Multifunkcionālā sporta halle Daugavpilī

Multifunkcionālā sporta halle Daugavpilī
Daugavpils multifunkcionālā sporta halle, kas top pēc SIA Daugavpils Olimpiskais centrs pasūtījuma, ir šobrīd lielākā slēgtā tipa sporta būve visā Latgales reģionā. Jaunbūvējamā halle gan funkcionāli, gan vizuāli atšķiras no vairuma līdzīga profila būvju Latvijā, paredzams, ka tā būs viena no arhitektoniski spilgtākajām ēkām pilsētā.

Profesionālam sportam un aktīvai atpūtai
Daugavpils sporta halle ir plānota kā daudzfunkcionāls sporta un atpūtas komplekss. Ēkas celtniecība tika uzsākta 2008. gadā. Pagaidām apgūta vairāk nekā puse no kopējā būvapjoma; objektu ekspluatācijā plānots nodot šā gada 1. septembrī. Ēkas iekštelpu kopējā platība sasniegs
10 620 m2. 2900 m2 liela platība atvēlēta galvenajai sporta zālei, kuru ar skaņu izolējošām starpsienām iespējams transformēt trijās mazākās zālēs, kas varēs funkcionēt vienlaicīgi. Viena būs 1120 m2 liela centrālā zāle, kurā varēs rīkot arī starptautiskas volejbola, basketbola, rokasbumbas,tenisa un citas sporta spēļu sacensības, pārējās divas mazākās zāles – katra 890 m2 platībā – būs izmantojamas galvenokārt treniņiem. Līdzjutējiem galvenajā zālē būs paredzētas 1000 vietas stacionārajās tribīnēs plus 350 vietas transformējamās teleskopiskās tribīnēs.
Tā kā Daugavpilī tradicionāli viens no populārākiem sporta veidiem ir volejbols, tas ticis ņemts vērā, projektējot zāles griestu augstumu – 13 metri, kas atbilst augstākā līmeņa standartam un ļauj rīkot oficiālas Eiropas un pasaules līmeņa spēles un sacensības.


Sporta hallē atradīsies arī fitnesa bloks ar 350 m2 lielu trenažieru zāli un specializētu aerobikas vingrošanas zāli 150 m2 platībā. Vienā ēkas spārnā izvietoti arī divi peldbaseini – 25 m garš lielais peldbaseins ar sešiem celiņiem, kā arī mazāks baseins bērniem.
Atsevišķas telpas plānotas sporta medicīnas centram un rehabilitācijas blokam, kur tiks piedāvāta fizioterapija, masāža utt. Īpaši jāuzsver fakts, ka Daugavpils sporta hallē top arī Baltijas valstīs vienīgā specializētā paukošanas zāle 450 m2 platībā, kurā tiks ierīkoti 10 paukošanas celiņi (seši treniņu un četri sacensību), būs arī atsevišķas operatoru telpas un nelielas tribīnes. Zāle būs izbūvēta un aprīkota atbilstoši visiem starptautiskajiem standartiem ar domu, ka šeit būs iespējams rīkot vismaz Baltijas valstu līmeņa sacensības, paredzot arī iespēju lielāka mēroga sacīkstes ar lielāku skatītāju skaitu pārcelt arī uz lielo zāli.
Atbilstoši visām prasībām tiek izbūvēts arī atsevišķs ēdināšanas bloks ar restorānu un kafejnīcu, atvēlot tam pietiekami plašas telpas, lai šeit bez īpašām problēmām komandām un sportistiem varētu nodrošināt pilnvērtīgu ēdināšanu.

Kopumā SIA Daugavpils Olimpiskais centrs rīcībā ir 43 000 m2 liela pašvaldības piešķirta zemes platība, kurā bez topošās sporta halles jau funkcionē arī atklātais futbola laukums, ko perspektīvā plānots paplašināt ar mērķi rīkot šeit arī virslīgas spēles.

