Eksperti: Latvijā nepieciešama ilgtermiņa stratēģija atkarības mazināšanai no ES finansējuma

Rīga, 14.maijs, LETA. Latvijā nepieciešama ilgtermiņa stratēģija, kā mazināt svārstības būvniecības nozarē un atkarību no Eiropas Savienības (ES) finansējuma, šodien "Citadele Index" diskusijā par būvniecības attīstību Latvijā secināja eksperti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, atbilstoši "Citadele Index" aptaujas datiem, šā gada sākumā vislabākais noskaņojums Latvijā bija būvniecības nozarē strādājošajiem uzņēmējiem, kuru optimisms tuvojas pēckrīzes augstākajam līmenim. Taču nozarē arvien vairāk ir jūtamas pārkaršanas pazīmes, jo izmaksas nozarē aug pietiekami strauji un pieprasījuma dēļ būvniecības apmēri Latvijā ir lielāki nekā iespējams atļauties būvēt. Būvniecības atļaujas arī privātajā sektorā izsniedz arvien vairāk.

Saskaņā ar "Citadele Index" aptaujas datiem, 62% no būvuzņēmējiem uzskata, ka viņu uzņēmums gada laikā ir saskāries ar grūtībām nodrošināt darbaspēku. Būvnieki arī visbiežāk norāda, ka saskaras ar korupciju valsts un pašvaldības iestādēs. Taču tikmēr būvniecības nozares uzņēmēji visbiežāk norāda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē samazinās. Pēc viņa teiktā, būvniecība visā Baltijā patlaban atrodas ilgtermiņa vidējā līmenī, kas raksturo to, cik iespējams atļauties būvēt. Āboliņš atzina, ka būvniecība Latvijā ir ļoti svārstīga, daudz svārstīgāka nekā ekonomika kopumā. Bet valsts investīcijas, kas ir būvniecības cikla virzītājspēks, nereti ir vēl svārstīgākas par nozari kopumā.

Viņš arī atzina, ka pēdējos divos gados valsts investīciju pieauguma temps bijis ātrāks nekā būvniecība kopumā. "Būvniecībā ES fondu ciklā atrodamies maksimuma punktā. (..) Arī privātajā sektorā investīcijas aug, tomēr kopumā to līmenis ir diezgan zems," sacīja Āboliņš.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka būvniekiem Latvijā ir būtiski nodrošināt spēcīgu kodolu, lai būtu atbilstošs paveiktā ātrums un kvalitāte, kā arī izdotos saglabāt darbiniekus, kuriem ir tendence doties strādāt uz ārvalstīm. Ēku būvniecībā ir svarīga finansiālā plūsma, taču būvniecībai paredzētie limiti drīzumā būs, izsmelti, kas ir nozares izaicinājums. "Mēs visu laiku dzīvojam no Eiropas naudas, taču mums jāsāk domāt, kā paši varam nopelnīt, lai savu naudu ieguldītu," teica Rāviņš.

"A.C.B." uzņēmumu grupas operatīvais vadītājs Armands Sviķis norādīja, ka ēnu ekonomikai būvniecībā ir tendence būt saistītai ar svārstībām. Lielas kompānijas nevar atļauties strādāt ēnu ekonomikā lielo ierobežojumu dēļ, kas tādējādi rodas to. Savukārt mazās kompānijas izmanto situāciju maksājot aplokšņu algas, kas ļauj tām pastāvīgi neuzturēt darbaspēku, darbu apmēram samazinoties. Tikmēr lielie būvnieki ir spiesti darbiniekiem maksāt arī tad, kad darba apmērs nozarē samazinās. Viņš atzina, ka šogad beigsies ES fondu finansējums, kas paredzēts infrastruktūras attīstībai.

Sviķis uzsvēra, ka infrastruktūras būvniecība ir viens no ekonomikas pamatbalstiem. Līdz ar to Latvijā ir jāiezīmē ilgtermiņa programma, fonds, kurā krājas līdzekļi ceļu infrastruktūras nodrošinājumam. Trūkst ilgstošs, desmit gadu plāns par to, kā nodrošināt vajadzīgo finansējumu ceļu infrastruktūrai. Bankas "Citadele" ekonomists, komentējot šo jautājumu, atzina, ka Latvijas izvēli, kādiem mērķiem novirzīt finansējumu infrastruktūrai, ietekmē ES fondu izlietojuma izmantošanas nosacījumi, līdz ar to valsts nereti investē projektos, kuros ES līdzekļus var novirzīt, nevis primāri tur, kur tas visvairāk nepieciešams.

Sviķis atzina, ka līdz ar ES fondu finansējuma izbeigšanos šogad būvniecības apmēri tuvākajos pāris gados samazināsies. Tāpēc, pēc viņa teiktā, Latvijai jādomā saimnieciski, kādiem projektiem novirzīt investīcijas.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis norādīja, ka būvniecības nozare ir jāskata kā veiksmes stāsts. Vienlaikus nozarē ir daudzi izaicinājumi, tostarp svārstības. Tāpēc viena no prioritātēm nozares attīstības kontekstā ir sekmēt svārstību samazināšanos, nodrošināt nelielu, bet pakāpeniski būvniecības apmēru pieaugumu.

Valantis uzsvēra, ka nozarē ir jāizmanto ES struktūrfondu finansējums, kura izlietojums ir veiksmīgi jāplāno, paredzot vienlīdz līdzsvarotu finansējuma izlietojumu pa gadiem. Uz jautājumu, vai EM ir konkrēts plāns, kā to nodrošināt, Valantis atbildēja noliedzoši, norādot, ka nav tāda viena pasākuma, taču EM strādā pie dažādiem risinājumiem. Vienlaikus viņš atzina, ka būvniecībā būtiskas pārmaiņas ieviesīs digitalizācija, kas transformēs nozari tuvākajos 5-10 gados, tāpēc uzņēmējiem būs jādomā vairāk par produktivitāti. Tāpat nozari jau savlaicīgi ir jādomā, ko darīt, ja tajā iestāsies lejupslīde.

"Citadele Index" pētījumu banka "Citadele" veic kopš 2004.gada. Pētījumā tiek aptaujāti 750 uzņēmumu īpašnieki un to vadītāji. Aptauju un datu apkopojumu nodrošina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Pētījumā savu viedokli pauduši ražotāji, tirgotāji, būvnieki un pakalpojumu sniedzēji no visiem Latvijas reģioniem.