Kā panākt klusumu dzīvoklī?
Sliktas skaņas izolācijas cēloņi Lai arī Latvijas būvnormatīvos ir iestrādātas stingras prasības skaņas izolācijai, situācija dzīvojamās mājās ar skaņas izolāciju vērtējama kā samērā slikta. Bloku mājās, īpaši tajās, kuras celtas senāk, nav retums, ka dzird pat kaimiņa nošķaudīšanos. Galvenie sliktās skaņas izolācijas cēloņi ir stingri dzelzsbetona konstrukciju savienojumi, dobumi sienās un pārsegumos. No skaņas izolācijas viedokļa smagāka ēkas konstrukcija ir labāka. Ja ēka veidota ar masīvām sienām un pārsegumiem, skaņas izolācijas spēja var sasniegt pat 70 decibelus. Ja tā ir vieglas konstrukcijas, pat ideālā gadījumā izolācijas spēja nepārsniedz 50 decibelus. Izmantojot vieglus materiālus – fiboblokus, ģipškartonu, tie ir jākombinē ar citiem. Mūsdienu būvniecībā, kur ir daudzslāņu konstrukcijas, nevar iztikt bez minerālvatēm – jebkurai šķirkārtai jābūt aizpildītai ar piemērotu, grīdai vai sienām paredzētu vati. No ārpuses nākošā trokšņa līmenis tiek ierobežots jau celtniecības laikā. Skaļākās zonas - vannasistaba, tualete, virtuve - tiek apvienotas blokā, kas robežojas ar kāpņu telpu vai ar analoģiskiem kaimiņu dzīvokļu blokiem. Ja trokšņu avoti ir ārpus dzīvokļa robežām, īpaša uzmanība jāpievērš skaņu papildu izolējošām konstrukcijām, kas ierobežo telpu no sāniem, augšas un apakšas. Tās ir atdalošas sienas un starpsienas, griesti un grīdas, tostarp arī to sienu savienojuma vietas ar starpsienām, logu bloki, balkonu un istabu durvis, kā arī sienās un griestos esošās iekārtas un inženierkomunikācijas, kas palīdz plūst troksnim. Ieteicamie risinājumi Lai būtu pēc iespējas mazāka skaņas caurlaidība, vispirms jātiek skaidrībā par skaņas raksturu. · Ja tā ir trieciena skaņa, kas izplatās pa konstrukcijām, tad šajā telpā vajadzētu izmantot mīkstus, triecienus un vibrācijas uzsūcošus un amortizējošus materiālus - starplikas no korķa koka, akmens vates, gumijas. · Ja skaņa nāk pa gaisu caur sienām, ir iespējami dažādi risinājumi. Viens no lētākajiem veidiem ir rūpīgi salabot visus caurumus ap caurulēm, dažreiz palīdz kontaktligzdu aizbāšana ar ugunsdrošo beramo akmens vati. Nedaudz palīdz sienu aplīmēšana ar skaņu uzsūcošām tapetēm, kā arī korķa koka apdare. Efektīvāks paņēmiens ir palielināt starpsienu masu – jo smagāks un biezāks monolīts, jo mazāk siena vibrē, un tas nozīmē, ka skaņas izolācijas īpašības ir labākas. Tomēr lielāku efektu dod nevis sienas biezuma palielināšana, bet gan daudzslāņu konstrukcijas izveidošana, kas sastāv no dažādu materiālu plātnēm. Vienkāršākā shēma, kuru var lietot sienām un zem pārsegumiem , ir lokšņu apšuvumi. Vispirms piestiprina metāla karkasu, kādu izmanto starpsienās, ar soli ne blīvāku par 600 mm. No ārpuses to apšuj ar kādu loksni, parasti ģipškartonu, var arī ar cementa vai kokskaidu plātnēm atkarībā no interjera, taču - jo tās smagākas, jo labāk. Jaunā šķirkārta, kas izveidojas starp veco konstrukciju un jauno apšuvumu, obligāti pilnībā jāaizpilda ar akmens vati. Tādā konstrukcijā vibrācija zūd ātrāk nekā viendabīgā. 150 mm starpsiena, kas piepildīta ar 40 mm minerālvates slāni, kurā ir 100 mm gaisa sprauga, ko no abām pusēm ietver 12,5 mm biezas ģipškartona plāksnes, dod 50 decibelu skaņas izolāciju, kas ir pilnīgi pietiekoši, lai izsargātos no sadzīves ierīču radītajiem trokšņiem. Par aizpildošo materiālu visbiežāk izmanto stikla šķiedras plātnes, minerālvati, tāpat arī akustiskos materiālus, kuriem ir slāņa vai režģa struktūra. Šie materiāli paši par sevi neaizsargā telpu no trokšņa, taču, būdami konstrukcijas sastāvā, uzlabo tās skaņas izolācijas īpašības. Jo lielāks izmantojamā materiāla skaņas absorbēšanas koeficients, jo labākas izolācijas īpašības. Grīdas skaņas izolācijai der elastīgi, trieciena enerģiju uzsūcoši un amortizējoši materiāli, kuriem raksturīga neliela dinamiska cietība - gumijoti vai speciālu veidu korķa koka klājumi, bet visvienkāršākās un vieglāk pieejamās ir akmens vates plātnes. Viens no efektīvākajiem risinājumiem, kas varētu uzlabot trieciena skaņas izolāciju, ir "peldošo" grīdu ierīkošana. Piemēram, ar akmens vates plātņu izolācijas klājumu segtu, no sienām ar elastīgām blīvēm atdalītu grīdas segumu. Tā būs vislētākā un visefektīvākā skaņas izolācija. Griestus izolēt no trieciena skaņas, kura rodas no jūsu kaimiņu soļiem vai mūzikas skaņu vibrācijas, ir gandrīz neiespējami. Par tādu izolāciju vajadzētu parūpēties jūsu kaimiņam, iekārtojot droši izolētas, no sienām ar elastīgām blīvēm nodalītas grīdas. Griestus izolēt no apakšas ir vērts tādā gadījumā, kad kaimiņi sūdzas par troksni, kas nāk no jums piederošajām telpām, vai pats gribat, lai šīs telpas nebūtu tik skaļas. Visefektīvāk skaņu uzsūks speciālie piekaramie akustiskie griesti, taču tie jāpakar uz elastīgiem turētājiem, ierastie metāla turētāji nederēs. Labu skaņas izolāciju telpās var panākt tikai tad, ja ir sabalansēta izolācija visiem telpu veidojošiem elementiem, - akustisko klimatu nosaka pēc vājākā elementa. Nereti vājā vietā ir logi vai durvis. Durvju un logu skaņas izolācijas rādītājiem pēc iespējas mazāk jāatšķiras no apkārtējo konstrukciju izolācijas. Latvijai tipiski, ka nereti ir laba skaņas izolācija sienām un pārsegumiem, bet ieliktas zemas izolācijas klases durvis. Izvēloties dzīvokļa durvis, svarīgi izlemt, vai vēlaties to izolēt no ārējiem trokšņiem. Tikai lietojot zināma skaņas izolācijas rādītāja lieluma durvis un pareizi tās samontējot, sasniedzams vēlamais rezultāts. Nav ieteicams izmantot dzīvokļa durvis, kuru skaņas izolācijas rādītājs zemāks par 27 dB. Jāņem arī vērā, ka durvju skaņas izolācijas īpašības atkarīgas no virināmās daļas konstrukcijas, hermētiskās starplikas starp virināmo daļu un durvju stenderi, kā arī slēdzenes noregulēšanas. Pieejamas logu stiklu paketes ar augstu izolācijas pakāpi. Augstvērtīgākās ir divu, retāk – trīs, stiklu paketes ar laminētiem stikliem, kur šķirkārtā nav gaiss, bet inertās gāzes. Autors: Sandis Fatjanovs Raksts veidots sadarbībā ar firmu Arhitektūras un celtniecības aģentūra Foto: no publicitātes materiāliem
