Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstībai plānotas izmaksas 1,7 miljonu eiro apmērā
Rīga, 5.sept., LETA. Valdība otrdien apstiprināja būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstības projektu, kura izmaksas plānotas 1,7 miljonu eiro apmērā.
Valdība nolēma apstiprināt un iekļaut informācijas un komunikācijas tehnoloģiju mērķarhitektūras versijā 24.0 Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto projektu "Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1.kārta)".
Paredzēts, ka Būvniecības valsts kontroles birojs iesniegs projekta iesniegumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda līdzfinansējuma saņemšanai. Pēc projekta pabeigšanas projekta uzturēšanas izmaksas būs ne vairāk kā 132 700 eiro gadā.
Projekta mērķis ir administratīvā sloga samazināšana privātpersonām un juridiskām personām, nodrošinot elektronisku būvniecības dokumentu saskaņošanu. Tāpat projekts paredzēts valsts pārvaldes efektivitātes veicināšanai, samazinot informācijas dublēšanos vairākās valsts informācijas sistēmās, samazinot papīra dokumentu apriti un pilnveidojot Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) saskarnes ar valsts informācijas sistēmām.
Paredzēts, ka projekts veicinās arī pakalpojumu pieejamības uzlabošanu un publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu, popularizējot un pilnveidojot BIS lietojamību, nodrošinot būvkomersantu klasifikācijas datu publisku pieejamību un paplašinot pieejamo atvērto datu kopu skaitu un datu analīzes iespējas.
Ņemot vērā papīra formāta dokumentu apriti, būvprojektu saskaņošana patlaban ir laikietilpīgs process, jo saskaņošana nevar tikt realizēta paralēli ar visām iestādēm un personām, kas iesaistītas būvprojektu saskaņošanas procesā. Šo problēmu var atrisināt, pārejot uz elektronisko dokumentu iesniegšanu un saskaņošanu, norāda EM.
EM skaidro, ka līdzšinējie būvniecības procesā izveidotie e-pakalpojumi veidoti neatkarīgi viens no otra, tie nereti tiek izpildīti paralēli un to pasūtītājam nav pieejama apkopota informācija par visu ar konkrētu būvobjektu saistīto e-pakalpojumu izpildes gaitu un rezultātiem, kas apgrūtina e-pakalpojumu izmantošanu.
BIS nav pieejama visa informācija, kas būvvaldēm vai institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, ir nepieciešama būvniecības ieceru izvērtēšanas, būvprojektu saskaņošanas un būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanā, tādējādi pagarinot būvprojektu saskaņošanas procesu par laiku, kamēr būvvaldes vai institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, vai persona iegūst visu nepieciešamo informāciju.
Būvniecības procesā identificēta virkne scenāriju, kuros būtu iespējams paātrināt procesa norisi, uzlabojot informācijas apmaiņu starp iesaistītajām pusēm. Kontrolējošās institūcijas joprojām spiestas manuāli sagatavot un izsūtīt virkni atgādinājumu un paziņojumu, savukārt būvprojekta iesniedzējam un komersantiem nepieciešams sekot līdzi to saņemšanai, kas rada papildus administratīvo slogu.
Tāpat patlaban rodas problēmas gadījumos, kad tiek mainīts telpu grupas lietošanas veids, kā rezultātā var mainīties visas būves galvenais lietošanas veids. Līdz ar to ir jānodrošina būves galvenā lietošanas veida pārbaude BIS, veicot atsevišķas telpu grupas lietošanas veida maiņu, kas var ietekmēt arī būves galveno lietošanas veidu.
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā varētu būt atšķirīga informācija no tās, kas ir reģistrēta BIS un pieejama būvvaldēm vai institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas. Piemēram, skaidro EM, lai dzēstu būvi no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas vai Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, persona vēršas būvvaldē vai institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, lai tiktu saņemta izziņa par būves neesamību dabā. Pēc tam minētā izziņa būtu jāiesniedz Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, tomēr ne vienmēr persona veic tālāk nepieciešamās darbības citās institūcijas (t.i. personas izpratnē tas ir nevajadzīgs administratīvais slogs). Līdz ar ko veidojas situācija, ka ne visās informācijas sistēmās par būvi ir nodrošināta aktuālā informācija.