Uldis Pastars, SIA Daugavpils Olimpiskais centrs valdes priekšsēdētājs
"Centāmies veidot koncepciju tā, lai sporta komplekss būtu gan izmantojams profesionālajam sportam, gan arī pieejams citiem apmeklētājiem – lai cilvēki šeit varētu nākt ar visu ģimeni, sportot un aktīvi atpūsties. Akcentu likām uz daudzfunkcionalitāti, lai šajā objektā būtu ietverti maksimāli daudz sporta veidi, kas ir populāri Daugavpilī, un neviens netiktu apbižots. Protams, ir lietas, ko šeit neatrast, piemēram, svarcelšanas zāles, jo tādas pilsētā jau divas ir. Par aprīkojumu un inventāru konsultējamies ar attiecīgo sporta veidu federācijām, lai maksimāli nodrošinātu viņu vēlmes. Piemēram, šobrīd tiek meklēts risinājums lielās zāles grīdai, lai tā atbilstu visu starptautisko federāciju prasībām un sporta veidiem. Arī baseina izbūvē un ierīkošanā konsultējamies ar Latvijas Peldēšanas federāciju. Daugavpilij ir savas atšķirīgas sporta tradīcijas – ja Latvijā sporta veids numur viens ir basketbols, tad Daugavpilī daudz populārāks ir volejbols, un šobrīd pie skolām esošās sporta zāles pilnīgi atbilst tam basketbola līmenim, kāds pilsētā ir. Tomēr, neraugoties uz to, jaunās halles konkursa apjomā esam iekļāvuši gan visiem standartiem atbilstošus basketbola grozus, tablo un citu aprīkojumu ar domu, ka šis sporta veids pilsētā attīstīsies. Ļoti specifisks ir paukošanas sporta aprīkojums, un ar tā ražošanu nodarbojas vien nedaudzi uzņēmumi Vācijā, Itālijā un Francijā. Pēc konsultācijām ar mūsu paukošanas speciālistiem izvēlējāmies Vācijas ražotāju Allstar, kas ne vien piegādās paukošanas celiņus, pilnu aprīkojumu un tablo, bet arī deleģēs rūpnīcas pārstāvjus, kas paši visu instalēs."

Finansējums un līdzekļu ekonomija
Daugavpils multifunkcionālās sporta halles būvniecības pasūtītājs ir SIA Daugavpils Olimpiskais centrs, kas ir šīs pilsētas domes un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) veidots uzņēmums. Gan pilsētas pašvaldība, gan LOK attiecīgi nodrošina arī objekta būvniecības finansējumu. Sporta halles būvniecība tika uzsākta ar 4,7 miljoniem latu, kas bija valsts izsniegtais galvojums LOK, vēlāk projektam tika piesaistīts arī 6,3 miljonu latu liels pašvaldības līdzekļu finansējums. Šā gada budžetā sporta halles būvniecības turpināšanai paredzēts vēl 4,3 miljonus latu liels valsts galvojums Olimpiskajai komitejai. Kopējā sporta halles būvniecības līguma summa ir 17,1 miljoni latu, taču projekta gaita liecina, ka reālās izmaksas būs mazākas. SIA MDK Konstruktori projektētāji. Galvenais būvuzņēmējs izvēlēts atklāta konkursa kārtībā; kopumā piedāvājumus šim objektam iesniedza trīs būvkompānijas – SIA Gādība, SIA Ditton un SIA PBLC; par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts SIA Gādība piedāvājums. Projekta vadību no pasūtītāja puses, kā arī būvuzraudzību objektā nodrošina SIA Isliena V; kopumā būvuzraudzību veic astoņu cilvēku komanda, ko veido gan pašas kompānijas sastāvs, gan pieaicinātie speciālisti. Katrs speciālists atbild par savu jomu – elektrības daļu, ūdensapgādi un kanalizāciju, vēdināšanu, konstrukcijām, vājstrāvām utt. Objektā nepārtraukti uz vietas atrodas trīs būvuzraugi.


Uldis Pastars
"Cenšamies esošā līguma ietvaros optimizēt izmaksas, pamainot un saskaņojot ar projektētājiem alternatīvus risinājumus. Tiecamies samazināt izmaksas un daļu līdzekļu novirzīt pasūtītāja rezervei. Protams, meklējot šādus risinājumus, darām to noteiktās atsevišķās jomās, lai nekaitētu objekta funkcionalitātei – risinājumi tiek rasti, piemēram, saistībā ar ārējo apšuvumu, kompozītpaneļiem, ārējo apgaismojumu u.tml. Neraugoties uz to, ka klāt ir nākuši papildu pāļi grunts pastiprināšanai, kā arī papildu dzelzsbetona plātnes, sadārdzinājums tā dēļ nav radies. Gluži otrādi – esam spējuši novirzīt daļu līdzekļu pasūtītāja rezervei, kas sniedz iespēju padomāt par lietām, kādas projektā sākotnēji netika paredzētas un par kurām vēl nebija skaidrības. Piemēram, daļa ietaupītās naudas tiks ieguldīta pielaides sistēmā, kas nodrošinās apmeklētāju piekļūšanu konkrētām telpām, baseiniem, skapīšiem."

