Ekonomikas ministrija nākamā gada budžetā prasa papildu 34,6 miljonus eiro

Ekonomikas ministrija nākamā gada budžetā prasa papildu 34,6 miljonus eiro

Rīga, 26.aug., LETA. Ekonomikas ministrija, strādājot pie 2020.gada budžeta plānošanas, iesniegusi priekšlikumus 16 prioritārajiem pasākumiem, prasot piešķirt papildu finanšu resursus 2020.gadā 34 622 719 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Savukārt 2021.gada budžetā tiek prasīts papildu finanšu resursi 191 738 806 eiro apmērā, bet 2022.gadā - 188 479 300 eiro apmērā.

Tāpat ministrija iesniegusi priekšlikumus papildu finansējuma piešķiršanai trim starpnozaru prioritārajiem pasākumiem, kuru īstenošanai 2020.gadā nepieciešami 20 934 313 eiro, 2021.gadā - 61 365 633 eiro, bet 2022.gadā - 61 277 694 eiro.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norāda, ka Ekonomikas ministrijas šā gada darbības prioritāte Nr.1 ir obligātās iepirkumu komponentes (OIK) atcelšana, kas gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem nodrošinās būtisku elektroenerģijas izmaksu samazināšanos jau no 2021.gada.

Viņš atzīst, ka valsts atbalsta sistēmu uzreiz un uz visiem laikiem nevar atcelt potenciālo tiesvedību dēļ, kas valstij varētu izmaksāt daudzkārt vairāk. Tāpēc valdība konceptuāli atbalstījusi priekšlikumu pastiprināt OIK saņemošo elektrostaciju uzraudzību un turpmāk atbalstu sniegt tikai godprātīgiem elektroenerģijas ražotājiem, izmaksas sedzot no valsts budžeta.

Ekonomikas ministrija iesniegusi precīzus aprēķinus - atbalsta izmaksas iespējams segt no ikgadējās AS "Latvenergo" peļņas (dividendēm), kā arī, ieviešot Eiropas Savienības un OECD rekomendācijām atbilstošo principu "piesārņotājs maksā".

Pirmā Ekonomikas ministrijas budžeta prioritāte, kuras īstenošanai lūgts piešķirt papildu finansējumu, ir valsts atbalsta elektroenerģijas ražotājiem finansēšana no valsts budžeta no 2021.gada, un tās īstenošanai 2021. un 2022.gadā papildu nepieciešami 155 miljoni eiro. Enerģētikas politikas īstenošanai un uzraudzības stiprināšanai transporta enerģijas, naftas produktu, energoefektivitātes un elektroenerģijas obligātā iepirkuma jautājumos 2020.gadā papildu nepieciešami 1 270 000 eiro, 2021. un 2022.gadā - 1 131 000 eiro ik gadu. Savukārt elektroenerģijas tirdzniecībai aizsargātajam lietotājam un atbalstam energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem 2020., 2021. un 2022.gadā papildu nepieciešami 19 miljoni eiro ik gadu.

Kā nākošās budžeta prioritātes Ekonomikas ministrija definējusi mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanu, kuras īstenošanai 2020.gadā nepieciešami septiņi miljoni eiro, 2021.gadā - 7,5 miljoni eiro, bet 2022.gadā - astoņi miljoni eiro, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamā fonda attīstīšanu un atjaunošanu, izstrādājot pašvaldībām tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko projektu un noskaidrojot 1955.-1993.gadā celto sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju un to mezglu tehnisko stāvokli, izstrādājot to atjaunošanas vai stiprināšanas risinājumus, kam 2020. un 2021.gadā nepieciešami 612 000 eiro, savukārt 2022.gadā - 512 000 eiro.

Tāpat Ekonomikas ministrija iesniegusi priekšlikumus papildu finansējuma piešķiršanai trim starpnozaru prioritārajiem pasākumiem - IKT nozarē studējušo skaita un nozares attīstībai 2020.gadā papildu nepieciešami 704 313 eiro, 2021.gadā - 715 633 eiro un 2022.gadā - 727 694 eiro.

Atbalsta fonda izveidei tautsaimniecības produktivitātes un eksportspējas mērķorientētai kāpināšanai 2020.gadā nepieciešami 10 230 000 eiro, 2021.gadā - 10 650 000 eiro. 2022.gadā - 10 550 000 eiro.

Inovācijas fonda izveidei (zinātnes bāzes finansējumam un Valsts pētījumu programmai) 2020.gadā nepieciešami 10 miljoni eiro, savukārt 2021. un 2022.gadā - 50 miljoni eiro ik gadu.

Savukārt Būvniecības informācijas sistēmas klientu atbalstam un informēšanas nodrošināšanai papildu nepieciešami 367 752 eiro ik gadu, 2020.gada lauksaimniecības skaitīšanas un ikgadēja augstskolu absolventu monitoringa veikšanai nepieciešami 516 454 eiro 2020.gadā, 81 454 eiro 2021.gadā un 44 254 eiro 2022.gadā, savukārt darba tirgus apsteidzošās pārkārtojumu sistēmas ieviešanai un uzturēšanai ik gadu nepieciešami 140 000 eiro.

Konkurences padomes administratīvās kapacitātes stiprināšanai, ieviešot saistošo normatīvo aktu izmaiņas, 2020.gadā papildu nepieciešami 436 217 eiro, 2021.gadā - 592 865 eiro, bet 2022.gadā - 705 559 eiro. IKT resursu centralizācijai Ekonomikas ministrijas resorā 2020.gadā papildu nepieciešami 267 410 eiro un 2021.gadā - 195 000 eiro. Ekonomikas ministrijas resora apsardzes un uzkopšanas pakalpojumu izdevumu sadārdzināšanās segšanai papildu nepieciešami 225 000 eiro ik gadu, savukārt Ekonomikas ministrijas telpu nomas izdevumu segšanai ik gadu nepieciešami 262 938 eiro.

AS "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildes finansējuma nodrošināšanai 2020.gadā papildu nepieciešami 805 560 eiro, 2021.gadā - 745 560 eiro, bet 2022.gadā - 705 560 eiro, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitātes stiprināšanai ik gadu nepieciešami 385 237 eiro.

Valsts pētījumu programmai enerģētikā 2021. un 2022.gadā neieciešami divi miljoni eiro, savukārt valsts līdzfinansējuma dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem nepieciešami 3 334 151 eiro 2020.gadā un 3 500 000 eiro 2021.gadā.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

"Vidrižu Atvari" kopš 1998. gada ražo kvalitatīvu oša un ozolkoka parketu, kā arī ozola grīdas dēļus. Uzņēmums izmanto tikai Latvijā iegūtus, ekoloģiski tīrus izejmateriālus un tehnoloģiskajā procesā neizmanto ķīmiskus palīgmateriālus.

Aktualitātes

Uzņēmējs runā

SIA "Vārtu veikals" – žogi, vārtu automātika, vārti

zhogi_vartu_automatika_varti_vartu_veikals_sia

Lai pasargātu mājokli vai kādu citu privātu teritoriju no nelūgtiem viesiem, liela daļa cilvēku iegādājas tik noderīgu konstrukciju kā žogi. Tie labi pasargā gan no klaiņojošiem dzīvniekiem, gan arīdzan no ziņkārīgām acīm, kā arī organiski papildina mājas apkārtni.Žogi iemantojuši lielu pieprasījumu, pateicoties daudzām labām īpašībām.

PAROC uzlabo CAD rasējumu kataloga meklēšanas iespējas

NL_CAD_selector

Lai atvieglotu un padarītu ērtāku meklēšanas procesu nozares speciālistiem, PAROC ir uzlabojis siltināšanas risinājumu un siltināmo konstrukciju mezglu CAD rasējumu elektroniskā kataloga meklēšanas sistēmu, kas jau brīvi pieejama ražotāja mājaslapā.