"Eko osta" apšauba pēc "Skonto būves" iesnieguma sākto kriminālprocesu un dēvē to par mēģinājumu ietekmēt tiesvedību
Rīga, 21.febr., LETA. Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA "Eko osta" pauž šaubas par Valsts policijas (VP) sākto kriminālprocesu un uzskata, ka tas ir uzņēmuma SIA "Skonto būve" mēģinājums ietekmēt tiesvedību par parāda piedziņu, aģentūrai LETA pauda "Eko ostas" valdes loceklis Andrejs Laškovs.
LETA jau ziņoja, ka Valsts policija (VP) sākusi kriminālprocesu pēc būvfirmas "Skonto būve" iesnieguma, kurā lūgts izvērtēt atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Eko osta" valdes rīcību. Pēc "Skonto būve" iesnieguma VP Rīgas reģiona pārvaldē pagājušā gada novembrī sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par nepatiesa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. VP preses pārstāve Gita Gžibovska aģentūrai LETA apliecināja, ka kriminālprocess ir sākts par faktu, nevis konkrētām personām. Lietā aizdomās turēto patlaban nav un notiek pirmstiesas izmeklēšana.
"Eko osta" pērn ir iesniegusi tiesā prasību par parāda un līgumsoda piedziņu no "Skonto būves". Prasība iesniegta par padarītajiem darbiem 1,89 miljonu eiro apmērā un līgumsodu 189 000 eiro apmērā. Zemgales rajona tiesa Tukumā šo lietu turpinās skatīt 25.februārī.
"Pāris dienas pirms tiesas sēdes medijiem tika izplatīta informācija par it kā uzsāktu kriminālprocesu par nepatiesu maksātnespējas procesa ierosināšanu. "Skonto būve" jau pagājušā gada novembrī mēģināja ietekmēt "Eko ostas" tiesisko rīcību un centās panākt nepamatota kriminālprocesa uzsākšanu, tomēr attiecīgais mēģinājums neizdevās un izgāzās arī idejiski – "Eko osta" turpina uzsākto interešu aizsardzības procesu, kas tiek realizēts caur uzsākto tiesvedības prāvu," sacīja Laškovs.
"Mūsuprāt, šādu nepilnīgu un maldinošu ziņu izplatīšana ir "Skonto būves" mēģinājums atturēt uzņēmējus no vēršanās tiesā savu tiesisko un ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai. Šāda prakse rada absurdu situāciju, jo par tiesisku prasību tiek draudēts ar kriminālprocesu. Ja tāda rīcība sekmētos un tiktu radīts šāds precedents, tad tas atturēs uzņēmējus no savlaicīgas parādnieku maksātnespējas ierosināšanas likumā paredzētās situācijās, kā arī vēršanos tiesā pret ietekmīgiem uzņēmējiem, samazinot jau tā apgrūtinošās iespējas atgūt no tiem parādus," piebilda Laškovs.
Vienlaikus Laškovs uzsvēra, ka kreditoram ir tiesības uz likumā paredzēto tiesību īstenošanu, tajā skaitā, lūdzot tiesu pasludināt uzņēmumu par maksātnespējīgu, pastāvot maksātnespējas pazīmēm, tostarp termiņā nenokārtotām parādsaistībām, pret kuru pamatotību parādnieks nav iebildis. Kriminālprocesa ierosināšana par tiesību izmantošanu, ir pretēja šo tiesību mērķim, uzsvēra Laškovs.
"Eko osta", ievērojot savas tiesības ar maksātnespējas pieteikumu, vērsās tiesā likumā paredzētajā kārtībā, jo "Skonto būve" nemaksāja par sniegtajiem pakalpojumiem, aizbildinoties ar formāliem iemesliem, bet neceļot būtiskus iebildumus pret prasījumu kā tādu. Tiesa gan maksātnespējas pieteikumu noraidīja, uzskatot, ka abiem uzņēmumiem ir saimniecisks strīds, kas jārisina civiltiesiskā kārtā," piebilda Laškovs.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka "Eko osta" iesniedza tiesā būvfirmas "Skonto būve" maksātnespējas pieteikumu, lai piedzītu parādu par sniegtajiem pakalpojumiem 1,89 miljonu eiro apmērā. Pieteikums tiesā tika iesniegts atbilstoši normatīviem aktiem par uzņēmuma paveikto darbu Valsts vides dienesta (VVD) iepirkuma "Vēsturiski piesārņotās vietas "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" projektēšana un sanācijas darbi" laikā. Taču Zemgales rajona tiesa noraidīja "Eko ostas" pieteikumu.
Pagājušā gada vasarā "Skonto būve" paziņoja, ka tā vērsīsies tiesībsargājošās instancēs ar iesniegumu par "Eko ostas" rīcību. Būvfirma uzskata, ka, slēpjot tiesai ziņas par savstarpēji noslēgtā līguma noteikumiem "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābie gudronu dīķi" sanācijas darbi", "Eko osta" nepamatoti prasīja samaksu. Šī samaksa tika prasīta par to darbu, kas ietilpa darbu sadaļā, par ko pasūtītājs - VVD - tā arī nav samaksājis ģenerāluzņēmējam - "Skonto būvei". Par šīs summas samaksu "Skonto būve" cēla prasību tiesā pret VVD un notiek tiesvedība.
"Skonto būve" valdes loceklis Juris Pētersons norāda, ka maksātnespējas pieteikums ir ļoti bīstams instruments, ja to sāk izmantot nepamatoti vai negodprātīgi, tieši tāpēc likumdevējs ir noteicis par to kriminālatbildību. Tiesa ticējusi "Eko osta" apgalvotajam un pieņēma lēmumu par lietas ierosināšanu, kas negatīvi ietekmēja "Skonto būves" reputāciju gan starp sadarbības partneriem, tai skaitā finanšu institūcijām, gan esošajiem un potenciālajiem klientiem.
Kompānija "Skonto būve" ir reģistrēta 1995.gada martā, un tās pamatkapitāls ir 4 270 393 eiro. Kompānijas kapitālā 95% pieder SIA "Skonto Construction" (iepriekš "Grif 1"), kura pastarpināti pieder Guntim Rāvim, bet 5% - SIA "M investīciju fonds", liecina "Firmas.lv" informācija.
"Skonto būves" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2015.gada 1.novembra līdz 2016.gada 31.oktobrim, bija 31,149 miljoni eiro, kas ir 3,9 reizes mazāk nekā iepriekšējā finanšu gadā, bet uzņēmuma peļņa saruka 4,1 reizi un bija 1,479 miljoni eiro.
Savukārt "Eko osta", pēc "Firmas.lv" datiem, reģistrēta 1999.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 2 161 737 eiro. Kompānijas lielākais dalībnieks ir Andrejs Laškovs (95%). 2016.gadā "Eko osta" strādāja ar apgrozījumu 4,185 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,9% mazāk nekā 2015.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 2,1 reizi un bija 173 568 eiro.