Armands Bankovs, projekta vadītājs (pasūtītāja pārstāvis), SIA Isliena V
Savlaicīgi izskatām dažādu materiālu piegādes un cenšamies iegādāties daudzas pozīcijas. Ekonomiskās krīzes laikā materiālu cenas it kā samazinās, taču ir pozīcijas, kas paliek nemainīgas un kur cenas pat pieaug. Piemēram, baseina flīzēšanai paredzams ļoti liels materiālu apjoms, tāpēc jau tagad esam pasūtījuši no Itālijas flīzes, rēķinoties ar cenu iespējamo kāpumu. Protams, materiālu sagāde it kā būtu ģenerāluzņēmēja problēma, bet mēs daudzos gadījumos nākam pretī, jo nav vajadzības radīt problēmas, kas tāpat pēc tam var atsaukties uz mums pašiem citā vietā, kur būs nepieciešamas papildu izmaksas."

Projekta dalībnieki un organizācija
Daugavpils sporta halles projektu izstrādāja SIA DBSL, būvprojekta vadītājs ir Māris Malahovskis, arhitektūras sadaļu izstrādājušas arhitektes Inga Kraule un Linda Trule. Ēkas būvkonstruktori ir SIA MDK Konstruktori projektētāji. Galvenais būvuzņēmējs izvēlēts atklāta konkursa kārtībā; kopumā piedāvājumus šim objektam iesniedza trīs būvkompānijas – SIA Gādība, SIA Ditton un SIA PBLC; par saimnieciski izdevīgāko tika atzīts SIA Gādība piedāvājums. Projekta vadību no pasūtītāja puses, kā arī būvuzraudzību objektā nodrošina SIA Isliena V; kopumā būvuzraudzību veic astoņu cilvēku komanda, ko veido gan pašas kompānijas sastāvs, gan pieaicinātie speciālisti. Katrs speciālists atbild par savu jomu – elektrības daļu, ūdensapgādi un kanalizāciju, vēdināšanu, konstrukcijām, vājstrāvām utt. Objektā nepārtraukti uz vietas atrodas trīs būvuzraugi.


Armands Bankovs"Objekta būvuzraudzību no paša sākuma kā fiziskas personas veica divi cilvēki. Vēlāk, redzot lielos apjomus un dažādas radušās problēmas, kā arī ņemot vērā, ka projektā notika dažas tehniskas izmaiņas, pasūtītājs nolēma izsludināt atklātu konkursu par projekta vadību un būvuzraudzību, un trīs mēnešu laikā pēc rezultātu izvērtēšanas tika izvēlēta mūsu firma. Lai arī mums ir bijusi saistība ar līdzīgiem projektiem, mūsu praksē tik apjomīgs sporta objekts ir pirmo reizi. Veicam projekta vadību un kopīgi ar pasūtītāju meklējam ekonomiskus risinājumus. Lai arī krīzes laikā izmaksas daudzās pozīcijās samazinās, tas nedrīkst nonākt pretrunās ar kvalitāti. Jāraugās, lai cīnoties par ekonomiju, neciestu kvalitāte."
Kopējais būvlaukumā strādājošo skaits ir vidēji 100–150 cilvēku atkarībā no darbu specifikas. Būvdarbi tiek organizēti divās maiņās, lai iekļautos noteiktajos termiņos; sestdienās darbi notiek vienā maiņā. Otrā maiņa darbu sāk pēcpusdienā pulksten 15 un strādā līdz 22–23; tā pārsvarā nodrošina darba frontes sagatavošanu pirmajai maiņai, piemēram, atveidņošanu, būvlaukuma sagatavošanu nākamās dienas darbiem, lai savukārt pirmā maiņa varētu bez apstājas un liekas kavēšanās strādāt. Aptuveni 2/3 būvapjoma SIA Gādība objektā veic pašu spēkiem, specializētiem darbiem piesaistot darbuzņēmējus, kuru lielākā daļa, kā arī materiālu un konstrukciju piegādātāji ir vietējās Daugavpils kompānijas.

