Eiropas sociālie partneri būvniecības nozarē aicina Latvijas parlamentu atbalstīt valsts būvniecības koplīguma slēgšanu
Rīga, 3.dec., LETA. Eiropas Celtniecības un kokapstrādes darbinieku federācija (EFBWW) un Eiropas Būvniecības nozares federācija (FIEC) aicina Latvijas parlamentu atbalstīt valsts būvniecības koplīguma slēgšanu, aģentūru LETA informēja EFBWW un FIEC pārstāvji.
Eiropas sociālie partneri būvniecības nozarē norāda, ka Latvijas būvniecības nozares sociālie partneri - Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība un Latvijas Būvuzņēmēju partnerība - izrādījuši augstu atbildības sajūtu par Latvijas būvniecības nozares konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanu, 10.maijā parakstot pirmo nozares koplīgumu, kas uzlabos dzīves līmeni visiem Latvijā būvniecībā nodarbinātajiem.
"Ir skaidri pierādīts, ka valstīs, kuru būvniecības nozares sociālie partneri izrāda vēlmi un ir spējīgi kopīgi uzņemties atbildību par darba tirgus regulēšanu, tiek veiksmīgi samazināta nereģistrētā nodarbinātība, vienlaikus uzlabojot strādnieku profesionālo kvalifikāciju un būvuzņēmumu konkurētspēju," teikts EFBWW un FIEC paziņojumā medijiem.
Eiropas sociālo partneru paziņojumā minēts, ka koplīgumu slēgšana tiek uzskatīta par svarīgu instrumentu darba nodrošināšanai gan esošajā, gan nākotnes tirgū, piešķirot elastīgumu un piemērojot vienlīdzīgus spēles noteikumus visiem uzņēmumiem. Par spīti Latvijas būvniecības nozares sociālo partneru panāktajai vienprātībai, likumdevēji atturas no nepieciešamo izmaiņu veikšanas Darba likumā.
EFBWW un FIEC pauž nožēlu par šādu reakciju un izrāda atbalstu Latvijas kolēģiem, mudinot Latvijas parlamentu pieņemt vajadzīgās izmaiņas Darba likumā, kas ļautu ieviest Latvijas būvniecības nozares koplīgumu un ļautu to piemērot visiem Latvijas būvuzņēmumiem un tajos strādājošajiem darbiniekiem. Šāda vispārēja piemērošana būtiski veicinātu vienlīdzīgus spēles noteikumus būvniecības sektorā un būtu nozīmīgs solis būvniecības nozares ilgtspējības virzienā.
"Ar prieku sagaidu iespaidīgo ekonomisko izaugsmi Latvijas būvniecības nozarē. Tuvākajā desmitgadē šajā nozarē būs daudz, ko pārvarēt, tostarp kvalificētu strādnieku nepietiekamība, krāpšanas un ļaunprātīgas izmantošanas novēršana un ilgtspējīgas izaugsmes stimulēšana. Tieši Latvijas valsts sociālie partneri šajā sektorā spēj piedāvāt konkrētu, situācijai atbilstošu pieeju reālo problēmu risināšanai. Tagad šis jautājums ir Latvijas parlamenta rokās - vai izspēlēt kārtis par labu progresam vai dīkstāvei?" pauda EFBWW priekšsēdētājs Dītmars Šēferss.
Savukārt FIEC priekšsēdētājs Kjetils Tonings norādīja, ka sektorālo nozaru attiecību veidošana un atbalstīšana, kā arī sociālo partneru autonomija, ir vienmēr bijusi un turpinās būt par augstu prioritāti būvniecībā. "Mēs esam pārliecināti, ka tieši oficiāli atzītie sociālie partneri ir tie, kas vislabāk izprot un spēj ņemt vērā mūsu nozares specifiskās vajadzības, un labāk zina, kā noteikt piemērotāko rīcības plānu nozares konkurētspējas un labklājības veicināšanai ilgtermiņā," viņš sacīja.
EFBWW ir Eiropas Arodbiedrību federācija būvniecības un kokapstrādes sektoros. EFBWW pārstāv 1,5 miljonus darbinieku no 34 valstīm un 77 nacionālajām arodbiedrībām.
Savukārt FIEC iekļauj 31 nacionālo biedrību no 27 Eiropas valstīm, un tā pārstāv dažāda lieluma būvniecības uzņēmumus no visām būves un civilceltniecības specialitātēm.
EFBWW un FIEC ir Eiropas Kopienu Komisijas oficiāli atzītie Eiropas sociālie partneri būvniecības nozarē.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima 1.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu. Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.
Taču Valsts prezidents Raimonds Vējonis grozījumus Darba likumā nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. Saeimas pieņemtie grozījumi Darba likumā, pēc Vējoņa skaidrotā, vērtējami kā fragmentāri un nepietiekami izstrādāti. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs.
