Eksperti un politikas veidotāji: Jāveicina īres tirgus un jaunu projektu būvniecība reģionos

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju ALTUM organizētajā diskusijā. 

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas "Mammām un tētiem" vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks,  gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsma ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Iecerēti jauni atbalsta instrumenti

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs diskusijā uzsvēra, ka dzīvojamais fonds ir vecs un lielākā problēma, ka kopš neatkarības atgūšanas tikai 4% ir no jauna uzbūvētie mājokļi. Turklāt lielākā daļa no tiem ir Rīgā, savukārt reģionos jaunu mājokļu projektu attīstība ir ļoti zema.

"Mājokļu jautājums ir viena no mūsu prioritātēm, jo tas ir gan demogrāfijas, gan ekonomiskās attīstības pamatā. Šo jautājumu esam iecerējuši risināt trīs virzienos –  esošā dzīvojamā fonda uzlabošana un īres tirgus attīstīšana, sekmējot īres namu būvniecību, kas īpaši aktuāli ir reģionos, kā arī jaunu mājokļu attīstīšana līdzās industriālajiem centriem. Būtiski, protams, arī ne vien turpināt energoefektivitātes programmu, atjaunojot mājas, bet arī būvēt jaunas ēkas. Tāpēc strādājam pie jauniem atbalsta instrumentiem un programmām, kas veicinās nekustamo īpašumu un īres tirgu attīstību reģionos," pastāstīja ekonomikas ministrs.

Latvijā lielākās renovētās daudzdzīvokļu mājas pārstāve Ineta Ventniece dalījās pieredzē, kas gūta, realizējot 180 dzīvokļu ēkas renovāciju Babītes novada Piņķos. Viņa atklāja, ka ceļš līdz lēmuma pieņemšanai, pārliecinot kaimiņus par projekta nepieciešamību, bija garš, tomēr iegūtais rezultāts priecē ikvienu mājas iedzīvotāju – sakārtota vide, nosiltināta un vizuāli atjaunota ēka.

"Mājokļa pieejamības jautājums ir viens no pudeles šaurajiem kakliem pilsētas attīstībā. Secinājām, ka pieprasījums pēc īres mājokļiem septiņas reizes pārsniedz piedāvājumu," atzina Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs. "Reģionos ir sarežģīta situācija nekustamo īpašumu tirgū – vēlme un iespējas pirkt vai īrēt ir, bet nav ko. Arī darba vietas ir, un uzņēmējiem ir vēlme investēt un attīstīt, bet nav mājokļu darbiniekiem. Lai uzbūvētu jaunus mājokļus, kurus varētu izīrēt par reģionu iedzīvotājiem pieejamu cenu, attīstītājiem nepieciešami aizdevumi uz garu termiņu un ar labu procentu likmi. Valsts garantijas nekustamo īpašumu attīstītājiem, lai reģionos būvētu īres namus, ļautu uzbūvētos mājokļus izīrēt un pārdot par labu cenu," pauda J. Rozenbergs.

Gatavību ieviest jaunus atbalsta instrumentus, lai veicinātu jaunu mājokļu būvniecību reģionos, apliecināja valsts attīstības finanšu institūcijas ALTUM.

Ģimenes aktīvi pērk mājokļus ar valsts atbalstu

Jau esošie atbalsta instrumenti gan mājokļa iegādē, gan energoefektivitātes uzlabošanā ir apliecinājuši savu efektivitāti, un iedzīvotāji tos aktīvi izmanto, norādīja ministrs.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš atzina: "Līdz šim mājokļu garantiju programmu izmantojušas 14,5 tūkstoši ģimenes, kurās aug 21 tūkstotis bērnu. Ar valsts finansējumu aptuveni 27 miljonu eiro apmērā esam izsnieguši garantijas 108 miljonu eiro apmērā, kas palīdzējis ģimenēm iegādāties mājokļus kopumā par 977 miljoniem eiro. Šis ir labs piemērs, kā valsts ar salīdzinoši nelielu finansējumu var panākt iespaidīgu rezultātu un uzlabot mājokļu pieejamību. Turklāt šobrīd programma ir papildināta un to var izmantot gan atkārtoti, lai ģimenes iegādātos lielāku mājokli, gan arī bērna gaidību laikā, kā arī daudzbērnu ģimenes varēs izmantot grantu."

