Eklektisma stils arhitektūrā: Vēsture un mūsdienās izcilākie piemēri Latvijā
Eklektika ir arhitektūras virziens arhitektūras vēsturē, kas uzplauka 19. un 20. gadsimtā, ilgstot līdz pat I Pasaules karam. Šī virziena arhitekti atdarināja dažādus vēsturiskos stilus, tos uzlabojot un papildinot, tomēr bieži vien koncentrējoties uz vienu konkrētu, nevis to kombināciju. Eklektika bija viens no historisma paveidiem. Balstoties uz kādu konkrētu vēsturiskā stila formu, radās dažādi eklektisma neostili – neogotika, neorenesanse, neobaroks un citi.
Vēsture
Foto: florinmailbox/flickr.com; autors: sagrada_familia
Galvenais eklektikas virzītājspēks tomēr bija vēsturisko stilu izmantošana, lai radītu kaut ko oriģinālu un jaunu, nevis vienkārši atdzīvinātu vecākus stilus. Eklektisma stils vispirms radās Eiropā, it īpaši Francijas Beaux Arts arhitektūrā un Lielbritānijas Viktorijas laikmeta arhitektūrā – laikā, kad arhitekti tika mudināti izpausties radoši un brīvi, nevis vienkārši sekot klientu pieprasījumiem.
Parīzes Tēlotājmākslas skola (École des Beaux-Arts), kas tiek uzskatīta par vienu no pirmajām profesionālajām arhitektūras skolām, nodrošināja studentus ar padziļinātām, akadēmiskām zināšanām, spēcīgām prasmēm un profesionālo prestižu. Arī šīs skolas pasniedzēji bija vieni no vadošajiem arhitektiem tā laika Francijā. Daudzi absolventi kļuva par eklektisma kustības pionieriem un izmantoja savas zināšanas jaunu eklektisma neostilu radīšanā.
Antonio Gaudi projektētā Svētās Ģimenes baznīca (Temple Expiatori de la Sagrada Família) Barselonā ir viens no ievērojamākajiem eklektikas piemēriem. Gotikas stila elementi šajā celtnē apvienoti ar austrumu motīviem un formām, kas sastopamas dabā, kā rezultātā tika radīta atšķirīga un oriģināla struktūra. Lai gan projekts tik izstrādāts, laikā, kad eklektisma stils bija sevišķi populārs, bazilikas būvniecība joprojām turpinās.
Eklektisms Amerikā
Amerikā eklektisma stils arhitektūrā bija daudz ietekmīgāks; tādi Parīzes Tēlotājmākslas skolā izglītību ieguvušie arhitekti kā, piemēram, Ričards Moriss Hants un Čārlzs Follens Makkims bija atbildīgi par šī stila pārvešanu no Eiropas, ieliekot eklektisma arhitektūras stūrakmeni arī Ziemeļamerikā. Laikā, kad pieauga labklājība, lielajās pilsētās visā valstī ielu malās pacēlās ļoti daudzas eklektisma stilā veidotas ēkas.
Stils Amerikā piedzīvoja strauju uzplaukumu, jo pārstāvēja vēsturisko stilu iezīmes, kas iepriekš bija sastopamas tikai tādu Eiropas lielvalstu kā Lielbritānija un Francija greznajā arhitektūrā.
Eklektisma stils arhitektūrā arī Latvijā
Foto: Giggel-Padrei/flickr.com; autors: birzas_nams_riga_eklektisms
Tā kā eklektisms balstās uz kādu konkrētu vēsturiskā stila formu, arī Latvijas arhitektūrā sastopami dažādi neostili – sākotnēji neogotika, arī neoromānika, neobaroks un citi. Eklektisms Latvijas arhitektūrā ienāca ar virkni neogotisku muižu kungu māju celtniecību, no kurām uzskatāmākie piemēri ir Vecauces pils, Gārsenes muižas pils, Bīriņu muižas pils, Lizuma muižas pils, Preiļu muižas pils, Alūksnes muižas pils, Cīravas muižas pils un Rūmenes muižas pils.
Līdzīgi neogotikas arhitektūra bija populāra arī vairāku Latvijas dievnamu celtniecībā; par paraugiem uzskatāmas, piemēram, Rīgas Anglikāņu baznīca, Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca, Piņķu Svētā Nikolaja baznīca, Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca, Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca, kā arī vairākas citas.
Pie eklektisma būvēm Latvijā nepieciešams minēt arī dažādas neoromānikas stila būves (piemēram, Preiļu katoļu baznīca), neobaroka stila būves (Dvietes katoļu baznīca), neobizantiskā stila būves (Liepājas Karostas Svētā Nikolaja pareizticīgo jūras katedrāle), kā arī neorenesanses stila būves (Rīgas biržas ēka Doma laukumā) un jauktā jeb apaļloka stila būves (piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija Raiņa bulvārī 8).
