Eksperti: Joprojām augsts pieprasījums pēc Jūrmalas un Mežaparka vēsturiskajām ēkām
Raksta autori: "Latvia Sotheby's International Realty" vecākā pārdošanas konsultante Līga Kohtanena un pārdošanas konsultante Ingrīda Pīlādze
Koks jau izsenis ir uzskatīts par vienu no estētiskākajiem un cilvēkam draudzīgākajiem materiāliem. Likumsakarīgi, sākot veidoties pilsētām, būvniecībā dominēja tieši koks, vēstot par pagātnes notikumiem un tam laikam raksturīgajām iezīmēm vēl šobaltdien. Slavenu arhitektu darbi, autentiskums un vēstures dvesma - šīs vērtības tiek mērķtiecīgi saglabātas gan Jūrmalā, gan Mežaparkā, joprojām uzturot augstu pieprasījumu vēsturisko īpašumu tirgū.
Arhitektūras vēsturiskā attīstība
Foto: Annas Sakses iela, Mežaparks
Vēsturiski Mežaparks ir kalpojis kā zvejnieku ciemats līdz brīdim, kad Rīgas dome nolēma paplašināt robežas, izveidojot pilsētu dārzā un vienlaikus nodrošinot rīdziniekiem atpūtas vietu pie ūdens - Ķīšezera. Vispirms tika izveidots Mežaparka parks, kam sekoja tramvaja sliežu izbūve un zemes gabalu dalīšana vasarnīcu būvniecībai. Pirmās vasarnīcas parādījās 1905. gadā, un tās tika būvētas jūgendstila laikā, šim stilam saglabājoties kā dominējošam arī līdz šim. Pie Mežaparka ēku projektēšanas ir strādājuši vairāki zināmi vācu arhitekti, kuri 1920. gados veidoja ēkas modernā funkcionālisma stilā, katrā stāvā izvietojot pa vienam dzīvoklim. Šādas ēkas tika uzbūvētas ap Meža prospektu un Siguldas prospektu, kas bija otrais vilnis Mežaparka būvniecībā, papildinot uzbūvētās vasarnīcas ar nu jau nopietnākām dzīvojamām ēkām. Mežaparks kalpoja par Latvijas inteliģences, rakstnieku, mākslinieku, dzejnieku, aktieru apmešanās vietu.
Foto: Lībekas iela, Mežaparks
Savukārt Jūrmala sākotnēji tika būvēta kā atpūtas vieta, kurā dominēja vasarnīcas. Pastāvīgai dzīvei pilsēta izveidojās tikai ap 1930. gadiem, kad attīstījās arī ceļi un cilvēki saprata, ka tā ir lieliska dzīvesvieta, kura ir pietiekami tuvu galvaspilsētai un kurā var baudīt zaļu vidi un labu gaisu.
Foto: Dārzu iela, Jūrmala
Jūrmalas koka arhitektūra ir patiesi unikāla, tai savu roku pielikuši ne tikai Latvijā strādājoši arhitekti, bet arī somu un vācu arhitekti, radot apbrīnas vērtas arhitektūras pērles. Unikālākās ēkas atrodas Priedainē, Bulduros, Lielupē.
Foto: Muižas iela, Jūrmala
Tāpat arī Ķemeri, kur pagājušajā gadsimtā, attīstoties kūrorta pakalpojumiem un dzelzceļa izveidei pilsētā, turīgākie cilvēki ieguldīja naudu un atļāvās sertificēta meistara un arhitekta pakalpojumus. Kā raksturīgākās arhitektūras iezīmes minamas koka logu ailes, dekoratīvi veidojumi jumta konstrukcijās - koka mežģīnes, saules raksti, tāpat arī logu slēģi ar dažādiem dekoriem.
Tirgū ierobežots kvalitatīvu koka ēku piedāvājums
Foto: Kāpu iela, Jūrmala
Jūrmalā ir ļoti daudz saglabātu koka ēku, kas ir neatņemama pilsētai raksturīgo sejas vaibstu sastāvdaļa. Taču šo ēku pieejamība tirgū ir ļoti ierobežota, ņemot vērā, ka liela daļa ir arī “absolūtie vraki”, kurus cilvēkiem nav iespējas restaurēt, un tāpēc tie sabrūk, tāpat piedāvājumā ir ļoti daudz degradētu īpašumu. Lielai daļai koka ēku tiek piemērots restaurējamas ēkas statuss, un tātad tās jāatjauno tieši tā, kādas šīs ēkas izskatījušās senāk. Pašlaik Jūrmalā ir 408 šādi īpašumi, kurus nav iespējams vienkārši nojaukt, - tās ir arhitektoniski aizsargātas ēkas, kuru restaurācijai un pārbūvei ir nepieciešams saņemt speciālu atļauju.
