Eksperti: Ilgtspējīgā būvniecībā nepieciešams straujāks progress, iedzīvotājiem jākļūst prasīgākiem

Būvniecība ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem Eiropas Savienībā (ES) un šajā jomā ir nepieciešams straujāks progress, atzīst eksperti. Liela daļa esošo mājokļu neatbilst mūsdienu prasībām, nodarot neatgriezenisku kaitējumu gan dabai, gan to iemītniekiem. Lai progress būtu straujāks, ir jāmainās būvniecības nozarei un arī iedzīvotājiem ir jākļūst prasīgākiem.

Būvniecības nozare patērē ļoti lielu apjomu izejvielu, rada vairāk nekā trešdaļu no visiem atkritumiem ES, un nekustamā īpašuma nozare patērē aptuveni 40 % no ES kopējā enerģijas pieprasījuma, radot lielu apjomu CO2 emisiju. Lai gan ir vērojams progress, tomēr tas ir pārāk lēns un šādā tempā ēku dekarbonizēšanai būs nepieciešams vairāk nekā gadsimts.[1]

“Klimata pārmaiņām kļūstot arvien draudīgākām, pēdējos gados pasaulē ir radītas dažādas metodoloģijas un vērtēšanas sistēmas, kā noteikt ēku ietekmi uz vidi un cilvēku. Viena no populārākajām Eiropā un Latvijā ir BREEAM [2] sistēma, lai novērtētu dažāda tipa ēkas, tajā skaitā  daudzdzīvokļu ēkas, pēc ilgtspējības kritērijiem. Ir arī citi starptautisks standarti un sertifikācijas sistēmas un to pielietošana kļūs arvien aktuālāka,” stāsta Dmitrijs Astašonoks, VELUX ģenerāldirektors Baltijā.

Svarīgi gan izmantotie materiāli, gan dizains

Standartu mērķis ir pēc noteiktiem kritērijiem izvērtēt, vai ēka atbilst ilgtspējības standartiem visā tās dzīves ciklā – sākot ar tās projektēšanu un būvniecību, līdz ekspluatācijai un nojaukšanai. Uzņēmuma “MyCabin" izpilddirektors Ģirts Draugs, kurš vada ilgtspējīgu māju ražošanas uzņēmumu, pēc dalības VELUX mājokļu inovāciju konferencē Amsterdamā, ir nostiprinājis pārliecību, ka CO2 emisiju samazināšana ir ļoti būtisks uzdevums, uz ko jau šobrīd būtu jāfokusējas visai būvniecības nozarei.

“Ļoti atmiņā iespiedās tas, ka 90 % no savas dzīves pavadām iekštelpās, kas tik ļoti izceļ mājas iekšējā klimata nozīmīgumu. Ir jāmaina domāšana, kā veicam būvdarbus, kur, kādos apstākļos un ar kādiem materiāliem projektus realizējam, kādas ir loģistikas komponentes un kā kontrolējam būvniecībā iesaistītos darbiniekus. Šobrīd regulējumi dažādās Eiropas valstīs atšķiras, bet kopumā progress ir pārāk lēns.  Vienlaikus apzinos, ka tas aizņems gadu desmitus,” atzīst būvniecības eksperts.

Lai saņemtu sertifikātu, ir svarīgi ne tikai izmantotie materiāli un CO2 radītais nospiedums, bet arī iekštelpu dizains un mikroklimats. Ekspluatācijā ēkai jābūt pēc iespējas labvēlīgākai iedzīvotāju, darbinieku vai apmeklētāju veselībai, tāpēc pieeja dabiskam apgaismojumam, laba ventilācija, komfortabla temperatūra arī ir ļoti būtiska.

“Visvarīgākais ir tas, lai iemītnieki mājoklī jūtas labi, tādēļ kā prioritāti ir jāizvirza gaisa kvalitāte un dienas gaismas pieejamība, kas atstāj lielu ietekmi uz veselību un pašsajūtu. Tāpat mājoklim ir jābūt praktiskam un funkcionālam,” atzīst būvniecības eksperts.

Arī D. Astašonoks uzsver dizaina nozīmi: “Dabisks apgaismojums pēc iespējas ilgāku laiku, atspīduma samazināšana, izmantojot efektīvas ēnojuma sistēmas, kas novērš arī ēkas pārmērīgu sakaršanu vasarā, patīkams, apzaļumots skats pa logiem – tie ir daži no veselīga dizaina risinājumiem, kas nav ne sarežģīti, ne dārgi, tomēr to ietekme uz iedzīvotāju labsajūtu un veselību ir būtiska. Priekšstatam par dizainu jākļūst daudz visaptverošākam.”

Pieprasījums pēc veselīgiem mājokļiem lēnām aug

Saskaņā ar VELUX veiktā pētījuma datiem "Veselīgu ēku barometrs 2024" viens no četriem eiropiešiem dzīvo ēkā, kura neatbilst veselīga mājokļa standartiem. Tomēr Ģ. Draugs ir novērojis, ka pamazām iedzīvotāji sāk izvēlēties mazākas privātmājas un aizvien vairāk domā par iekštelpu klimatu: “Tas ir pozitīvi, jo tas liek būvniekiem domāt plašāk un meklēt risinājumus, kā radīt gaišus, praktiskus, pārstrādājamus un laikam atbilstošus mājokļus. Pamazām ejam pareizajā virzienā, tomēr daudzās valstīs tehnoloģijas un ilgtspējīgi risinājumi ir daudz attīstītāki, tāpēc ir svarīgi smelties ārvalstu pieredzi, lai pēc tam to izmantotu savā darbā.”

Ģ. Draugs paredz, ka nākotnē aizvien vairāk tiks radītas līdzīgas moduļu tipa dzīvojamās platības, kas būs kombinējamas un viegli pārstrādājamas. Pati ēka būs vērtība, ko pārstrādājot varēs izmantot atkal, nevis radīs tikai būvgružus.

Arī D. Astašonoks domā līdzīgi: “Lai notiktu būtiskas izmaiņas, procesam ir jābūt divpusējam, būvniekiem ir daudz vairāk jādomā ne tikai par ēku šodien, bet daudz garākā termiņā, savukārt ēku lietotājiem ir jākļūst prasīgākiem un pirms mājokļa iegādes ir jāpainteresējas par tā ilgtspēju, ideāli, ja ēka ir saņēmusi kādu no ilgtspējas sertifikātiem.”