EK amatpersona: Dzelzceļa atzars starp Viļņu un Kauņu juridiski varēs kļūt par "Rail Baltica" daļu tikai 2023.gadā
Ļubļana, 27.apr., LETA--BNS. Dzelzceļa atzars starp Viļņu un Kauņu juridiski tikai 2023.gadā varēs kļūt par Eiropas platuma dzelzceļa "Rail Baltica" daļu, taču līdzekļus šim aptuveni 850 miljonus eiro vērtajam projektam Lietuva līdz tam varētu izmantot nevis no Eiropas Savienības (ES) transporta finansējuma programmas, bet gan no reģionu atbalstam paredzētās naudas, norādījis Eiropas Komisijas (EK) Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta vadītājs Henriks Hololejs.
Kā savukārt uzskata Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis, Viļņas-Kauņas posms ir "Rail Baltica" sastāvdaļa, kas jāfinansē no tā paša finanšu instrumenta, no kā tiek finansēts viss projekts, un jebkādas šaubas šai jautājumā varētu kaitēt visam projektam.
Hololejs atzinis, ka izprot, kādēļ Lietuva grib modernizēt "Rail Baltica" atzaru starp Kauņu un galvaspilsētu.
"Protams, ja jums būs moderns starptautisks dzelzceļš, tad jūs cerat, ka galvaspilsēta tā vai citādi būs tajā iekļauta," viņš sacījis ziņu aģentūrai BNS Slovēnijas galvaspilsētā, bet vienlaikus norādījis, ka no juridiskā viedokļa šis atzars par "Rail Baltica" daļu varēs kļūt tikai 2023.gadā.
"Pašreizējās TEN-T [Eiropas transporta tīkla] kartes ir pabeigtas un tiek juridiski ievērotas. Runājot par "Rail Baltica", mēs vienkārši nevaram mainīt kartes. Mēs tās pārskatīsim 2023.gadā. Esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim ceļus, kā ievērot jūsu intereses, kad veiksim kartēs nākamās korekcijas," solījis EK Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta vadītājs.
Tikmēr Lietuvas satiksmes ministrs paudis bažas, ka jebkādas šaubas attiecībā uz savulaik panākto vienošanos par Viļņas-Kauņas posmu varētu kaitēt visam projektam.
"Lietuvas nostāja Eiropas Komisijai ir ļoti labi zināma - Viļņas-Kauņas savienojums ir "Rail Baltica" daļa un tas jāfinansē no tā paša finanšu instrumenta, no kā tiek finansēts viss projekts. To es atkārtoju pirms divām nedēļām "Rail Baltica" forumā Tallinā. Jebkāda šīs vienošanās apšaubīšana var negatīvi ietekmēt "Rail Baltica" projektu, ko mēs pēc vienošanās gribam īstenot līdz 2026.gada sākumam," komentārā aģentūrai norādījis Masjulis.
Tallinā Lietuvas satiksmes ministrs aicināja Eiropas Komisiju juridiski noformēt Viļņas-Kauņas atzaru kā daļu "Rail Baltica" projekta, uzsverot, ka līdz ar to šis 100 kilometrus garais posms varētu saņemt Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansējumu. Par CEF līdzekļiem tiek finansēts gandrīz viss "Rail Baltica" projekts.
Pēc Hololeja teiktā, Lietuva līdzekļus Viļņas-Kauņas posmam varētu ņemt no reģionālās politikas fondiem.
"Nekas netraucē Lietuvas institūcijām šobrīd izmantot reģionālos fondus. Tas, protams, jālemj pašai Lietuvai," viņš piebildis.
Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" meitsabiedrības "Rail Baltica Statyba" ģenerāldirektors Karolis Sankovskis aģentūrai BNS nekomentēja šo nostāju.
Šonedēļ TEN-T konferencē Ļubļanā EK tika iepazīstināta ar priekšizpētes atzinumiem par Viļņas-Kauņas posma iekļaušanu projektā "Rail Baltica". Pētījumā izvērtētas deviņas alternatīvas, un tajās visās pasažieru vilcienu projektētais ātrums ir līdz 250 kilometriem stundā.
Kā sacījis Sankovskis, visām Baltijas valstīm trīs līdz četru mēnešu laikā kopā ar EK būtu jāizvēlas viens no šiem variantiem, un tad varētu sākt sagatavošanas darbus un speciālā plāna izstrādi.
Viļņas-Kauņas posma finansējuma jautājums līdz šim nebija atrisināts. Sākotnēji trīs Baltijas valstis ilgi nevarēja vienoties par šo posmu, un tas bremzēja arī sarunas par projekta kopuzņēmuma dibināšanu. Kā viens no domstarpību iemesliem neoficiāli tika minēta tobrīd negaidītā Lietuvas vēlme projektā iekļaut arī galvaspilsētu un ar to saistītais izmaksu pieaugums.
Vienošanās par atzaru uz Viļņu tika panākta 2014.gada aprīlī. Tā paša gada rudenī starptautiskās inženierrisinājumu kompānijas AECOM pētījums apliecināja, ka atzars būtu ekonomiski izdevīgs un izmaksātu aptuveni 850 miljonus eiro.
Lietuvai no ES reģionālās politikas fondiem 2014.-2020.gada finansējuma periodā būtu jāsaņem 6,901 miljardi eiro. Laikā no 2007. līdz 2013.gadam šis atbalsts sasniedza 6,885 miljardus eiro.
