Drošība, strādājot augstumā: Kas jāņem vērā?
Darbs augstumā joprojām ir viens no lielākajiem nāves un smagu savainojumu cēloņiem. Biežāk sastopamie negadījumi ir kritieni no kāpnēm un ielūstot vai iebrūkot nedrošām virsmām (piemēram, vecam un bojātam jumtam). Pats jēdziens "darbs augstumā" nozīmē kāda darba vai uzdevuma veikšanu jebkurā vietā, kur, ja netiek piemēroti dažādi drošības pasākumi, cilvēks pakļauts nokrišanas riskam, kas varētu izraisīt miesas bojājumus vai pat letālas sekas.
Šajā rakstā uzzināsi, kā piemērot vienkāršus un praktiskus drošības pasākumus, lai samazinātu nokrišanas risku, atrodoties un strādājot augstumā.
Kas jāņem vērā?
Vislabākais variants būtu meklēt speciālistu palīdzību, proti, tā tu būsi drošs, ka darbu augstumā pareizi plāno, pārrauga un veic kvalificēti cilvēki, kam ir visas nepieciešamās prasmes, zināšanas un pieredze šajā jomā (zināms arī kā "industriālais alpīnisms").
Ja pie darba grasies ķerties pats vai arī kāds no taviem darbiniekiem, ņem vērā, ka obligāts priekšnosacījums ir piemērota aprīkojuma un ekipējuma izmantošana. Noteikti apsver visus piesardzības un drošības pasākumus!
Darba drošības un kontroles pasākumi
Vispirms izvērtē iespējamos riskus: būtiskākie faktori, ko jāņem vērā, ir gan uzdevuma veikšanas augstums, gan tā ilgums un biežums, gan tās virsmas stāvoklis, uz kuras atrodoties darbinieks strādās. Pirms tiek veikts specifisks darbs ar nokrišanas risku, pārliecinies, vai nav kādas citas praktiskas iespējas, kā konkrēto uzdevumu veikt, neatrodoties augstumā.
Ja no atrašanās augstumā darba specifikas dēļ tomēr nav iespējams izvairīties, jānovērš vai pēc iespējas jāsamazina kritienu risks, izmantojot drošu darba vietu (piemēram, specializētas sastatnes) un / vai attiecīgu aprīkojumu. Ja iespējams, samazini potenciālā kritiena risku – ja šādu risku nav iespējams novērst – augstumu un sekas, nodrošinoties ar piemērotu ekipējumu.
Katrā darba veikšanas posmā vispirms ievies kolektīvās drošības pasākumus, kas pasargās visus, kuri ir pakļauti riskam, pirms drošības līdzekļu piemērošanas, kas aizsargā tikai indivīdu (individuālā aizsardzība). Kolektīvās drošības līdzekļi ir, piemēram, tādas iekārtas kā pastāvīgās vai pagaidu margas, šķērveida pacēlāji un mobilie torņi. Kā piemēru individuālās aizsardzības līdzekļiem var minēt drošības jostu ar trosi un attiecīgu stiprinājuma punktu (enkuru).
Ko darīt un ko nedarīt, strādājot augstumā?
Ko darīt: Veic pēc iespējas vairāk darba, atrodoties uz zemes. Pārliecinies, ka darba veicēji var droši nokļūt augstumā un atkal atpakaļ uz zemes no vietas, kur tie strādā. Pārliecinies, vai aprīkojums ir piemērots, stabils un pietiekami izturīgs darba veikšanai, kā arī tiek regulāri apsekots un pārbaudīts. Rīkojies piesardzīgi un atbildīgi, strādājot uz nedrošām virsmām vai to tuvumā. Nodrošini aizsardzību pret krītošiem priekšmetiem (ķiveres).
Ko nedarīt: Nedrīkst pārslogot trepes un pārsniegt ieteicamo svaru – pirms tiek veikts kāds uzdevums augstumā, jāņem vērā darba veicēju, to ekipējuma un / vai pārvietojamo materiālu smagumu. Nedrīkst atbalstīt trepes pret nestabilām vai trauslām virsmām, piemēram, stiklu vai plastmasas notekcaurulēm. Nevajadzētu izmantot trepes smaga un ilgstoša, bet gan īslaicīga darba (maksimums 30 minūtes vienā reizē) veikšanai. Neļauj nevienam, kam nav specifisku iemaņu, zināšanu un pieredzes, veikt darbu augstumā.
