Eiropas Komisija nosaka izmaiņas likumdošanā, kas radīs labvēlīgāku vidi atjaunojamās enerģijas izmantošanai

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi tiesību aktu priekšlikumu paketi, kas nosaka likumdošanas rīkus, ar kuriem sasniegt Eiropas klimata mērķus, virzoties uz zaļākiem risinājumiem, ilgtspēju un enerģētisko neatkarību. Galvenokārt izmaiņas paredz labvēlīgāku vidi atjaunojamās enerģijas izmantošanai, plašāku un stingrāku emisijas kvotu sistēmu un visas enerģijas sistēmas elektrifikāciju. Latvijas Vēja enerģijas asociācija uzskata, ka EK plāni prasa daudz atvērtāku un aktīvāku Latvijas pozīciju likumdošanas izmaiņu ieviešanā.

Izmaiņas skars Eiropas Savienības (ES) klimata, enerģētikas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politiku. Priekšlikumi ir visaptveroši un savstarpēji saistīti, lai nākamajā desmitgadē paātrinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanos.

Tā kā enerģijas ražošana un izmantošana veido 75 % no ES emisijām, Atjaunojamo energoresursu direktīvā noteikts augstāks mērķrādītājs enerģijas ieguvei no atjaunojamajiem resursiem – paaugstinot to no 32% uz 40%. Salīdzinot esošo un sasniedzamo vēja enerģijas izmantošanas apjomu, ES katru gadu jāuzstāda vismaz 30 GW vēja enerģijas jaudas, lai no šobrīd esošās 180 GW kapacitātes 2030. gadā sasniegtu 451 GW.

Atjaunojamo energoresursu direktīvā uzlabots Elektroenerģijas pirkuma līgumu (PPA – Power Purchase Agreements) regulējums. Dalībvalstīm būs jāizsniedz atjaunojamās elektroenerģijas izcelsmes sertifikāti, neatkarīgi no tā, vai ražotājs ir saņēmis valdības atbalstu, līdz ar to uzlabosies atjaunojamās elektroenerģijas izsekojamība. Tāpat iekļauti jauni indikatīvie rādītāji atjaunojamās elektroenerģijas izmantošanai rūpniecībā, paredzot, ka katru gadu atjaunojamo energoresursu īpatsvaram jāpalielinās par 1,1%.

Pārskatītājā Enerģijas nodokļu direktīvā ierosinātais atbalsta zaļo pārkārtošanos un nosaka jaunus noteikumus nodokļu ieviešanai elektroenerģijai un enerģētikas produktiem, ko izmanto transportā un apkurē. Tāpat likvidētas subsīdijas fosilajiem kurināmajiem un novērsta dubultā nodokļa risks elektroenerģijas uzglabāšanai. Skaidri redzams, ka fosilo kurināmo cenas kāps un arī stingrāka emisiju kvotu sistēma un emisiju kvotu cenu palielināšana tikai veicina nepieciešamību strauji pāriet uz lētāku elektroenerģijas ieguvi no atjaunojamajiem resursiem.

“EK priekšlikumi ir ļoti vērtīgi un parāda skaidru ceļu, kā soli pa solim vadīt ES zaļo kursu un dalībvalstīm veikt pāreju uz zaļāku ekonomiku, turklāt, ir izstrādāti vairāki atbalsta mehānismi, lai pārejas periodā un īstermiņā netiktu izjusti zaudējumi vai negatīvi ietekmētas kādas sabiedrības grupas. Arī Latvijai būs jāizstrādā normatīvo aktu bāze, lai sasniegtu Eiropas Klimata aktā ietvertos mērķrādītājus, kas nozīmē, ka būs jārada labvēlīgāka vide zaļās enerģijas iegūšanai. Mēs esam labā situācijā šo priekšlikumu ieviešanā, jo Atjaunojamo energoresursu direktīvas mērķrādītāju sasniegšanai mums ir risinājums - vēja enerģija. Tā ir patlaban lētākā un dabai draudzīgākā elektroenerģijas ieguves metode, turklāt Latvijai vēja nozarē ir ļoti daudz neizmantota potenciāla. Arī mēs Latvijā esam ceļā uz klimata neitralitātes mērķi. Elektroenerģija, kas iegūta no vēja un saules, un gala patēriņa elektrifikācija ir paši svarīgākie elementi šajā ceļā, ” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.

Izmantojot vēja enerģiju, Latvijai jau tagad ir iespēja ražot elektroenerģiju lētāk un dabai draudzīgāk. Lai palielinātu vēja enerģijas izmantošanas jaudu, jāattīsta moderni lieljaudas vēja parku projekti. Viena no alternatīvām ir vēja parku uzstādīšana jūrā, bet jāņem vērā, ka šādu projektu izveide prasa vismaz divas reizes lielākas izmaksas, kuras, agrāk vai vēlāk, segs patērētāji. Vēl viena alternatīva – būvēt jaunās paaudzes vēja ģeneratorus mežos. Arī šādos gadījumos vispirms tiek izvērtēta ietekme uz vidi un meklētas piemērotas lokācijas.

“Ir jāturpina dialogs ar cilvēkiem un jāprot atrast pareizie argumenti un risinājumi. Mēs vienmēr esam bijuši un arī turpmāk būsim atvērti aktīvai komunikācijai ar iedzīvotājiem, jo enerģētikas jautājumi nekad nav bijuši vienkārši, un esam uzkrājuši gana lielu zināšanu un pieredzes bāzi, lai spētu atrast dažādus risinājumus un alternatīvas aktuāliem jautājumiem. Eiropas Komisijas pieņemtie tiesību aktu priekšlikumi parāda atbalstu straujai pārejai uz zaļo enerģiju un izmaiņas likumos palīdzēs sasniegt neizbēgamo – ievērojamas izmaiņas Eiropas enerģētikas sistēmās, ” saka A. Vanags.