Mīnusi dzīvošanai vecpilsētā

Vecrīga tiek uzskatīta par prestižu un pat ekskluzīvu dzīves vietu ne tikai tāpēc, ka ir iekļauta pasaules kultūras mantojuma sarakstā un ar automašīnu tajā var iebraukt tikai izredzētie, bet arī tāpēc, ka viss dzīvei nepieciešamais atrodas rokas stiepiena attālumā, jo Vecrīga ir galvaspilsētas burzmas epicentrs. Bet ne viss ir tik pasakaini kā izklausās – uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmie plusi ir arī daži no lielākajiem tās mīnusiem. Lielai ģimenei patstāvīgai dzīvei Vecrīga ir apgrūtinoša, taču vienam cilvēkam – ērta, jo viss atrodas tuvu, - ideāli, ja arī darbs ir Vecrīgā. Atkrīt vajadzība pēc transporta, visur var aiziet ar kājām. Taču ir vēl arī citi faktori, ar kuriem jārēķinās, izvēloties dzīvesvietu Vecrīgā. Par reālo situāciju stāsta arhitekts Jānis Alksnis, kuram arī pieder dzīvoklis Vecrīgā. Ēku tehniskais stāvoklis * Pamatu pūšana

Vecrīgas ēkas lielākoties ir būvētas uz balasta akmeņu vai koka pāļu pamatiem (katrā laikā savas tehnoloģijas), un visas tās ir cietušas no 20. un 21. gs. intensīvās lietošanas. Līdz ar to, blakus būvējot citas jaunas ēkas, tiek izmainīti gruntsūdens līmeņi. Pāļi saņem vairāk skābekļa, vairs neatrodas vienmērīgā mitrumā, tāpēc izraisa pūšanas procesu, kā iespaidā sākas ēkas sēšanās un plaisāšana. Arhitekts Jānis Alksnis pojektējis ēku Vaļņu ielā iepretim viesnīcai Rīga. Tur bija labi redzams, kā visā apkārtnē mainījies gruntsūdens līmenis un līdz ar to sākušās dažāda rakstura problēmas. Kaitīgā procesa ietekme nav jūtama uzreiz, bet pēc 10 – 15 gadiem. Lai to novērstu, bija jāveic sanācija, jāpielieto injekcijas metode, jāstiprina konstrukcijas, jāpiebūvē – tas viss izmaksāja ļoti dārgi. Noveco arī pagrabi. Mūsdienu transporta ritmu un vibrāciju dēļ ēkas tiek drebinātas, kas rada negatīvu ietekmi.

* Nav liftu

Ēkās, kas celtas līdz 1920. gadam, lielākoties nav liftu. Dzīvojamās mājas sasniedz 5 – 6 stāvu augstumu, un lifta neesamība tajās kļūst par reālu apgrūtinājumu dzīvošanai. Galvenās kāpnes bieži vien ir no koka, bet otrās – betonētas, veidotas ļoti šauras, kā ugunsdrošības kāpnes, tāpēc kāpņu telpā ierīkot liftu pratiski nav iespējams, - nav vietas. Otra iespēja liftu likt iekšpagalmā pie fasādes, bet tas saistīts ar sarežģītu projektēšanas procedūru, saskaņojumiem ar kaimiņiem utt.

*Vecas komunikācijas Lielākajā daļā daudzīvokļu dzīvojamajās mājās ir vecas komunikācijas, kuras nav mainītas gandrīz no mājas uzcelšanas brīža. Dzīvokļu īpašnieki parasti nolemj uzreiz rekonstruēt visu māju, nevis nomainīt tikai komunikācijas. Daudzas ēkas Vecrīgā nav plašas, bieži katrā stāvā stāvā ir tikai viens vai divi dzīvokļi. Šādā situācijā dzīvokli rekonstruē katrs īpašnieks pats, nomainot komunikācijas savā teritorijā. Visgrūtāk ir ievilkt ūdensvadu, kanalizāciju. Ierīkot apkuri un gāzes plīti nav problēmu, vietu gāzes caurulēm var atrast – tās ir diezgan tievas, tāpat kā elektrības kabeļi. Bet ar čuguna kanalizācijas stāvvadiem gan ir poblēmas, jo tie atrodas kritiskā stāvoklī un ne vienmēr ir iespēja tos nomainīt. Augstāko stāvu iemītnieki priekšroku dod jaunu komunikāciju ievadei, pie vecajām nemaz neķeroties klāt, jo tas var izraisīt avārijas stāvokli, piemēram, plūdus. Ekspluatācijas īpatnības *Satiksme