Foto: Meža prospekts, Mežaparks
Arī Mežaparkā liela daļa ēku ir vēsturiskas, un piektā daļa no visiem īpašumiem ir valsts un vietējas nozīmes pieminekļi. Iegādājoties kādu remontējamu ēku, kas ir iekļauta šajos sarakstos, tas uzliek zināmus pienākumus - restaurēt sākotnējā izskatā, atjaunot ēku un saglabāt visas detaļas, kas ir ierakstītas noteikumos. Vēl viena būtiska nianse - Mežaparkā ir daudz vēsturiski nedalāmo zemes gabalu, kuri ir ļoti lieli un kurus nedrīkst dalīt, kas savā ziņā arī ierobežo potenciālā pircēja iespējas un fleksibilitāti attiecībā uz dzīves iespējām šajā vietā. Lai arī klasiski potenciālais pircējs vēsturisku ēku iegādi redz kā apgrūtinājumu, joprojām ir cilvēki, kuri dod priekšroku nezūdošām vērtībām. Visbiežāk tie ir cilvēki ar dzīves pieredzi, kas novērtē autentiskumu un vēlas iegādāties kvalitatīvu, restaurētu ēku, kurai ir atjaunota sākotnējā fasāde un saglabāta, piemēram, vēsturiskā krāsns.
Ieguldījums jaunā vs. vēsturiskā īpašumā
Foto: Ludzas iela, Jūrmala
Interese par vēsturisko īpašumu iegādi nenoliedzami ir, taču šo kvalitatīvo, renovēto ēku piedāvājums ir salīdzinoši niecīgs. Kas attiecas uz renovējama vēsturiskā īpašuma iegādi, tas ir patiesi sarežģīts, laikietilpīgs un dārgs process, ko ne katrs ir gatavs uzņemties. Pirms renovācijas uzsākšanas ir jāveic pilna vēsturiskā izpēte, reizēm pat ir jānoskaidro, kādā krāsā ir bijušas tapetes, sienas, krāsnis. Tāpat arī jāuzklausa Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas restaurēšanas rekomendācijas, - tā uzrauga visu restaurācijas procesu, lai tas būtu maksimāli autentisks sākotnējam izskatam. Laika ziņā tas ir vismaz gads, un izmaksu ziņā restaurēt vienmēr ir krietni dārgāk, nekā uzcelt no jauna, taču rezultāts vienmēr ir fantastisks un ar pievienoto vērtību. Tāpat būtiski pieminēt, ka vēstures pieminekļiem tiek piemēroti nekustamā īpašuma nodokļu atvieglojumi. Piemēram, Jūrmalas koka arhitektūras pieminekļiem tiek piemērota atlaide līdz pat 90% no ēkas un zemes kadastrālās vērtības, savukārt Rīgā šī atlaide ir 50% apmērā no ēkas kadastrālās vērtības.
Foto: Rotas iela, Jūrmala
Jaunu vai vēsturisku īpašumu iegāde, protams, ir gaumes jautājums, taču esošais piedāvājums jaunām, kvalitatīvām ēkām ir pavisam pieticīgs. Ļoti liela daļa īpašumu ir būvētas laika posmā no 2000. līdz 2008. gadam, kad bija salīdzinoši vienkārši saņemt finansējumu no bankas un cilvēki visai brīvi izpaudās, būvējot pilis un mūsu laikam neatbilstošas, arhitektoniski nepārdomātas ēkas. Šobrīd šie īpašumi prasa diezgan lielus ieguldījumus, līdz ar to noteikti ir vērts padomāt plašāk un apsvērt iespēju ieguldīt tādu pašu līdzekļu apjomu vēsturiskā īpašumā, apzinoties, ka tas būs unikāls un vērtīgs arī pēc 50 gadiem un ilgāk.