"Jebkurš apakšuzņēmējs tiek saskaņots ar mums – pasūtītāja pārstāvi. Mēs nododam informāciju pasūtītājam, un tikai pēc mūsu kopēja akcepta apakšuzņēmējs tiek pielaists pie darbiem objektā. Vispirms ģenerāluzņēmējs mūs informē par savu kandidātu, un pēc tam mēs aptuveni nedēļas laikā noskaidrojam, ko un kādā kvalitātē kompānija veikusi iepriekš, kādi speciālisti un cilvēki firmā strādā, pēc iespējas mēģinām apskatīties objektus uz vietas, uzklausām atsauksmes. Tas nav mūsu pienākums, taču jārēķinās, ka nepareizas izvēles gadījumā var rasties problēmas, kas pašiem vien būs jārisina. Tāpēc laiks ir jāpatērē un informācija jāapzina. Nav gadījies, ka no kāda apakšuzņēmēja atsakāmies, tomēr ir tādi, kam esam atļāvuši strādāt ar paaugstinātām prasībām, un dzīve ir pierādījusi, ka tieši tāds apakšuzņēmējs strādā labāk par pārējiem."

Jānis Tiltiņš, projekta būvuzraugs, būvuzraudzības grupas vadītājs
"Ir ļoti jūtams, ka Daugavpilī ziemas laikā celtniecības apjomi ir būtiski sarukuši – nav objektu. Vasarā vēl notika dažādi siltumtrašu remonti, ūdensvada darbi, bija mazāk jūtams darba trūkums, bet tagad objektu palicis krietni mazāk, tāpēc par topošo halli ir pastiprināta interese – teju vai katru dienu nāk cilvēki un prasa darbu. Taču objekts nav vienkāršs, un vajadzīgi apakšuzņēmēji, kas var un ir spējīgi savu darbu veikt. Šāda veida būvēm ir paaugstinātas ļoti specifiskas prasības gan ventilācijai, gan kondicionēšanai un mitruma režīmiem baseinu telpās u.tml. Un nav tik vienkārši tam visam atrast speciālistus uz vietas, tāpēc projektā piedalās arī atsevišķas Rīgas firmas – piemēram ventilāciju, kondicionēšanu ierīko rīdzinieki."

Risinājumi un tehnoloģijas
Daugavpils sporta halles būvniecība notiek vietā, kur pirms tam atradās samērā aizlaists vietējais suņu pastaigu laukums. Apbūves teritorijā ietilpst arī ūdenstilpe – dīķis –, kas piedalās projektā: tam pāri izbūvēts tiltiņš ne vien ar estētisku, bet arī funkcionālu nozīmi – pa tilta apakšu ievilkts no apbūves teritorijas pārceltais gāzes vads. Tā kā topošā halle atrodas pilsētas centrā, no inženiertīklu viedokļa nav nekādu sarežģījumu – visas ēkas komunikācijas tikai jāpieslēdz centralizētajiem pilsētas tīkliem. Sporta halles būvdarbi tika uzsākti 2008. gada janvārī, par būvniecības gala termiņu sākotnēji nosakot 2009. gada 20. aprīli, taču vēlāk dažādu tehnisku iemeslu dēļ tika nolemts to pagarināt līdz 2009. gada 1. septembrim. Viens no galveniem termiņa nobīdes iemesliem bija neparedzēta aizkavēšanās, kas radās, gruntij konsolidējoties dīķa pusē esošajā teritorijas daļā.


Aleksandrs Vasiļjevs, projekta vadītājs, SIA Gādība
"Darbi iekavējās vairākus mēnešus, jo dīķa pusē, kur bija ļoti nestabila grunts, sākotnēji tika veidots papildu zemes uzbērums apmēram divu metru biezumā, kam vajadzēja noblīvēties. Taču grunts sēšanās turpinājās, tāpēc tika veiktas izmaiņas projekta risinājumos, paredzot iedzīt problemātiskajā vietā papildu pāļus un izbūvēt pamatīgu monolīto plātni."

Armands Bankovs
"Projekts paredzēja, ka grunts trīs mēnešu laikā nostabilizēsies, taču, veicot papildu mērījumus, sapratām, ka šāds risinājums mūs neapmierina laika grafika ziņā, tāpēc, lai nekavētos un varētu turpināt darbu, projektā tika veiktas šīs izmaiņas. Nebūtu pareizi, ka 3/4 no ēkas tiek būvētas, bet 1/4 – atlikta, jo tādējādi nebūtu iespējams ievilkt arī tīklus. Laika limits bija iztērēts, darbi bija jāturpina, tāpēc sanāca šos dažus mēnešus iekavēties, bet tagad zaudēto pamazām atgūstam un viss atkal sāk iekļauties normālā grafikā. Varbūt mazliet traucē tas, ka kārtējo reizi esam ar betonēšanas darbiem neparedzēti iegājuši ziemas periodā, tāpēc viss vēl nav aiztaisīts ciet un arī iekšdarbos ne viss var notikt, kā bija plānots. Tomēr, ja temperatūra ir zemāka par mīnus 10 grādiem, principiāli neļaujam betonēt, jo sildīšana un ķīmiskās piedevas nenāk par labu betona kvalitātei. Atkāpes no kvalitātes nepieļaujam, šī nav triecienceltne, un, ja kaut kas tiek izdarīts arī pāris nedēļas vēlāk, tas neko nemaina.» Sporta nams tiek būvēts uz urbto pāļu pamatiem – pāļu diametrs ir 30 cm, iestrādes dziļums – 9–14 m. Pie ūdenstilpes, kur atradās problemātiskā grunts, pāļi tika iestrādāti dziļāk. Ēkas nesošo karkasu veido gan monolītās, gan saliekamās dzelzsbetona, kā arī metāla kolonnas. Vizuāli izteiksmīga tiek veidota ēkas fasāde – izmantotas liektās monolītā betona formas, kuru izbūve ir pietiekami darbietilpīga un veidņošanas ziņā arī sarežģīta. Šo sienu izbūvei nepieciešamie veidņi tika izgatavoti pēc individuāla pasūtījuma, ko veica SIA Peri.

