Eksperti: Būvniecības process pēc Zolitūdes traģēdijas ir kļuvis sarežģītāks
Būvniecības process pēc Zolitūdes traģēdijas ir tik ļoti sarežģīts, ka investoriem vienkāršāk izvēlēties būvēt objektus citās valstīs, uzsvēra eksperti Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) diskusijā "Uzņēmējdarbība, investīciju vide un tiesiskums Latvijā".
Diskusijas dalībnieki norādīja, ka birokrātiskie šķēršļi no valsts un pašvaldību puses, kā arī iespēja neskaitāmas reizes pārsūdzēt nebūtiskus jautājumus dažādās tiesās rada situāciju, kurā neviens nespēj atbildēt uz jautājumu, kad, piemēram, konkrēta objekta būvniecība vispār tiks sākta vai pabeigta, jo pie dažādiem scenārijiem tas var svārstīties no viena gada līdz pat septiņiem un vairāk gadiem.
"Pašreiz notiek vairākas diskusijas, kas var būtiski ietekmēt investoru vēlmi ieguldīt Latvijā, piemēram, par solidārās atbildības principu, kā arī publisko iepirkumu turpmāko virzību. Ņemot vērā notiekošo, jārēķinās, ka arī šie aspekti ietekmēs investoru vēlmi ieguldīt vai neieguldīt savu naudu Latvijā," sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.
Savukārt bijusī tieslietu ministre, Rīgas brīvostas valdes locekle Baiba Broka (VL-TB/LNNK) par būvniecības jautājumiem piebilda, ka tas, vai pašreizējie vai potenciālie investori veidos un saglabās biznesu Latvijā, pašreiz ļoti lielā mērā ir saistīts ar solidārās atbildības principa ieviešanu starp būvniecības procesa dalībniekiem, jo tiek konceptuāli mainīta izpratne par atbildības bez vainas piemērošanu, proti, par paaugstinātas bīstamības avotiem jeb būvniecības procesu, mēģinot atbildību pārcelt no profesionāļiem, tostarp arhitektiem, inženieriem un citiem iesaistītajiem, uz pasūtītājiem jeb investoriem.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka pašreiz signāli investoriem ir ļoti nelabvēlīgi, ko pierāda dažādi ārvalstu un vietējie pētījumi, tādēļ būtiski sākt diskusiju par tiesiskās vides sakārtošanu, lai signāli, kurus dodam starptautiskā mērogā, nebūtu tik "kliedzoši slikti", bet gan pamazām uzlabotos, veicinot tautsaimniecības izaugsmi un ekonomikas attīstību.
ĀIPL izpilddirektors Ģirts Greiškalns sacīja, ka ārvalstu tiešās investīcijas pēdējos gados ir ar lejupejošu tendenci, tādēļ ir pēdējais brīdis izdarīt savus mājas darbus, nodrošinot precīzu maksātnespējas regulējuma piemērošanu, kā arī veicinot tiesiskās vides jautājumu risināšanu. "Investoriem svarīgas ir trīs lietas, pirmkārt, vai viņi šeit ir gaidīti, otrkārt, vai ir vienlīdzīgi noteikumi un, treškārt, vai viņi būs pasargāti gadījumā, ja iestāsies kādi riski. Latvijai pašreiz jāstrādā visos trīs virzienos, jo nevaram apgalvot, ka šie principi tiek ievēroti," norādīja Greiškalns.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA
