Drošība negaisa laikā – lai zibens iet garām gan pašam, gan īpašumam

Gada laikā Latvijā notiek ap 1000 negaisu ar zibens izlādi, kas daudziem rada nepatīkamus pārdzīvojumus – gan lielas bailes, gan materiālus zaudējumus. Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO dati, visbiežāk zibens nodara postījumus īpašumiem un tajos esošajām elektroierīcēm, tomēr vienlīdz aktuāls jautājums: kā pasargāt sevi no zibens, lai tas nenodara kaitējumu veselībai un dzīvībai?

“Lai gan pērkona negaiss ar zibens izlādi raksturīgs jūnijam, jūlijam, klimatu pārmaiņu ietekmē – paaugstinoties gaisa temperatūrai, iztvaikojumam un gaisa mitrumam, noris intensīvāka pērkona negaisa mākoņu veidošanās, kā rezultātā augsta zibens izlādes aktivitāte vērojama arī augustā, kas agrākajos gados nebija ierasta parādība. Zemgales līdzenumā un Vidzemes centrālajā augstienē pērkona negaiss un zibens izlādes vērojamas biežāk nekā valsts rietumu rajonos,” norāda asociētais profesors Raimonds Kasparinskis, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadītājs.

“Ik gadu no jūnija līdz pat septembrim saņemam apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par zibens radītiem postījumiem īpašumos. Iekļūstot ēkās pa elektrisko strāvu vadošiem savienojumiem un radot pārspriegumu, zibens visbiežāk nodara bojājumus mājas elektroierīcēm, sadzīves un datortehnikai – pārstāj darboties televizori, rūteri, dekoderi, apkures katlu automātiskās ierīces, signalizācija un citas iekārtas. Šogad lielāko atlīdzības pieteikumu teju 2000 eiro apmērā saņēmām pēc tam, kad zibens bija iespēris bērzā netālu no kādas privātmājas un izlāde notikusi pa zemi, zem mājas, bojājot gan apmetumu ēkas iekšienē, gan elektroierīces. Tādēļ zibens aizsardzības sistēmu uzstādīšana un apkope ēkās ir ļoti svarīgs drošības faktors, vienlaikus atceroties arī par ugunsdrošību un personiskās drošības pamatprincipiem, kas jāievēro negaisa laikā,” uzsver ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.

Kā rīkoties, lai pasargātu sevi no zibens spēriena, skaidro Einārs Rubenis, zibens aizsardzības eksperts, LEEA ZPA PEK komisijas priekšsēdētājs, SIA “Olio komerccentrs” valdes priekšsēdētājs. Viņš norāda: “Gaismas ātrums ir lielāks nekā skaņas, tādēļ pēc tā, kāds ir laika intervāls starp zibens uzplaiksnījumu un pērkona dārdu, var aptuveni noteikt, cik tālu no jums notikusi zibens izlāde. To var saprast pavisam vienkārši – atkārtojot vārdus “divdesmit viens”. Cik reižu šos vārdus varat izrunāt, līdz atskan pērkona dārds, tik kilometru attālumā no jums atrodas zibens”.

Ieteikumi drošībai telpās

• Tuvojoties negaisam, jācenšas nokļūt telpās un aizvērt logus un durvis, lai neveidotos caurvējš. Ja ēkā izveidota zibens aizsardzība, tad, atrodoties ēkā, papildu darbības nav jāveic.
• Ja ēkai nav izveidota zibens aizsardzības sistēma, tajā ieteicams atslēgt elektrības padevi (galveno elektrības ievada slēdzi), lai netiktu bojātas elektroierīces. Ja elektroierīces palikušas ieslēgtas, jāizvairās no saskarsmes ar tām, kā arī no saskarsmes ar vadiem un metāla priekšmetiem.
• Zibens un pērkona negaisa laikā nemazgā rokas, traukus, veļu un neej dušā. To drīkst darīt tikai tādā gadījumā, ja ēkai ir izveidota zibens aizsardzības sistēma vai arī elektrības izlīdzināšanas zemētāju sistēma pieslēgta dušas kabīnei un sadzīves tehnikai.
• Zibens laikā nevajadzētu atrasties uz balkona, terases vai pie atvērta loga.

Ja negaisa laikā atrodies ārpus telpām

• Izvairies no atrašanās klajā laukā vai uz pakalniem, kā arī blakus elektrolīnijām. Ja esi atklātā teritorijā, parūpējies, lai tu nebūtu augstākais objekts. Ja nav iespējas patverties zemā vietā (grāvī, ielejā), notupies un ar rokām aptver ceļgalus.
• Ja, sākoties negaisam, uz klaja lauka atrodas vairāki cilvēki, arī šajā gadījumā negaisa laikā visiem jānotupstas, saglabājot vismaz trīs metru distanci citam no cita.
• Negaisa un zibens laikā nemakšķerē un neatrodies tuvu vai uz ūdenstilpēm. Šai laikā nevajag nodarboties ar ūdensmotosportu, burāt, braukt ar supu vai vēja dēli, kā arī peldēt.
• Ja sākas negaiss un atrodies laivā uz ūdenstilpes, jācenšas pēc iespējas ātrāk nokļūt krastā un meklēt patvērumu, bet, ja tas nav iespējams, ieteicams laivā apgulties, lai tu nebūtu augstākais objekts uz ūdens.
• Pērkona negaisa laikā nevajag stāvēt pie atklātā teritorijā atsevišķi augošiem kokiem. Centies nokļūt mežā, kur meklē patvērumu zemākās zonās, vietās ar zemākiem kokiem.
• Ja dodies pārgājienā, bet sākas negaiss un esi atklātā laukā, tad pie atsevišķi augošiem kokiem necel telti tuvāk par desmit līdz 25 metriem no koka. Ņem vērā, ka negaisa laikā starp vairākām teltīm jābūt vismaz trīs metru attālumam.
• Negaisa un zibens laikā nevajadzētu pārvietoties ar velosipēdu.
• Atrodoties publiskās brīvdabas vietās – stadionos, koncertestrādēs, nevajadzētu stāvēt tuvāk par trīs metriem no zibens aizsardzības mastiem.

Vadot auto

“Drošas Braukšanas Skolas” (DBS) vadītājs Jānis Vanks skaidro: “Pērkona negaisa laikā, kad ir intensīvs lietus, redzamība ir ļoti slikta. Ja nokrišņi ir tik intensīvi, ka nevar neko redzēt, transportlīdzeklis ir jāaptur drošā vietā un jāpagaida, kamēr intensīvais lietus pāriet. Ja turpinām braukt, jāizvairās no vietām, kur veidojas stāvošs ūdens, jo pastāv akvaplanēšanas risks. Tāpat jāatceras, ka, stipra lietus laikā turpinot braukt, tostarp caur peļķēm, varam nošļakstīt pretim braucošo auto, pasliktinot autovadītāja redzamību. Negaiss bieži ir kopā ar lielu vēju, tādēļ ceļā jāuzmanās no lauztiem kokiem un koku zariem.”