Uldis Pastars"Manuprāt, vizuālais risinājums ir veiksmīgs, projektētāji pie tā ir nopietni strādājuši. Pirms pāris gadiem, sākot projektēt, apmeklējām un novērtējām vairākus Latvijas sporta centrus, un tad arī radās vēlme, lai Daugavpils centrs ne tikai funkcionāli, bet arī vizuāli atšķirtos no jau esošajiem. Pieļauju, ka arhitektūra nedaudz sarežģī būvniecību, taču tas ir arī savs izaicinājums celtniekiem.»

Aleksandrs Vasiļjevs
"Liektās betona sienas ir ļoti interesants risinājums, jo īpaši trīsdimensiju sienas, kas tāpat monolītā betona tehnoloģijā tiek izbūvētas baseina pusē. Betonēšanu veicam gan patstāvīgi, gan arī piesaistot apakšuzņēmējus. Izmantojam plastisku pašblīvējošo betonu ar piedevām, kas nav speciāli jāvibrē. Tā kā šīs monolītā betona ārsienas ir pašnesošas, to biezums ir tikai 15 cm; sienas veidotas ar divkāršu stiegrojumu."

Ēkas jumta konstrukcijas metāla kopnes sastāv no trim daļām, un pašā sākumā, lai uzmontētu pirmās kopnes, bija nepieciešami trīs jaudīgi krāni. Kopnes uz zemes tika saskrūvētas kopā, un divi krāni katrs cēla augšā savu kopni, bet papildus ar trešo krānu augšā tika celtas atsaites, lai kopnes nostiprinātu. Jumta nosedzošo konstrukciju veido nesošais metāla profils, siltumizolācijas slānis, un speciāls īpaši stingrs un izturīgs seguma materiāls Protan, kas izgatavots Norvēģijā. Pāri peldbaseinu telpai jumta konstrukcijā tiek izmantotas liela laiduma līmētās koka sijas, kas izgatavotas Lietuvā; sijas telpas griestos paliks atklātas un pildīs arī dekoratīvu funkciju.

Netipisks risinājums ir pašam peldbaseinu izvietojumam – tie tiek izbūvēti otrā stāva līmenī, savukārt baseinu aprīkojums, tvertnes un dažādas tehnoloģiskās iekārtas paliek pirmajā stāvā. Daļēji šāds risinājums ir saistīts ar ne īpaši labvēlīgo grunts stāvokli un diezgan augsto gruntsūdens līmeni, kas nav pateicīgākie apstākļi rakšanas un betonēšanas darbiem.

Jānis Tiltiņš
Baseinu betonēšana ir diezgan sarežģīts process. Visa baseina pamata plātne 25 m garumā ar visām sijām un pasijām ir jāiebetonē vienā paņēmienā, un te nepieciešama aptuveni 20 stundu nepārtraukta betonēšana. Baseina malas vēlāk tiek betonētas atsevišķi."

