Eksperti: Lielie publiskie iepirkumi veicina spiedienu uz būvniecības izmaksu kāpumu

Eksperti: Lielie publiskie iepirkumi veicina spiedienu uz būvniecības izmaksu kāpumu

Rīga, 28.marts, LETA. Kamēr vien turpināsies par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļiem īstenotie lielie publiskie būvniecības iepirkumi, spiediens uz būvniecības izmaksu kāpumu turpināsies, ceturtdien tika secināts konferences "Būvniecības izmaksas: prakse un rekomendācijas" ekspertu diskusijā.

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts norādīja, ka galvenais izmaksu kāpuma dinamikas noteicējs ir darbaspēka izmaksas - kamēr darbaspēka pieejamība ir ierobežota, spiediens saglabāsies. Tāpat arī kāpums nemazināsies, kamēr eksistēs lielie publiskie iepirkumi.

"Šobrīd izmaksu kāpumu nav izraisījusi kreditēšana, kā pirms vairāk nekā 10 gadiem. Finansējuma avoti ir citi, tas samazina nozares un ekonomikas ievainojamību. Negribētu teikt, ka ekonomika pārkarst, jo tad kaut kur jābūt nesamērīgumam. Šobrīd izaugsme ir strauja, tā pārsniedz normu, taču izaugsme ir līdzsvarota, ir tikai "silts" darba tirgus," norādīja Vilerts.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka būvniecības sektorā ir vērojamas pirmskrīzes pazīmes, atsevišķos sektoros iestājusies eiforija, būvnieki atgriežas pie tiem tikumiem, kas bija pirms krīzes.

"ES naudas ietekme ir jūtama, tā spiež cenas uz augšu un privātie pasūtītāji atsakās no projektiem, jo nespēj konkurēt ar lielajiem ES līdzfinansētajiem projektiem. Ir nepieļaujami, ka būvniecības sagatavošanas process ir krietni ilgāks nekā pie kaimiņiem - tas viss aiziet izmaksās un tās atspoguļojas gala cenas. Jāfokusējas uz to, lai izmaksas kontrolētu un mazinātu," sacīja Gašpuitis.

Būvfirmas "Rere grupa" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš skaidroja, ka izmaksu kāpumu veicina ne tikai būvmateriāli un darbaspēks. "Būtiska arī līguma forma - nosacījumi, prasības būvniekiem, kādi riski būvniekam ir jānosedz. Ja visi riski ir pārnesti uz būvnieku, tad tas tiek iecenots galīgajās izmaksās. Tāpat pasūtītājam jau sākumā būtu jāsaprot, ko īsti vēlas uzbūvēt, lai neiznāk tā, ka jābūvē ir krietni vairāk, nekā iepriekš paredzēts. Arī tas būtiski paaugstina izmaksas," skaidroja Āboltiņš-Āboliņš.

Latvijas Darba devēju konfederācijas tautsaimniecības eksperts Jānis Hermanis norādīja, ka kopējās būvniecības izmaksās darbaspēks veido 20%, būvmateriāli - 50%, iekārtu izmaksas - 30%. Hermanis piebilda, ka Latvija no ES saņem vairāk nekā iemaksā, tāpēc arī ES naudas īpatsvars būvniecībā ir augstāks nekā citās un tāpēc jāplāno vienmērīgāka ES līdzekļu apguve.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis piekrita, ka publiskajā sektorā ir jāņem vērā šī ES fondu plānošanas perioda negatīvā pieredze, lai izlīdzinātu fondu maksājumus.

"Tāpat jādomā arī par nacionālā budžeta un pašvaldību finansētiem projektiem- dzīvojamā fonda būvniecību un esošā savešanu kārtībā. Jāpanāk, lai ēku siltināšana neapstājas, jo tā ir zināma būvnieku specializācija. Ja ēku siltināšanā būs pārrāvums uz vienu vai diviem gadiem, tad pazudīs uz to specializējušies būvnieki un atsākt siltināšanu būs grūti," skaidroja Valantis.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Aktuālie piedāvājumi

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

Parkets, grīdas dēļi un koksnes vecināšana

"Vidrižu Atvari" kopš 1998. gada ražo kvalitatīvu oša un ozolkoka parketu, kā arī ozola grīdas dēļus. Uzņēmums izmanto tikai Latvijā iegūtus, ekoloģiski tīrus izejmateriālus un tehnoloģiskajā procesā neizmanto ķīmiskus palīgmateriālus.

Aktualitātes

Saistībā ar nelaimes gadījumu Smilšu ielā 1 VNĪ valdes locekle atkāpjas no pienākumu pildīšanas

Saistībā ar nelaimes gadījumu Smilšu ielā 1 VNĪ valdes locekle atkāpjas no pienākumu pildīšanas

"Esmu gatava atkāpties no valdes locekļu amata pienākumu pildīšanas, uzņemoties morālu atbildību par notikušo Smilšu ielā 1. Uzskatu, ka šāds lēmums ir svarīgs gan VNĪ reputācijai, gan tālākai uzņēmuma attīstībai un akcentēs darba drošības jautājumus būvniecības nozarē un sabiedrībā kopumā," informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Kitija Gruškevica.

Uzņēmējs runā