Eksperti: kvalitatīvu ceļu tapšanā gan būvniekam, gan pasūtītājam jābūt drošam par finansējumu
RTU Būvniecības fakultātes dekāns Juris Smirnovs skaidro, ka ar Pasaules ekonomikas foruma pētījuma ceļu vērtēšanas kritērijiem nav iepazinies, tāpēc konkrēti runāt par Latvijas ieņemto 99.vietu 144 valstu vidū nevar. Vienlaikus viņš uzsver, ka Latvijas ceļu galvenā problēma tomēr ir finansējuma trūkums. Jau no 90.gadiem finansējums bijis vismazākais Baltijas valstīs. "Ja jums ir 20 gadus vecs mētelītis, kas šad tad ir pielāpīts, nu, ko tur var gribēt," uzsver eksperts.
Viņš informē, ka patlaban prasības ceļu būvē ir augstas gan izmantojamo materiālu ziņā, gan darba kvalitātē. "Es neteiktu, ka ir nevēlēšanās labi būvēt, un nav arī ļaunprātības. Ja finansējums pēdējos gados bijis tik trūcīgs, tad tagad ķer pie kura pirksta gribi, visi sāp," uzsver Smirnovs.
Lai ceļi būtu labākā stāvoklī viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem esot nodrošināt finansējumu ilgtermiņā. Tāpat esot jābūt atbilstoši kompetentiem būvniekiem, kādi Latvijā esot un kādus arī gatavo RTU. Finansējums esot objektīva lieta un to var salīdzināt, uzsver Smirnovs.
RTU Būvzinātnes centra vadošais pētnieks Viktors Haritonovs savukārt uzsver, ka katram ceļa seguma bojājumam var noteikt bojājuma rašanās iemeslu. Dažreiz pietiekot tikai ar vizuālu apsekošanu, bet dažiem vajadzīga padziļināta izpēte. Viņš atzīt, ka bojājumi ir arī saistīti ar ceļu būvētāju darba kvalitāti - tie ir bojājumi, kuri attīstās asfaltbetona segumu šuvju vietās vai segregācijas skartās vietās. Taču daži bojājumi esot radušies apakšējo slāņu nestspējas zudumu rezultātā - noguruma plaisas, kuras vēlāk pārtop par klasisku bedrīti. Tāpat uz ceļiem varot pamanīt termoplaisas jeb plaisas, kas uz ceļa izveidojušās šķērsvirzienā. Ja tās neaizsargā no ūdens piekļuves, tad arī izveidojoties klasiskā bedrīte. "To rašanās iemesls - mūsu klimatiskajiem apstākļiem neatbilstošs bitumens. Ceļa seguma bojājumu tipi un to rašanās cēloņi ir pieejami daudzos literatūras avotos. Tāpēc neredzu lielas problēmas noteikt to cēloņus," uzsver eksperts.
Viņš arī norāda, ka vainīgo meklēšana ir nepateicīgākā lieta un tā atkarīga no seguma bojājuma veida: ja nav ievērotas būvniecības tehnoloģijas (arī kultūra), tad būvnieks. Svarīga loma esot arī būvuzraugam, kura kvalitatīvs darbs var minimizēt ātru ceļa nolietošanos. Esot iespējams, ka kvalitatīvs segums ieklāts uz pamatnes ar zemo nestspēju, tad arī asfaltbetons no dimantiem nekalpošot ilgi. Šajā gadījuma uzmanīgiem esot jābūt projektētājiem, kuriem jāizvērtē pamatnes nestspēja, pirms piedāvāt konstruktīvu risinājumu.
Tagadējie tehniskie noteikumi esot izstrādāti, ņemot par pamatu Zviedrijas pieredzi. Tie esot pat stingrāki nekā citās augsti attīstītajās valstīs. Visu vainu uzlikt uz pasūtītāju arī nevarot, jo lielākais valsts ceļu pasūtītājs ir atkarīgs no valsts budžeta. "Secinājums - visiem jāuzņemas vaina," atzīst Haritonovs. Viņš uzsver, ka kvalitatīvo ceļu tapšanai gan būvniekam, gan pasūtītājam jābūt drošiem par rītdienu un, vēlams, trīs gadus uz priekšu.
Kā ziņots, ceļu kvalitātes ziņā Latvija 144 pasaules valstu konkurencē ierindota 99.vietā, liecina jaunākais Pasaules ekonomikas foruma (WEF) Globālās konkurētspējas ziņojums, kas ietver datus par 2011.-2012.gadu.
Ceļu kvalitāte ziņojumā ietvertajās valstīs novērtēta ar vienu līdz septiņiem punktiem. Viens punkts nozīmē, ka ceļu sistēma valstī ir ļoti neattīstīta. Savukārt septiņi punkti nozīmē, ka ceļu sistēma atbilstoši starptautiskajiem standartiem ir plaša un efektīva.
Latvijas ceļu stāvoklis novērtēts ar 3,2 punktiem, Latvijai ierindojoties vienā līmenī ar Melnkalni, Tanzāniju, Zimbabvi, Zambiju, Senegālu un Tadžikistānu.
Iepriekšējā ziņojumā, kurā ietverti dati par 2010.-2011.gadu, Latvija ierindojās 101.vietā.
Baltijas valstu starpā visaugstākā ceļu kvalitāte ir Lietuvā, kas ieņem 32.vietu, saglabājot savu pozīciju salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Savukārt Igaunija ierindota 61.pozīcijā, salīdzinot ar 51.vietu pirms gada.
Igaunijā ceļu sistēma novērtēta ar 4,2 punktiem, bet Lietuvā - ar 5,2 punktiem.
Jau ziņots, ka Latvijā Eiropas Savienības finansējums ceļu būvei pēdējos trīs gadus bijis virs 80 miljoniem latu: 2011. gadā - 83 miljoni latu, 2012.gadā - 86 miljoni latu un 2013.gadā - 88 miljoni latu.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi Latvijā katru gadu ir apmēram 330 miljoni latu, no kuriem tikai 19% tiek izmantoti ceļu remontiem un uzturēšanai.
Rīga, 6.marts, NOZARE.LV.
Foto: Pilseta24.lv
Publicēts: 06.03.2013