70% no bankas "Citadele" hipotekārajiem kredītiem ir izsniegti ģimenēm ar bērniem un 50% no tiem ir ar ALTUM galvojumu. Bankas privātpersonu direkcijas apkalpošanas vadītāja Baltijā Anna Fišere-Kaļķe uzsvēra, ka īpašuma cena un likviditāte ir būtisks faktors hipotekārā kredīta saņemšanai. Jaunajos projektos kredīta iespējas ir plašākas, tomēr jauno mājokļu piedāvājums ir ierobežots un apmēram 50% no darījumiem ir ar padomju laika tipveida mājokļiem.

"Regulāri, caurspīdīgi un pietiekami ienākumi ir būtiskākais šķērslis hipotekārā kredīta saņemšanai. Kopumā ģimenes pārdomāti ņem kredītus un rūpīgi izvērtē īpašuma cenu, platību un atrašanās vietu. Ārkārtējā situācija mainījusi arī paradumus, jo 80% klientu un potenciālo klientu hipotekārās kreditēšanas pieprasījumus iesniedz digitāli, nedodoties uz banku,  bet līdz īpašuma iegādei nenonāk, jo nogaida. To daļēji varam arī skaidrot ar to, cik šis pakalpojums ir kļuvis ērts un vienkāršs – šobrīd pie mums pieteikumu var aizpildīt jebkuras bankas klients, kā arī dokumenti tiek automātiski ievākti no dažādiem reģistriem, līdz ar to pieteikuma process aizņem desmit minūtes, un atbildi jau var saņemt dienas laikā," pastāstīja Anna Fišere-Kaļķe.

Mājoklis – būtisks priekšnoteikums ģimenes plānošanā

Lai lemtu par ģimenes pieaugumu, lielākajai daļai iedzīvotāju būtisks priekšnoteikums ir piemērots mājoklis. 29% lemtu par ģimenes pieaugumu, ja būtu iespēja iegādāties savu, savukārt vēl 32% norāda, ka to darītu, ja būtu iespēja iegādāties lielāku mājokli par esošo. 2% par ģimenes pieaugumu lemtu, ja būtu iespēja īrēt atbilstošu mājokli. Tikai 31% norāda, ka mājoklim nav nozīmēs ģimenes plānošanā.

Visbiežāk ģimenes ar vienu bērnu vēlētos ģimenes pieaugumu, ja varētu iegādāties savu mājokli. Savukārt teju puse no tiem, kuriem ir divi bērni, lemtu par trešo atvasi, ja varētu iegādāties lielāku mājokli par esošo.

Lielākā daļa ģimeņu vēlētos vairāk bērnu nekā jau ir – 78% ģimeņu ar diviem bērniem vēlētos vismaz trīs bērnus, liecina aptauja. Kopumā trīs bērnus vēlētos 37%, četrus – 10% un vairāk kā piecus bērnus – 8% iedzīvotāju, liecina aptauja. Divus bērnus ģimenē vēlētos 35%, savukārt vienu bērnu 5% aptaujāto.

No respondentiem, kuriem ir bērni, šobrīd lielākā daļa jeb 60% audzina vienu bērnu, savukārt 31% ir divi bērni un tikai 7% ir trīs atvases, bet vairāk nekā četri bērni ir tikai 2%. Aptauja liecina – jo lielāki personīgie ienākumi, jo kuplāku ģimeni vēlētos. Kā arī trīs un vairāk bērnus visbiežāk vēlētos iedzīvotāji ar augstāko izglītību.

Reprezentatīvu aptauju jūlija beigās veica pētījumu aģentūra "Norstat", un atbildes sniedza 1012 respondenti visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.