Vecrīgas iedzīvotājiem ir ierobežotas iespējas piekļūt pie savas mājvietas, lai gan ir pieejama iebraukšanas caurlaide. Tomēr šī nav vienīgā problēma. Pie mājas praktiki nekad nevar novietot personīgo auto – šauras ieliņas, stāvēšanas aizliegumi. Labākajā gadījumā automašīnu var nolikt blakusielā, mājai aiz stūra. Iedzīvotājiem slikti arī tas, ka iebraukšanas caurlaidi Vecrīgā var nopirkt arī biroji un iestādes. Problemātiska ir arī mantu nešana no mašīnas uz dzīvesvietu. Dienas garumā Vecrīgā atstāt mašīnu ganrīz vispār nav iespējams, jo visas sāvvietas ir aizņēmušas nopirkto caurlaižu īpašnieku, nevis vietējo iedzīvotāju mašīnas. Gandrīz visas Vecrīgas ielas klātas ar bruģi. Lai gan ir iespēja iet pa ietvi, tomēr Vecrīgas ielas ir noteiktas kā gājēju prioritātes zona. Problēmas rodas maziem bērniem, kas, piemēram pēc dzīvošanās pa zāli laukos, uz bruģa pat nostāvēt nevar, arī sievietēm ar augstpapēžu apaviem tā varētu būt problēma.

*Sadzīves atkritumi

Namos nav atkritumu vadu, kā tas ir, piemēram, deviņstāvu dzīvojamās ēkās, - visi sadzīves atkitumi tiek nesti uz konteneriem, kas atrodas vārtrūmē vai mājas pagalmā.

*Remonts

Atšķirībā no mājām citos Rīgas rajonos, pret Vecrīgas ēkām jāizturas ar daudz lielāku pietāti, jo tas ir vēstures mantojums, kas aizsargāts ar likumu, - to nedrīkst zaudēt, kaut ko nobrucinot remonta vai rekonstrukcijas laikā. Katra ēka ir arhitektūras piemineklis, un jebkurš remonts ir jāsaskaņo ar attiecīgām iestādēm, saņemot atļauju darbu veikšanai. Piemēram, ēkas remonta saskaņošana, kas saistās ar fasādes izmaiņām (plaisu, grafiti aizkrāsošana), var aizņemt līdz pat pusgadam. Lai uzliktu sastatnes, jāprasa atļauja no Rīgas domes, jāmaksā barga nauda par satiksmes traucēšanu, jo remonts notiek tieši uz ielas. Jebkuri remonti, kādus dzīvokļa īpašnieks ir ieplānojis veikt, jāsaskaņo ar būvvaldi un jāsaņem no tās atļauja. Ļoti rūpīgi skatās uz logu nomaiņu un citiem fasādes elmentiem. Ja kāds īpašnieks grib nomainīt logus, viņam jāpasūta visas mājas logu nomaiņas projekts, lai veiktās izmaiņas būtu saistošas arī pārējiem iemītniekiem un viņi liktu tieši tādus pašus logus. Katram īpašniekam ir jānoskaņojas uz to, ka ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, dzīvojot Vecrīgā.

*Dzīvokļu telpas

Vecrīgā zemes gabalu formas ir atšķirīgas, līdz ar to katra māja ir savādāka, ar individuālu formu un siluetu. Arī dzīvokļi ir atšķirīgi pēc plānojumiem un izmēriem.

* Ventilācija

Visbiežāk ēkās ir dabīgā ventilācija ar izvadiem tualetē, virtuvē, vannasistabā. Tā darbojas labi vēsturiskajos plānojumos, kur nekas nav mainīts. Veicot telpas pārplānošanu, dabīgā ventilācija var tik traucēta, palielinātā telpas platībā gaisa padeves var nepietikt. Daudzi iegādājas kondincionētāju, taču problemātiska ir tā darbības nodrošināšana, jo kaut kur ir jānovieto sistēmas bloks. Parasti to liek uz ēkas ārējās sienas, kam, protams, vajadzīga atļauja. Arī ar loga atvēršanu un svaigā gaisa ielaišanu miteklī ir problēmas, jo Vecrīgas ielās nemitīgi pārvietojas transportlīdzekļi un svaiga gaisa vietā telpā ienāk putekļaini izgarojumi. Paturot logu vaļā aptuveni stundu, uz palodzes paliek netīrumu kārta. Situācija ir atšķirīga pirmajos un pēdējos ēkas stāvos, jo, piemēram, sestajā stāvā āra gaiss nav tik piesārņots kā pirmajā stāvā, tur arī ir daudz vēsāks nekā pie ielas, jo bruģis saulē ļoti sakarst. Vecrīgā ir šauras ielas, mājas atrodas tuvu viena pie otras, tāpēc pirmajos līdz trešajiem stāviem ir poblēmas ar insolāciju (izsauļojumu) – dzīvokļi ir diezgan tumši, drūmi, tajos valda depresīvs noskaņojums. Tie, kas dzīvo augšējos stāvos, nevar sūdzēties, jo gaismas pietiek. Taču saulē sakarsušais jumts rada tveici istabās. lai to novērstu, nepieciešama kondincionēšanas iekārta. Lai miteklī ieplūstu arī svaigs gaiss, tiek ierīkota piespiedu ventilācija, rekuperācijas agregāts ar svaigā gaisa filtriem, kas gaisu ņem no pagalma. Filtrs jāmaina ik pēc pusgada, jo Vecrīgas gaiss ir tik piesārņots, ka filtrs ir ik reizi pilns kā putekļusūcēja maiss. Ziemā elektriskā agregāta darbināšana nav nepieciešama, telpas var vēdināt ziemas vēdināšanas pozīcijā, jo gaiss ir vēsāks, dzestrāks, mazāk mitrs, arī tīrāks.

