Eksperte: Nekustamā īpašuma cenas Latvijā un Lietuvā joprojām atpaliek no pirmskrīzes līmeņa

Rīga, 23.marts, LETA. Igaunija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā nekustamā īpašuma cenas pārsniedz pirmskrīzes līmeni, savukārt Latvija un Lietuva šajā ziņā joprojām atpaliek, piektdien konferencē "Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2018" sacīja "Luminor Bank" galvenā ekonomiste Jekaterina Rojaka no Lietuvas.

Rojaka konferencē uzstājās ar prezentāciju "Nekustamais īpašums: 10 gadi pēc krīzes. Kas tālāk?". Viņa pastāstīja, ka Eiropas Savienībā (ES) kopumā izdalāmas vairākas valstu grupas, tostarp Ziemeļvalstis, kur pēdējo desmit gadu laikā nekustamo īpašumu cenas pieaugušas vidēji robežās no 50-75%, kamēr Centrāleiropā cenas vidēji pieaugušas par 15-35%. Ir arī valstis, kurās nekustamo īpašumu cenu līmenis nav atguvis pirmskrīzes līmeni, neraugoties uz ekonomisko izaugsmi.

"Igaunija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kas ir pārsniegusi nekustamo īpašumu cenu līmeni pirmskrīzes laikā 2007.gadā, kamēr Latvija un Lietuva vēl aizvien atpaliek," sacīja eksperte.

Viņa prognozēja, ka nekustamo īpašumu tirgu Baltijas valstīs nākotnē ietekmēs ekonomiskā izaugsme, demogrāfija un citas tendences. Investīcijas nekustamajā īpašumā Baltijā šobrīd ir salīdzinoši zemā līmenī, un būtisku augšupeju šajā ziņā nevar gaidīt. Lielākā daļa investīciju tiek novirzītas industriālajā un transporta segmentos. Tā kā algu pieauguma temps Baltijā būtiski atpaliek no vidējā algu pieauguma tempa Eiropā, Baltijas valstīs procentuāli salīdzinoši daudz jauniešu vecumā no 18-34 gadiem dzīvo kopā ar vecākiem. Tas ir veids, kā jaunieši var uzkrāt starta kapitālu, lai iegādātos nekustamo īpašumu nākotnē.

Rojaka atzina, ka Baltijā nākotnē gaidāma darba spējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās, kamēr pensijas vecuma cilvēku skaits pieaugs. Tas ietekmēs ieguldījumus nekustamo īpašumu tirgū nākotnē. Piemēram, šobrīd populārie jaunie projekti jaunām ģimenēm ar bērniem nebūs piemēroti vientuļiem vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tāpēc nākotnē, būvējot mājokļus, jāliek liels uzsvars uz infrastruktūras pieejamību cilvēkiem ar ierobežotu mobilitāti.

"Luminor Bank" galvenā ekonomiste arī prognozēja, ka līdz ar tehnoloģiju attīstību nākotnē ļoti daudzas darba vietas nekustamo īpašumu sektorā izzudīs. "Ja skatāmies uz darba vietām, kas saistītas ar būvniecību un nekustamo īpašumu tirgu, ir augsta iespējamība, ka daudzas profesijas šajā sfērā izzudīs, jo daudzas tehnoloģiskās iekārtas šos darbus dara labāk," viņa sacīja. Tāpat tuvākajos desmit gados gaidāma arvien lielāka urbanizācija, kas mainīs izpratni par pilsētas vizuālo veidolu un infrastruktūru tajā. Nākotnē cilvēkiem arvien būtiskākas būs tehnoloģiskās iespējas un to pielietojums. Arvien svarīgāka būs zaļā ekonomika, dalīšanās ekonomika, kas nekustamo īpašumu attīstītājiem jāņem vērā.

Atskatoties uz tendencēm pērn, Rojaka pastāstīja, ka arvien vairāk cilvēku Baltijas valstīs izvēlas dzīvokļus nomāt, kas saistīts ar apstākļu maiņu un mērķiem. Iemesli, kādēļ cilvēki izvēlas īrēt mājokļus nevis tos iegādāties, ir dažādi, tostarp jauniešu skatījumā nekustamā īpašuma iegāde ir papildu problēmas un atbildība. Pēdējos desmit gados pastiprinājušies arī nosacījumi attiecībā uz kredītu piešķiršanu nekustamo īpašumu iegādei.

Turpretī komerctirgū darījumu ziņā Eiropā tuvākajos 3-5 gados prognozējama augsta aktivitāte, gan attīstot biroja ēkas, gan loģistiku, neraugoties uz šī segmenta rekordzemo ienesīguma līmeni. Baltijas valstu galvaspilsētās biroja ēku ienesīguma līmenis ir divreiz zemāks salīdzinājumā ar Centrāleiropas metropolēm, piemēram, Parīzi vai Londonu. Līdz ar to investīcijām šī segmenta nekustamajos īpašumos Baltijā ir augsts riska procents, neraugoties uz investoru ieinteresētību.

Jau ziņots, ka piektdien Rīgas domē notiek 21. starptautiskā konference "Nekustamais īpašums un būvniecība Baltijā 2018", kura 20 gadu laikā ir kļuvusi par nozīmīgu pasākumu Latvijas un Baltijas nekustamā īpašuma tirgus speciālistu dzīvē. Pasākumā dažādu valstu eksperti dalās pieredzē, sniedz ieteikumus un izsaka prognozes par turpmāko nozares attīstību.

Konferencē piedalās aptuveni 90 dalībnieki - nozares speciālisti, valsts un pašvaldību amatpersonas, ārvalstu vēstniecību pārstāvji.