Eksperti: Enerģētikā nākotne pieder saules paneļiem
Līdz 2050.gadam enerģija varētu tikt pilnībā ražota no atjaunojamajiem resursiem – vēja, saules, ūdens, zemes un biomasas. Kā šī un citas nākotnes tendences ietekmēs elektrības un siltuma patērētājus, skaidro foruma "LMT Smart Future" eksperti.
Vairāk enerģijas ražosim ar nelielām, vietējām iekārtām
Tuvāko gadu laikā pilnībā mainīsies veids, kā pērkam un patērējam energoresursus, jo arvien vairāk enerģiju spēsim ģenerēt uz vietas - mājās vai uzņēmumā, kā arī lētāka paliks enerģijas uzkrāšana," nākotni ieskicē "AJ Power" Enerģētikas projektu direktors Edgars Kudurs.
Faktiski jau šobrīd ir ekonomiski pamatoti uzstādīt elektroenerģijas ģenerācijas iekārtas sava patēriņa nodrošināšanai.
Eksperti ir vienisprātis, ka viena no perspektīvākajām un pieejamākajām elektrības ražošanas tehnoloģijām patlaban ir saules paneļi. To cenas pēdējos gados ir būtiski samazinājušās, tādēļ šīs iekārtas atpelnās septiņu līdz desmit gadu laikā, bet kalpo līdz pat 45 gadiem ilgi, skaidro Kudurs.
Atjaunojamie resursi veiksmīgi aizvietos fosilos
Vairāk saules enerģiju izmantosim arī centralizētajā siltumapgādē, tos lieliski integrējot brīdī, kad siltumapgāde pāries uz ceturtās paaudzes sistēmām, skaidro RTU profesore, habilitēta inženierzinātņu doktore, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore Dagnija Blumberga.
Jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka tuvākajā nākotnē elektroenerģijas ražošanā būtiska loma būs arī vēja enerģijai. "Ir radīti visi tehnoloģiskie priekšnoteikumi, lai Latvijā pilnvērtīgi varētu ienākt vēju elektroenerģija. Atliek tikai atrisināt likumdošanas problēmas," atzīst Blumberga.
Veiksmīgs atjaunojamās enerģijas izmantošanas piemērs ir Dānija, kura šogad pirmo reizi ir eksportējusi no vēja iegūtu elektroenerģiju, skaidro eksperti.
Būtiski mainīsies patērētāju un ražotāju paradumi
"Taču šādas izmaiņas nenotiek vienā dienā. Arī tagadējā "zaļā" Skandināvija par tādu pārtapa vairāku gadu desmitu laikā, lielu uzmanību pievēršot ne vien atjaunojamajiem resursiem, bet arī ilgtspējīgiem un energoefektīviem risinājumiem," skaidro pilsētplānotājs un arhitekts Toms Kokins.
Kokins īpaši uzsver domāšanas un patērēšanas paradumu maiņu: to rezultātā "zaļāka" un dzīvošanai mājīgākas kļūst arī pilsētas, kuras esam ieraduši uzskatīt trokšņainu un pelēku vietu.
Tāpat tehnoloģiju attīstība būtiski ietekmē arī biznesa modeļus. Tā koksnes ilgtspējīgai izmantošanai enerģētikā pamazām veidojas spēcīga konkurence, kuras dzinējspēks ir biotehonomika, skaidro Blumberga. Biotehonomika ir nozare, kas meklē veidus, kā maksimāli efektīvi izmantot pieejamos bioresursus. Tiek uzskatīts, ka no ikviena bioresursa var saražot piecus līdz desmit dažādus produktus.
Foto:
