināt vai likt par kaut ko aizdomāties.
Dizains ir kā zinātne. Lai izveidotu augstas kvalitātes dizainu ir nepieciešama padziļināta šis lietas izpēte. Parasti, lai izveidotu kvalitatīvu produktu, tiek piesaistīti dažādu jomu profesionāļi, piemēram, gaismas speciālisti, inženieri, ainavu arhitekti un citi eksperti. Jo plašāk ir tā piesaiste, jo rezultāts ir labāks.
Veidojot dizainu ir jādomā par neskaitāmiem aspektiem – saturu jeb pamatideju, reģionu, kurā projekts tiks veidots, auditoriju u.c. Lai izstrādātu kvalitatīvu dizaina projektu, nepietiek ar vienu cilvēku, ir nepieciešama vesela komanda.
Jāuzver, ka jebkurai lietai vispirms ir svarīgi uzstādīt uzdevumu un atbildēt uz jautājumu: "Kāpēc vispār šī lieta ir jātaisa?" Dizains – jautājumu un atbilžu meklēšana.
3. Kādā dizaina nozarē Jūs darbojaties?
Patiesībā, es darbojos emocionālā dizaina jomā – tas saistīts ar apkārtējās vides atmosfēras radīšanu un pareizu risinājumu atrašanu dažādām problēmām. Piemēram, atrast vislabāko un funkcionāli pareizāko risinājumu mājas piebraucamā celiņa izbūvei vai kā ergonomiski pareizi izveidot krēslu, lai klients uz tā varētu pavadīt ilgstošas darba stundas. Savukārt ārpus šī projekta Aigas Vaitkus dizaina studijas komanda rada ne tikai kvalitatīvus produktus dizainā un interjerā, bet arī arhitektūrā, jo šīs nozares ir cieši saistītas viena ar otru.
4. Kas ir gaumīgs dizains un kas ir negaumīgs dizains, vai vispār to tā var izdalīt?
Uzskatu, ka uztrenēt to gaumes izjūtu var tikai ar laiku, profesionāli darbojoties šajā jomā. Respektīvi, man ir tāds trenētais gaumes sajūtu līmenis, kurā es spēju ieraudzīt un atpazīt to, kas labs vai kas ne tik ļoti. Saprotiet, produkta kvalitātē svarīgi ir tas, cik daudz darba ir ieguldīts produkta izveides procesā, tas arī ir galvenais kritērijs, kas nosaka, kas tad ir labs vai slikts dizains. Uz lietām, kas man nešķiet kvalitatīvas, es nemaz netērēju uzmanību. Dizainā uzreiz var saprast, kas ir 100% labs, bet, kā jau es minēju, šī izjūta rodas tikai gadu gaitā.
5. Kur rodas iedvesma radīt, ko jaunu?
Pēc manām domām, ikvienam radošam cilvēkam, kam ikdiena paiet dinamiskā ritmā – tiekoties ar cilvēkiem, uzņemot jaunu informāciju, svarīgi ir atrast laiku sev. Pabūt vienam – klusumā un mierā, tikai ar savām domām. Arī man tas ir laiks, kad spēju radīt jaunas idejas, gūt iedvesmu un atpūtināt prātu. Ikdienā, es savā kalendārā parasti speciāli ieplānoju šādus brīžus. Protams, ideālos apstākļos iedvesmoties var no vides maiņas, laika pavadīšanas ar sev tuviem cilvēkiem un ceļošanas. Kopumā varu teikt, ka radošām personībā ļoti būtiska ir apkārtējā vide, jo tas, ko mēs uzņemam – to mēs varam dot arī tālāk.
6. Vai gadu gaitā esat mainījusi to, kā tiek izstrādāts projekts?
Jā, protams, palielinoties pieredzei mainās arī darba stils. Man jau kopš pašiem karjeras aizsākumiem svarīgs ir bijis rezultāts, taču, kad vēl mācījos Latvijas Mākslas akadēmijā, es tik ļoti nepievērsu uzmanību darba procesam. Tāpēc bieži vien tas posms no idejas radīšanas līdz galarezultātam bija visai haotisks, kaut gan rezultāts vienmēr tika sasniegts. Šobrīd – pieaugot savā profesionalitātē – man šis ieradums ir mainījies, un lielu uzmanību pievēršu arī dizaina izstrādes procesam. Varu apgalvot vienu – ja vienlīdzīga uzmanība un darbs tiek ieguldīts visā dizaina tapšanas laikā – kvalitāte ir garantēta.
7. Vai ir viegli distancēties no savas personiskās gaumes izjūtas un pieņemt to, ko vēlas klients, ja arī viedoklis par skaisto un neglīto krasi atšķiras?
Atklāti varu teikt – ka es gaidu tādus klientus, kuriem ir līdzīga gaumes izjūta. Bet praktiski jau ir tā, ka lielākā daļa manu klientu, jau, pirms jautā pēc maniem pakalpojumiem, ir iepazinušies ar manu darbības stilu, izveidotajiem darbiem. Tāpēc viņi paši spēj izvērtēt, vai mums ir vienojošs skatījums. Protams, ka studiju gados es centos pielāgoties savu klientu vēlmēm, bet tagad vairs tā nedaru, jo uzskatu, ka visaugstākais rezultāts tiks sasniegts tikai tad, ja būšu pilnīgi pārliecināta par savu darbu. Lai būtu veiksmīgs rezultāts – dizainerim ir sevi jānodefinē kā personību un tad arī nerodas domstarpības starp pakalpojuma ņēmēju un sniedzēju. Ir nācies arī attiekties no dažiem projektiem tieši gaumes domstarpību dēļ.
8. Vai Latvija patlaban izmanto savu potenciālu, dizaina jomā?
Būtībā domāju, ka, jā. Īpaši tas redzams jauno dizaineru vidū – viņi piedalās vairākos starptautiskos konkursos, veido projektus ārzemēs un meklē starptautiskus kontaktus. Latvijas dizaineru darbiem ir raksturīgas skandināvu dizaina iezīmes, tāpēc mūsu speciālisti ir interesanti gan Krievijas tirgum, gan arī citur Eiropā un pat Āzijā. Tāpat arī uzskatu, ka latviešos ir liels radošais potenciāls, darba spējas un atbildības sajūta novest visus projektus līdz rezultātam laikā un sagaidāmajā kvalitātē. Šīs iezīmes augstu vērtē ārzemju tirgus. Latvijai ir visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par valsti, kura eksportē savu intelektuālo produktu: dizainu, visās tā dimensijās.Autore: Kristīne Geida
Foto: no dizaineres Aigas Vaitkus arhīva