Patlaban būvvaldes vai institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, saņemot sūdzību par būvi, veic sūdzības izskatīšanu. Sūdzības izskatīšana sākas ar sākotnējo pārbaudi par sūdzības pamatotību, piekritību būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas. EM norāda, ka sūdzību sākotnējā izskatīšana var būt apgrūtinoša, ja nav vienkopus pieejama visa nepieciešamā informācija, t.sk. ko citas valsts un pašvaldību institūcijas ir apkopojušas par konkrēto gadījumu.
Šobrīd BIS paredzētā funkcionalitāte nodrošina tikai daļēju būvju ekspluatācijas uzraudzību (netiek efektīvi nodrošināts starp institucionālo sūdzību izskatīšanas atbalsts, piemēram, ja pārkāpuma faktu ir konstatējusi viena iestāde, bet jautājums ir citas iestādes kompetencē), uzdevumu un būvniecības lietu pārsūtīšana no vienas iestādes uz citu pēc piekritības, kā arī nav iespējas ērti iegūt informāciju būves risku novērtēšanai, tādēļ atsevišķos gadījumos būvvaldes un institūcijas, kuras pilda būvvaldes funkcijas, izmanto savas informācijas sistēmas, vai daļu ekspluatācijas uzraudzības procesa dokumentē papīra formātā. Tāpat bez vienotas sistēmas ar pilnīgu informāciju nav iespējams efektīvi veikt būvju ekspluatācijas uzraudzību valsts mērogā.
Ik gadu tiek apstrīdēti vidēji 12,37% visu izsludināto būvdarbu iepirkumu, kas ir augstākais sūdzību īpatsvars iepirkumos. Apstrīdēšanas gadījumi pagarina iepirkuma procedūras, kas vēlāk negatīvi atsaucas uz būvdarbu izpildei atvēlētajiem termiņiem, kā arī rezultātā rada saimniecisku risku pasūtītājam. Vērtējot minētos riskus, nozares pārstāvji ar EMvienojušies par nepieciešamību rast risinājumu, kas definētu vienādas, skaidras, samērojamas prasības pretendentiem kontekstā ar iepērkamo darbu specifiku. Lai atvieglotu atbilstošu pretendentu atlasi iepircējam un samazinātu to gadījumu skaitu, kad izvēlētā pretendenta kompetenci apšauba cits iepirkuma pretendents, BIS jānodrošina būvkomersantu grupēšana atbilstoši to profesionālajai pieredzei, kompetencēm, finansiāli ekonomiskajiem rādītājiem un ilgtspējai.
EM norāda, ka ir nepieciešams atvieglot būvspeciālistu sertifikācijas pieteikšanās procesu, nepieprasot informāciju, kas jau ir valsts rīcībā.
Tāpat EM norāda, ka nepieciešams nodrošināt Ministru kabineta 2016.gada 26.jūlija noteikumos "Uzņēmumu energoaudita noteikumi" noteikto prasību ievērošanu, izstrādājot BIS funkcionalitāti paredzēto ziņu reģistrēšanai un apstrādei.
Šobrīd dati par uzņēmumu un lielo enerģijas patērētāju iesniegtajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un ietaupījumiem tiek saņemti rakstiskā veidā, un to apkopošana un analīze rada lielu administratīvo slogu. Manuālā pārvade palielina saņemto datu apstrādes laiku un kļūdu iespēju ievadītajos datos. Ņemot vērā Energoefektivitātes likumā iekļautās normas un likuma pārejas noteikumus, no 2017.gada lielie uzņēmumi un lielie elektroenerģijas patērētajiem, kas nebūs ziņojuši par energoefektivitātes pasākumu rezultātiem, piemēram, veikuši energoauditu vai ieviesuši sertificētu energopārvaldības sistēmu, tiks piemērota valsts nodeva. Paredzams, ka energoefektivitātes un enerģijas ietaupījumu ziņojumu apjoms augs un būs nepieciešams apstrādāt vēl lielāku datu apjomu, lai izveidotu kumulatīvu (uzkrājošu) enerģijas gala patēriņa ietaupījuma ziņojumu.