*Apkure Lielākas ēkas (ar desmit un vairāk dzīvokļiem) ir pieslēgtas pilsētas centralizētās apkures sistēmai. Tām ir siltummezgls, kas atrodas mājas pagrabstāvā. Taču mājās ar četriem, pieciem dzīvokļiem tas nav izdevīgi, tāpēc pārsvarā katram īpašniekam ir savs gāzes apkures katls, kas nodrošina gan karsto ūdeni, gan siltumu. Pirms padomju laikiem visos Vecrīgas dzīvokļos bija krāsnis, kas tika kurinātas ar malku. Padomju laikos dzīvokļiem tika pievadīta dabasgāze un arī šobrīd lielākoties apkure notiek ar gāzi, bet vecās krāsnis palikušas kā dekoratīvs elements vai arī tajās tiek ierīkoti kamīni. *Zaļumi Vecrīgā vispār nav koku. No vienas puses - labi, jo tie neaizēno logus, no otras puses - slikti, jo labsajūtai pietrūkst dzīvās dabas tuvuma. Bērniem pie mājas nav īpaši paredzētas vietas, kur spēlēties. * Ilgmūžība

Vecrīgas vecās celtnes ir uzbūvētas tik kvalitatīvi, ka tās jau ir nostāvējušas 140 gadus un nostāvēs vēl tik pat. Arhitekts Jānis Alksnis pat pieļauj domu, ka tās pārdzīvos visas padomju laikos celtās daudzīvokļu mājas – hruščovkas un citas. Daudzīvokļu mājas Rīgas mikrorajonos daudzviet vairs neatbilst ne estētiskām, ne tehniskām prasībām. Pilsētbūvnieciski tie saplānoti pat ļoti labi, bet ēkas nav kvalitatīvas.

*Skaņas un trokšņi

Padomju laikos celtajās mājās ir liela skaņas caurlaidība – var dzirēt, kā divus stāvus augstāk nokrīt uz grīdas dakšiņa. Skaņas un trokšņu nokļūšana Vecrīgas mājas istabā atkarīga vienīgi no logiem – ja tie ir kvalitatīvi, tad dzīvoklī svešas skaņas nenonāks, jo sienu biezums ir 50 – 70 cm. Logus var veidot pēc modernizētas tehnoloģijas, izmantojot trīs stiklus – vienā rāmī ievietojot biezu ārējo stiklu, otrā – stikla paketi, tādējādi uzlabojot skaņas izolāciju.

Jānis Alksnis: "Ja nebūtu bļaujošo ārzemnieku, tad varētu vispār dzīvot kā laukos – starp mājām bezdalīgas taisa ligzdas, kaijas lido, čivina sīkie putni. Augšējos stāvos ir dzirdamas dabas skaņas, lejā – liela uzdzīves vieta. Jebkurā dienā notiek aurošana līdz pat sešiem rītā".

Izvēloties dzīvesvietu Vecrīgā, jārēķinās ne tikai ar minētajim apgrūtinājumiem, bet arī ļoti augsto dzīvokļu cenu. Rakta autore: Vera Zajeca Konsultēja arhitekts Jānis Alksnis

Komentāri

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni?

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Aicina piedalīties konkursā par Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu

Izsludināts konkurss juridiskām personām par tiesībām veikt Cēsu novada pašvaldības ūdensobjektu apsaimniekošanu un deleģēšanas līguma slēgšanu.

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.

Mīnusi dzīvošanai vecpilsētā

Dalies ar šo rakstu

Komentāri