Eksperti: Finanšu nodrošinājums atkritumu apsaimniekotājiem ierobežos nelikumīgu atkritumu apsaimniekošanu
Rīga, 11.febr., LETA. Šā gada sākumā ieviestais finanšu nodrošinājums vides un atkritumu apsaimniekotājiem vērtējams kā pozitīvs solis, jo nākotnē tas ierobežos negodprātīgo atkritumu apsaimniekotāju darbību, aģentūrai LETA pastāstīja atkritumu un vides apsaimniekotāju vadītāji.
Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Eco Baltia grupa" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs sacīja, ka noteiktais finanšu nodrošinājums ir pareizs solis nozares sakārtošanā, bet pie esošā regulējuma tās tikai daļēji risina potenciālo risku vadību.
"Šobrīd finanšu garantijas vairāk kalpo kā barjera, kas ierobežo negodprātīgu uzņēmumu ienākšanu vai strādāšanu tirgū. Turklāt apdrošināšanas polises gadījumā šī barjera ir ļoti zema, kā arī noteiktie limiti tikai daļēji risina jautājumu, kas attiecas uz pārkāpumu vai negadījumu seku likvidēšanu. Uzņēmumiem, kas strādā nozarē, ir jābūt spējīgiem uzņemties arī finansiālu atbildību par savas rīcības iespējamajām sekām," teica Simanovičs.
Pēc Simanoviča paustā, pieredze liecina, ka uzņēmumi, kuru darbībā Valsts vides dienests konstatē pārkāpumus un piemēro sodus, visai vienkārši var no tiem izvairīties, piesakot maksātnespēju. Taču riski, ko sabiedrībai un videi var nodarīt negodprātīgi uzņēmumi, ir ļoti lieli. "To parādīja arī Jūrmalas nelegālās atkritumu izgāztuves ugunsgrēks, kura seku likvidēšanai valsts iztērēja vismaz 700 000 eiro, vai, piemēram, nelegālo riepu krāvumi Rīgā, Starta ielā, kur divu gadu laikā nav mainījies gandrīz nekas," atzīmēja Simanovičs.
Viņaprāt, ir svarīgi uzlabot gan kontroles mehānismus, lai preventīvi novērstu iespējamos apdraudējumus, gan arī izveidot darbotiesspējīgu sistēmu, kas efektīvi likvidē sekas, pēc iespējas netērējot tam valsts budžeta līdzekļus. "Šobrīd uzņēmumi finanšu nodrošinājumu var veidot kā depozītu bankā vai noslēdzot līgumu ar apdrošinātājiem. Mūsuprāt, nākotnē būtu jāizvērtē garantiju apjoms un nepieciešamības gadījumā tas jāpaaugstina. Tāpat jāizvērtē iespēja noteikt, ka finanšu nodrošinājums visos gadījumos ir jāveido tikai kā banku garantijas, jo tām ir augstāks uzņēmumu risku un spēju novērtējums nekā apdrošināšanas līgumam," skaidroja Simanovičs.
Latvijas Zaļā fonda izpilddirektore Solvita Grīsle norādīja, ka finanšu nodrošinājums ļaus izskaust tos, "kuri ir izdomājuši ātru biznesa shēmu", kā savākt atkritumus un naudu par tiem, neko nepārstrādāt un "aizlaisties".
Taču, pēc viņas teiktā, joprojām nav risinājuma tam, lai vispār nepieļautu, ka šādi atkritumu krājumi ilgstoši veidojas. "Piemēram, "Riepu bloku" gadījumā iedzīvotāji jau ilgstoši ziņoja, ka riepas krājas. Tādēļ ir jautājums, kādēļ valsts struktūrām nav mehānismu vai ir kādi citi iemesli, kādēļ tās vienkārši varēja turpināt krāties un krāties. Tas ir būtiskākais jautājums - par izvērtēšanas mehānismu un reaģēšanas spējām un ātrumu," teica Grīsle.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka jaunu riepu krājumu veidošanā viens pats finanšu nodrošinājums nepalīdzēs. Kā sacīja Grīsle, ir jābūt arī daudz efektīvākam ziņošanas un uzraudzības mehānismam, lai neatbilstošas darbības pēc iespējas ātrāk varētu apturēt un likvidēt kaitējumu videi. "Finanšu nodrošinājuma maksimālais apjoms ir 100 000 eiro, un par šo naudu var likvidēt tomēr tikai noteiktu apjomu atkritumu. Bezgalīgam apjomam ar šo naudu nepietiks," atzina Grīsle.
Savukārt metāllūžņu iepirkšanas un pārstrādes uzņēmuma "Tolmets" ārējo sakaru vadītājs Valdis Uburģis sacīja, ka jaunais finanšu nodrošinājums atkritumu apsaimniekotājiem būs būtisks izaicinājums, jo finanšu nodrošinājumam atkritumu apsaimniekotājiem ir jābūt vai nu apdrošināšanas polises, vai bankas garantijas veidā, un summas ir pietiekami lielas.
Viņš piebilda, ka finanšu nodrošinājuma ietekmi uz uzņēmumiem redzēs pēc gada, jo tiem, kuri jau darbojās, šī prasība ir spēkā no 2019.gada 1.janvāra, jauniem uzņēmumiem - no 2018.gada 1.jūlija, savukārt, kādi būs plusi un kādi mīnusi, parādīs tikai 2019.gads.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka no šī gada sākuma atkritumu apsaimniekotāju finanšu nodrošinājuma garantija nevarēs pārsniegt 86 000 eiro, bet, sākot ar 2020.gadu - 100 000 eiro, paredz Ministru kabineta pieņemtie noteikumi par "Finanšu nodrošinājuma apmēra aprēķināšanas kārtība atkritumu apsaimniekošanas darbībām".
Tāpat jau vēstīts, ka pērnā gada janvārī spēkā stājušies grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kuri paredz, ka atkritumu apsaimniekotājs atļaujas saņemšanai, kā arī pārstrādei un reģenerācijai iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu, kas ļautu piešķirt līdzekļus kādam, kurš uzņemtos veikt komersantam paredzētos uzdevumus gadījumos, kad viņš pats to nebūs izdarījis.
Finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise, kurā ietverta apdrošinātāja apņemšanās izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību pēc Valsts vides dienesta pirmā pieprasījuma, kā arī šā pieprasījuma neapstrīdamība.
Kā skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), konkrētie noteikumi izstrādāti ar mērķi sakārtot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu valstī, likvidējot tā saucamo "pelēko sektoru" - negodprātīgos uzņēmumus, kas nepilda uzņemtās saistības un neveic atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar valstī spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Ar šiem noteikumiem tiks nodrošināta iespēja risināt gadījumus, kad apsaimniekotājs atkritumus nav nogādājis tiem paredzētajā vietā un ir jānodrošina attiecīgo atkritumu savākšana, pārvadāšana, uzglabāšana vai pārstrāde, gadījumos, kad apsaimniekotājs atkritumus nav pārstrādājis vai reģenerējis noteiktā apjomā un ir jānodrošina to pārstrāde vai reģenerācija, kā arī gadījumos, kad apsaimniekotājs nav nodrošinājis slēgtas vai rekultivētas izgāztuves rekultivāciju pēc izgāztuves atrakšanas un atkritumu pāršķirošanas un ir jānodrošina teritorijas rekultivācija.
Noteikumi stājās spēkā pērnā gada 1.jūlijā.