Māris Malahovskis, būvprojekta vadītājs
"Tam, ka baseinu telpas izvietotas otrā stāva līmenī, ir ne tikai tehniski, bet arī estētiski apsvērumi. Veidojot būvi, ir funkcionāli jāsakārto, kur kas atrodas. Principā it kā nav svarīgi, kur baseins ir – uz zemes vai augstāk. Taču izlēmām, ka būtu interesanti pacelt to augšā un ar lielu stiklojumu pavērst uz blakus esošo ūdenstilpni un parku – tā, lai no ārpuses ir labi izgaismots laukums un tajā pat laikā arī no iekšpuses būtu labs skats uz āru. Otrais stāvs izslēdz iespēju, ka kāds varēs tā vienkārši pienākt un piebāzt degunu logam, un vērot iekšā notiekošo, tomēr no lielāka attāluma būs redzams, ka iekšā deg gaisma, staigā cilvēki un notiek kaut kāda darbība. Šādām sabiedriska rakstura būvēm, ja tās vēl piedevām atrodas pilsētas centrā, tomēr ir svarīgi būt nedaudz pavērtām uz ārpusi. Un baseina telpas ir daudz vienkāršāk šādi eksponēt; tas nav iespējams ar bumbas spēles laukumiem, kur liels stiklojums traucē un daudz dabiskās gaismas var apgrūtināt redzamību spēlētājiem."

Būvdarbu gaita un novērtējums
Armands Bankovs"Ģenerāluzņēmējam ir ko pasvīst, jo objekts ir tik liels, cik viss viņu
iepriekšējā gada apjoms kopā. Viņiem tas ir īpašs objekts. No vienas puses ir pozitīvi, ka Daugavpilī lielu objektu būvē vietējā būvfirma, piesaistot vietējos apakšuzņēmējus, tāpēc arī nodokļu nauda nekur tālu neaizceļo, bet paliek tepat uz vietas. Taču līdz ar to objekta kontrolei jābūt stingrākai, jo būvnieki jau arī mazliet izmanto situāciju, ka ir vietējie, uzskatot, ka vienmēr visu var paspēt izlabot, un mazliet palaižas. Bija jāpacīnās par kārtību būvlaukumā, viegli tas nenāca, taču darbu gaitā viss ir ļoti izmainījies uz labo pusi. Veicot darbus, gadās arī kāda kļūme, bet bez tām neiztiek nevienā būvobjektā. Piemēram, veicot liekto monolīto sienu betonēšanu, darbu laikā kāds no darbu vadītājiem nav kontrolējis augstuma atzīmes un ir sabetonēts par daudz. Un tagad ar speciāliem materiāliem, ar dimanta ripu liekais betons ir prasmīgi jānogriež nost, kas ir nepatīkams darbs ar lieliem putekļiem. Līdz ar to problēmas rodas, piemēram, logu montētājiem – varbūt lodzinieks ir gatavojies tieši tai stūrī nākt un strādāt, un nu viņam jāmaina sava darba kārtība. Logus neizgatavo pēc vajadzības, tie ir laikus pasūtīti projektā noteiktajā izmērā. Tomēr kopumā darbu gaita ir normāla, celtnieki cenšas. Mēs savukārt mēģinām panākt, lai objektā ir normāla informācijas apmaiņa. Apakšuzņēmējiem nepārtraukti atgādinām, ka, strādājot, jāpalūkojas arī sānis – lai viņa darbs ritētu saskaņoti ar cita apakšuzņēmēja darbu, pretējā gadījumā veidojas situācijas, ka viens dzen darbus un grafiku, tādējādi radot otram sarežģījumus. Ir daži risinājumi, kur jāpiebremzē. Pasūtītājam nav tādu rezervju, lai varētu atļauties divreiz vai trīsreiz kaut ko labot, tāpēc cenšamies nepārtraukti turēt celtniekus tādā kā sasprindzinājumā. Prasības ir noteiktas, termiņš otrreiz nepagarināsies, un galvenais ir kvalitāte."


Māris Malahovskis
"Objekts nav vienkāršs, bet nevaru teikt, ka līdz šim kaut ko nebūtu izdevies atrisināt. Protams, atsevišķas korekcijas un izmaiņas ir, tāpat kā jebkurā projektā, piemēram, minētā grunts stiprināšana un risinājumu maiņa prasīja daudz vairāk laika, nekā sākumā iecerēts. Bet uz pašu ēku tas nekādu iespaidu nav atstājis – tā top tāda, kāda bija plānota. Jāpiebilst, ka termiņus paildzināja ne tikai grunts problēmas, bet arī darba organizācija, kas pašā sākumā negāja tik raiti, kā vēlētos, bet tagad jau tam sunim pāri esam tikuši un sarežģītākais ir aiz muguras. Būvniekiem šis ir pirmais tāda mēroga objekts – daudz kas bija jāmācās, bet nu kopā ar pasūtītāju un būvuzraudzību kārtība ir ieviesta. Tas nebija viegli, bet labais rezultāts kopīgiem spēkiem ir panākts. Arī apakšuzņēmēji izvēlēti pareizi, un piesaistītās firmas, piemēram, tīklu darbiem un montāžai, strādā labi. Objekts ir svarīgs pilsētai, līdz ar to visu laiku ir jūtams pašvaldības atbalsts. Pašvaldība nemētājas šurpu turpu, nemaina viedokļus un nebaidās nospraust augstu mērķi. Daugavpils tomēr ir otra lielākā pilsēta Latvijā, šādu infrastruktūras objektu te nav, un viņi jau sen bija to pelnījuši. Aktīvi iesaistās arī LOK, nodrošinot finansējumu. Cepuri nost būvuzraugiem – tādi objekti, kur strādātu tik liela būvuzraugu komanda un tik rūpīgi, ir retums. Daudzi jautājumi ar būvuzņēmēju tiek atrisināti būvlaukumā, ir daudz strādāts, lai organizatoriski visu sakārtotu. Būvuzraudzības grupā ir speciālisti no visām būves sadaļām, kas aktīvi sāka strādāt jau no pirmās dienas. Sākumā būvuzņēmējam tas varbūt bija mazliet neierasti, radās pat zināma pretestība, bet tagad komandas darbs ir produktīvs, var redzēt, ka būve iet uz priekšu."

Jānis Tiltiņš
"Celtnieki cenšas, un izdodas tīri normāli. Ja kas ir jālabo, to arī izlabo – nav tādas nepareizās attieksmes. Kā jau jebkurā būvobjektā, protams, ir atsevišķas domstarpības par dažiem jautājumiem, taču viss tiek izrunāts un risināts. Arī Gādība negrib, lai vēlāk ar pirkstiem rāda, ka pašu firma Daugavpilī uzcēlusi brāķi. Mums ir jāuzceļ skaista halle. Lai arī arhitektūra šo projektu sadārdzina, tas ir unikāls un, manuprāt, būs viens no izcilākiem Daugavpils objektiem kā funkcionāli, tā arī arhitektoniski."

Multifunkcionālā sporta halle Daugavpilī
Multifunkcionālā sporta halle Daugavpilī
Multifunkcionālā sporta halle Daugavpilī
Multifunkcionālā sporta halle Daugavpilī
Multifunkcionālā sporta halle Daugavpilī
Multifunkcionālā sporta halle Daugavpilī
Multifunkcionālā sporta halle Daugavpilī
Multifunkcionālā sporta halle Daugavpilī
Multifunkcionālā sporta halle Daugavpilī


Eksperti vērtē

Anatolijs Borodiņecs
"Patika, ka zem viena jumta apmeklējams gan baseins, gan sporta zāle, gan trenažieru zāle, paukošana, pieejama arī sporta medicīna u.c. Viss atbilstoši normām un sporta standartiem. Ēka ir sarežģīta, liektas formas, un no tā arī izriet mīnuss, ka ļoti grūti visas konstrukcijas precīzi saistīt kopā, piemēram, liektās monolītā betona sienas ar stikloto daļu – te bija redzamas dažādas neprecizitātes un negludumi. Liela un sarežģīta būve, bet jau sākotnēji nav padomāts par energopatēriņu un siltumefektivitāti. Pagaidām izskatās, ka šī būs augsta energopatēriņa ēka. Kopumā kvalitāte šķiet laba.

Normunds Eglītis
Ambicioza būve. No vienas puses labi, ka zem viena jumta izpildīta maksimāla rogramma, no otras puses nav padomāts par nākamo soli: kas notiks, kad būve tiks pabeigta un sāksies ekspluatācija? Kā lietderīgi tiks izmantota enerģija? Tur ir baseins, liela zāle, bet nesaņēmām signālu, ka siltumu varētu izlietot vairākkārtīgi. Nemaz nav domāts par automātiku. Iespējams, līdz galam savu uzdevumu nav izpildījuši projektētāji, varbūt viņi ir par daudz pakļāvušies pasūtītāja diktātam, bet vajadzēja jau projektēšanas stadijā vairāk uzstāt uz energoefektivitātes aprēķiniem. Nepatika celtniecības kvalitāte, vairāk gan to attiecinot uz inženiertīkliem – vēdināšanas gaisa vadi putekļaini, daļa ir nosegta, daļa nav. Pozitīvais aspekts – šāda būve Daugavpilij konceptuāli ir ļoti vajadzīga, bet varēja būt daudz labāka.

Vija Gēme
Pilsētbūvnieciskajā ziņā pozitīvs risinājums, jo objekts atrodas centrā, tuvu dzīvojamiem rajoniem un skolām, ir ērti pieejams sabiedriskais transports, labas autostāvvietas. Plaša programma – domāts kā par starptautiskām sacensībām, tā iedzīvotāju un bērnu vajadzībām. Daudz vieglo konstrukciju, redzams, ka tās ir ekonomiski sarēķinātas, būvniecības laikā tiek domāts par izmaksu optimizāciju. Daļēji iepazīstoties ar projekta risinājumiem un uzklausot projektētājus, redzams, ka ne pasūtītājs, ne projektētājs nav domājuši par energotaupošiem pasākumiem. Tas ir lielākais objekta trūkums. Būvnieciskā kvalitāte kopumā šķiet apmierinoša, darba organizācija varētu būt pārdomātāka, šķiet, nav savstarpēji sabalansēti projektēšanas un projekta realizācijas termiņi. Priecē, ka ir labi organizēts būvuzraudzības darbs.

Fakti
Objekta nosaukums: daudzfunkcionālais sporta centrs
Atrašanās vieta: Daugavpils, Stadiona iela 1
Projekta pasūtītājs: SIA Daugavpils Olimpiskais centrs
Projektētājs: SIA DBSL
Būvprojekta vadītājs: Māris Malahovskis
Arhitektūras sadaļa: arhitektes Inga Kraule un Linda Trule
Būvkonstrukcijas: SIA MDK Konstruktori
Projekta vadība un būvuzraudzība: SIA Isliena V
Projekta vadītājs (pasūtītāja pārstāvis): Armands Bankovs
Projekta būvuzraugs (būvuzraudzības grupas vadītājs): Jānis Tiltiņš
Galvenais būvuzņēmējs: SIA Gādība
Projekta vadītājs (galvenā būvuzņēmēja pārstāvis): Aleksandrs Vasiļjevs
Galvenie darbuzņēmēji: SIA ARS Būve – pāļu darbi; SIA Celtniecības un amatniecības kompānija – betonēšanas darbi; SIA SZMA – elektroinstalācijas darbi; SIA Siltums jums – ventilācija; SIA Glaskek Latgale – stikloto konstrukciju izgatavošana un montāža; SIA Belam Rīga – vājstrāvas tīkli; SIA Viza – signalizācija; SIA SBC – metāla konstrukciju montāža; SIA Stars MET – metāla konstrukciju izgatavošana; SIA Daugavpils Dzelzsbetons – saliekamo dzelzsbetona konstrukciju izgatavošana; SIA Peri – veidņu projektēšana un piegāde; SIA Aldeko – jumta klājuma piegāde un montāža; SIA Ruukki Daugavpils filiāle – sendvičpaneļu izgatavošana; UAB JURES MEDIS (Lietuva) – līmēto koka konstrukciju izgatavošana
Projekta finansējums: Daugavpils dome un valsts budžets (LOK)
Būvdarbu līguma summa: 17,1 miljoni latu
Būvdarbu sākums: 2008. gada janvāris
Būvdarbu beigas: 2009. gada 1. septembris

Raksta autors: Uldis Andersons
FOTO: Ainars Meiers un no SIA Daugavpils Olimpiskais centrs arhīva
LATVIJAS BŪVNIECĪBA 1. burtnīca

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

"Vidrižu Atvari" kopš 1998. gada ražo kvalitatīvu oša un ozolkoka parketu, kā arī ozola grīdas dēļus. Uzņēmums izmanto tikai Latvijā iegūtus, ekoloģiski tīrus izejmateriālus un tehnoloģiskajā procesā neizmanto ķīmiskus palīgmateriālus.

Aktualitātes

Uzņēmējs runā

SIA "Vārtu veikals" – žogi, vārtu automātika, vārti

zhogi_vartu_automatika_varti_vartu_veikals_sia

Lai pasargātu mājokli vai kādu citu privātu teritoriju no nelūgtiem viesiem, liela daļa cilvēku iegādājas tik noderīgu konstrukciju kā žogi. Tie labi pasargā gan no klaiņojošiem dzīvniekiem, gan arīdzan no ziņkārīgām acīm, kā arī organiski papildina mājas apkārtni.Žogi iemantojuši lielu pieprasījumu, pateicoties daudzām labām īpašībām.

PAROC uzlabo CAD rasējumu kataloga meklēšanas iespējas

NL_CAD_selector

Lai atvieglotu un padarītu ērtāku meklēšanas procesu nozares speciālistiem, PAROC ir uzlabojis siltināšanas risinājumu un siltināmo konstrukciju mezglu CAD rasējumu elektroniskā kataloga meklēšanas sistēmu, kas jau brīvi pieejama ražotāja mājaslapā.