Eksperti aicina pievērst uzmanību bīstamo atkritumu nelikumīgas utilizēšanas tendenču pieaugumam
Tuvojoties apkures sezonai, “Zaļā josta” vērš sabiedrības un kontrolējošo iestāžu uzmanību pēdējos gados īpaši pieaugošai tendencei nekorekti utilizēt videi kaitīgu preču atkritumus, izmantojot tos kā kurināmo tam nepiemērotās iekārtās. Pieaugot kurināmā cenai, aizvien biežāk atstrādātās smēreļļas tiek izmantotas kā kurināmais materiāls tam nepiemērotās krāsnīs. Iedzīvotāji, kas auto eļļas maina pašrocīgi, atstrādātās eļļas izmanto garāžu apsildei, savukārt juridiskas personas atstrādātās eļļas pārdod strauji plaukstošajā melnajā tirgū. Rezultātā tiek ievērojami kropļota videi kaitīgo preču apsaimniekošanas sistēmas darbība valsts mērogā, kā arī būtiski piesārņota vide, apdraudot iedzīvotāju veselību.
Atstrādātās smēreļļas jeb tautā sauktā "otrabotka" ir videi kaitīgi atkritumi. Juridiskām personām radušās atstrādātās eļļas ir jāapsaimnieko likumā noteiktā kārtībā, noslēdzot līgumu par eļļu savākšanu un utilizāciju ar specializēto bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, kam ir licence šādu darbību veikšanai. Savukārt fiziskām personām, kas auto eļļas maina paši, atstrādātās eļļas ir iespēja nodot bez maksas specializētos bīstamo atkritumu nodošanas punktos, kuru darbību nodrošina pašvaldība. “Šobrīd Rīgas domes organizētajā bīstamo un videi kaitīgo atkritumu nodošanas mobilajā akcijā iedzīvotājiem ir iespēja pilnīgi bez maksas un dabai droši utilizēt – izlietotās baterijas, atstrādātās eļļas un to filtrus, luminiscentās spuldzes, laku un krāsu atkritumus, organiskos šķīdinātājus un citas ķimikālijas un piesārņoto taru, kā arī neizlietotus ārstnieciskos preparātus un printeru un kopētāju kasetes – tomēr nezināšanas vai taupības nolūkos daudzas šīs videi bīstamās lietas tiek utilizētas pretlikumīgā veidā. Lielākās problēmas apsaimniekotājiem sagādā atstrādāto eļļu nekorekta utilizācija, jo tirgū laistais eļļu apjoms ir krietni lielāks, nekā tiek reāli savākts to korektai utilizācijai,” bažas pauž “Zaļā josta” pārstāve Laima Kubliņa.
“Šādu eļļu sadedzināšana ir regulāra prakse daudzos autoservisos, un pieļauju, ka, ņemot vērā pašreizējo energoresursu cenu pieaugumu, varētu turpināties”, komentē autoservisā strādājošs darbinieks, kas vēlas palikt anonīms. Ja valstī vēlas sakārtot šo sistēmu, Valsts Vides dienesta kontrolei būtu jāpievērš īpaša uzmanība šo smēreļļu utilizācijas jautājumam un kontrolei, vai šādas eļļas dedzināšanai uzņēmumi ir saņēmuši atbilstošas atļaujas.
Sadedzinot atstrādātās eļļas tam nepiemērotās krāsnīs vai apkures iekārtās, atmosfērā nonāk ievērojams siltumnīcefektu izraisošās gāzes CO2 apjoms, kā arī virkne ar kaitīgām un pat kancerogēnām vielām – hlors, broms, naftas produkti, policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži un citi ķīmiskie savienojumi. Atstrādāto eļļu izliešana kanalizācijā vai zemē arī nav pieļaujama, jo izraisa smagu gruntsūdeņu un augsnes piesārņojumu. Atstrādātās eļļas, neatkarīgi no izcelsmes un apjomiem, ir jāutilizē tikai un vienīgi tam paredzētās specializētās vietās, nodrošinot to atgriešanu atkārtotā apritē.
Šobrīd Rīgā jau ir sākusies un līdz pat 22. oktobrim norisināsies bīstamo sadzīves atkritumu nodošanas mobilitātes akcija, aicinot rīdziniekus septembrī un oktobrī nedēļas nogalēs bez maksas nodot pārstrādei bīstamos sadzīves atkritumus. Plašāka informācija par akcijas norises datumiem un vietām un nododamajiem atkritumu veidiem atrodama Rīgas domes mājaslapā: https://ej.uz/bistamieatkritumiriga
“Zaļā josta” aicina izmantot iespēju nodot sadzīvē radušos bīstamos atkritumus utilizācijai korekti, saudzējot dabu un savu un līdzcilvēku veselību. Lai arī bīstamo atkritumu izmantošana apkurei varētu šķist finansiāli izdevīga, jāatceras, ka iegūtais kaitējums veselībai un risks saņemt sodu par nelikumīgu bīstamo atkritumu utilizāciju un vides piesārņošanu neatsver šķietamo ietaupījumu. Plašāku informāciju par bīstamo atkritumu nodošanas iespējām un nosacījumiem Latvijā ikdienā iedzīvotāji var uzzināt vietnē www.atkritumi.lv.
