Dzelzceļa projektā "Rail Baltica" ātrvilcieni starp Baltijas galvaspilsētām kursēs reizi divās stundās
Rīga, 12.marts, LETA. Dzelzceļa projektā "Rail Baltica" ātrvilcieni starp Baltijas galvaspilsētām kursēs reizi divās stundās, aģentūru LETA informēja Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail", kas izveidots, lai īstenotu dzelzceļa projektu "Rail Baltica", pārstāvji.
"Paredzēts, ka "Rail Baltica" ātrgaitas vilcieni no Tallinas uz Varšavu un no Tallinas uz Viļņu kursēs līdz četrām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem no brīža, kad līnija tiks atklāta un līdz sešām reizēm dienā katrā virzienā katrā no maršrutiem pēc 10 darbības gadiem. Turklāt līdz pat 10 vilcieniem dienā kursēs posmā Viļņa-Kauņa-Varšava. Tādējādi "Rail Baltica" nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas," pavēstīja "RB Rail" pārstāvji.
Vienlaikus plāns iekļauj arī divus nakts vilcienus: Tallina-Rīga-Kauņa-Varšava-Berlīne un Viļņa-Kauņa-Varšava-Berlīne, dodot iespēju pasažieriem sasniegt tālākus galamērķus Eiropā.
Tāpat paredzēts, ka pasažieriem katras 30 minūtes būs iespēja nokļūt no Rīgas centrālās stacijas uz starptautisko lidostu "Rīga". Šis brauciens aizņems 10 minūtes.
Pēc "RB Rail" pārstāvju paustā, vilcienu kustības plānā paredzēts, ka divi līdz trīs kravas vilcieni ar maksimālo ātrumu 120 kilometri stundā varēs izmantot "Rail Baltica" katru stundu. Pieņemtā ass slodze ir 25 tonnas un pieļaujamais vilcienu garums - līdz 1050 metriem. Lai veicinātu dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstību, paredzēts būvēt trīs liela mēroga multimodālos terminālus - Mūgā (Igaunija), Salaspilī (Latvija) un Palemonā (Lietuva).
Tāpat "RB Rail" pārstāvji norādīja, ka plānā 80% no kravas vilcieniem, kas izmantos "Rail Baltica", būs intermodālo kravu vilcieni, loģistikas operatoriem sniedzot iespēju pārvietot kravu pārvadājumus no autoceļiem uz dzelzceļiem. Tādējādi ir gaidāms nozīmīgs gaisa piesārņojuma un ceļa sastrēgumu samazinājums, kā arī uzlabota kopējā autoceļu satiksmes drošība.
"RB Rail" pārstāvji arī atzīmēja, ka plānā paredzēti reģionālo pasažieru pārvadājumi no Bauskas līdz Rīgai un no Salacgrīvas līdz Rīgai, Latvijā, no Pērnavas līdz Tallinai, Igaunijā, un no Marijampoles caur Kauņu līdz Viļņai Lietuvā.
Ātrgaitas vilcienu kustības intervāls ir balstīts paredzamo pasažieru pieprasījuma novērtējumā, kas veikts "Rail Baltica" vilcienu kustības plāna 2026.-2056.gadam izstrādē. Šo plānu izstrādāja Vācijas uzņēmums "Gauff Mobility GmbH" sadarbībā ar Dānijas uzņēmumu "COWI" un Vācijas uzņēmumu "Institut fur Bahntechnik GmbH".
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
