Ekoloģiskie būvmateriāli - kas tie tādi?

Ekoloģiskie materiāli ir tādi materiāli, kuri samazina kaitīgo ietekmi uz apkārtējo vidi, kas rodas, iegūstot un apstrādājot izejmateriālus, materiālus lietojot, pārstrādājot un apglabājot tos. Ekoloģiskajiem materiāliem nav negatīvas ietekmes uz mūsu veselību un tie uzlabo telpu mikroklimatu.

Enerģija

Enerģija, kas tiek patērēta celtniecības materiālu ražošanai, transportēšanai, kā arī montāžas procesiem, līdz šim ir tikusi uzskatīta par mazsvarīgu apstākli. Mūsdienu zinātniskā literatūra un pētījumi liecina, ka 10-25% no ēkas dzīves cikla laikā patērētās enerģijas ir atkarīga no ēkas celtniecībā lietotajiem materiāliem. Modernās zema enerģijas patēriņa mājās šis skaitlis var sasniegt pat 50%. Domājot par nākotnes gandrīz nulles-enerģijas vai pat plus-enerģijas ēkām, enerģijas apjoms, kas patērēts pirms mājas apdzīvošanas, kļūst ļoti nozīmīgs ēkas kopējā energobilancē. Plus-enerģijas ēkas ir ēkas, kas, izmantojot, piemēram, atjaunojamos energoresursus, saražo vairāk enerģijas nekā patērē.

Daudzi materiāli, kurus mēs lietojam celtniecībā - ķieģeļi, java, cements un citi, izmantojot enerģiju, tiek iegūti un ražoti no dabas resursiem. Tā, piemēram, cementa ražošanai ir jāiegūst kaļķakmens, bet sarkanie māla ķieģeļi ir jāapdedzina. Pieejami ir arī citi materiāli, piemēram, koks, māls vai salmi, kas ir dabā sastopami un viegli iegūstami. Tādējādi ir izskaidrojams, kāpēc dažādi celtniecības materiāli, pirms mēs tos sākam izmantot būvniecībā, jau satur noteiktu daudzumu enerģijas. Tāpēc arhitekti un inženieri runā par materiāla ražošanai patērēto enerģiju, kas ir kā mēraukla patērētās enerģijas daudzumam, šos materiālus iegūstot, ražojot un transportējot. Dažādu materiālu ražošanai patērētā enerģija ir noderīgs kritērijs, lai noteiktu sākotnējo enerģijas patēriņu. Tas parasti tiek norādīts MJ vai kJ uz masas vai tilpuma mērvienību – kg vai m3. Dažos gadījumos, piemēram, attiecībā uz logiem un krāsām, tiek lietotas šādas mērvienības: kJ/m2 vai MJ/m2. Jāņem vērā tas, ka dažādu autoru un dažādos reģionos sniegtās "ražošanai patērētās enerģijas" vērtības var būt atšķirīgas.

Ir svarīgi paturēt prātā, ka ekoloģiskās īpašības un ražošanai patērētā enerģija jāvērtē visai celtnei kopumā, nevis tikai katram materiālam atsevišķi. Dažiem materiāliem, kuriem ir augsta ražošanai patērētā enerģija, rēķinot uz 1kg, bet kurus izmanto tikai mazos daudzumos, var būt tikpat liela ietekme uz vidi, kā materiāliem, kurus lieto lielos daudzumos, bet kuriem ir maza ražošanai patērētā enerģija uz 1kg. Tomēr divu dažādu materiālu salīdzināšana ir lietderīga tad, ja viens no tiem ir aizstājams ar otru.

Jāņem vērā arī transporta izmaksas. Tādējādi vietējiem produktiem ir liela priekšrocība attiecībā pret tiem produktiem, kurus jātransportē lielos attālumos. Arī produkta svaram ir liela nozīme.

Piesārņojums

Dabas resursu iegūšana un celtniecības materiālu ražošana rada emisijas. Šādas emisijas ir būtiskas, jo rūpnieciskajā ražošanā tiek emitētas siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, kā arī gāzes, kas veicina vides paskābināšanos. CO2 ir viena no galvenajām siltumnīcas efektu izraisošajām gāzēm, kura veidojas sadedzināšanas un ražošanas procesos. Tomēr celtniecības materiālu ražošanas procesā, lietošanā un celtniecības atkritumu apglabāšanas rezultātā var rasties arī daudz stiprākas siltumnīcas efektu izraisošas gāzes. Piemēram, siltumizolācijas putas var izdalīt fluorogļūdeņražus (HFCs), savukārt, vecāko stikla pakešu logu paketes saturēja sēra heksafluorīdu (SF6). Šīm gāzēm piemīt siltumnīcas efektu izraisīšanas potenciāls, kas ir simtiem reižu lielāks nekā CO2. Kopumā 7-9% no visām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām Rietumeiropā ir attiecināmi uz celtniecības materiālu ražošanu un transportēšanu.

Viennozīmīgi vajadzētu izvairīties no materiāliem, kuri satur hlorfluoroglekļus (CFCs) un labāk meklēt materiālus, kas satur daļēji haloginētos hlorfluorogļūdeņražus (HCFCs) vai HFCs, kas visbiežāk tomēr ir mazāk kaitīgi videi. Vislabāk, protams, ir pavisam izvairīties no šādām vielām.

Matthias Gratz, Daina Indriksone – Baltijas Vides Forums
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors D&S McSpadden