Eksperti: Zemes privatizācijas likumprojekta pēdējā versija vēršas pret visiem zemes īpašniekiem Latvijā
Jaunākajā likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" grozījumu redakcijā iestrādātie ierobežojumi liegs katram Latvijas zemes īpašniekam un lauksaimniekam, kura īpašumā ir vairāk nekā pieci hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), brīvi rīkoties ar savu īpašumu, biznesa portālam "Nozare.lv" norāda Latvijas lauksaimniecības attīstības padome (LLAP) un lauksaimniecības attīstības konsultāciju uzņēmuma "ActusQ" pārstāvji.
Valsts paredzot noteikt ierobežojumus zemes pārdošanai, nosakot kritērijus, kādiem jāatbilst pircējiem, kuri zemi varēs iegādāties, - ir jābūt lauksaimnieciskajai izglītībai un pēdējo trīs gadu laikā pierādāmiem ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas, kā arī jādod rakstisks apliecinājums, ka pircējs sāks LIZ izmantošanu lauksaimnieciskajā ražošanā trīs gadu laikā pēc iegādes, un citiem kritērijiem. Tāpat grozījumi paredz, ka zemi varēs iegādāties tikai tie uzņēmumi, kuru struktūra būs sakārtota atbilstoši likumā noteiktajiem punktiem. Līdz ar kritēriju ieviešanu tikšot būtiski ierobežots potenciālo pircēju loks. Eksperti norāda, ka tas rupji pārkāpj Satversmes un Eiropas tiesību principus, līdz ar to prognozējamas jaunas tiesvedības.
"ActusQ" direktore Eva Branta-Nellemanne skaidro, ka, zemes pārdevējam neatrodot prasībām atbilstošu pircēju, darījums nevarēs notikt. Likumam stājoties spēkā, zemes pirkšanas un pārdošanas darījums nedrīkstēs notikt bez valsts un pašvaldības līdzdalības. Ar šo nosacījumu faktiski iezīmējas vēlme valstij nacionalizēt privāto īpašumu, kas ir pretrunā ar tirgus ekonomikas principiem un pārkāpj tiesību pamatprincipus, uzsver Branta-Nellemanne. "Ja viens no mērķiem, kas izskan publiskajā telpā, ir pasargāt Latvijas zemi no "ārvalstu pircējiem un spekulantiem", tad, iepazīstoties ar pēdējo likumprojekta versiju, apstiprinās, ka likumprojekta jaunākā versija vairs nav sagatavota ar populistisko saukli "atstāsim zemi latviešiem". Šobrīd šis ir mēģinājums ar valstiski atbalstītiem līdzekļiem sabiedrības interešu vārdā nacionalizēt privāto īpašumu. Mums ir pamatotas aizdomas, ka tas tiek darīts atsevišķu biznesa interešu labā," uzsver uzņēmuma direktore.
Viens no lielākajiem apgrūtinājumiem katram zemes īpašniekam būšot likuma grozījumos iekļautais punkts par pirmpirkuma tiesībām. Tas ir papildu birokrātisks slogs, kas darījumus ar zemi pagarinās uz pašreiz neskaidru laika periodu. Birokrātiskie šķēršļi būtiski bremzēs LIZ tirgu. Zemes īpašnieki savus īpašumus varēs pārdot zemes kopīpašniekam, nomniekam vai zemes lietotājam, pierobežniekam, jaunajam lauksaimniekam, zemniekam, kura zeme atrodas 50 kilometrus no iegādājamās zemes, kā arī jaunizveidotajam Latvijas Zemes fondam, bet tikai tad, ja šie pircēji atbildīs jaunajiem kritērijiem par ieņēmumiem, izglītību, pieredzi, skaidro uzņēmuma pārstāve.
LLAP valdes loceklis Armands Broks savukārt norāda - ja likums tiks pieņemts, tam būs lavīnas efekts, ko acīmredzot likuma virzītāji neapzinoties. Tas ietekmēšot ne tikai katra zemes īpašnieka rīcības brīvību rīkoties ar savu īpašumu, bet arī visas valsts ekonomiku kopumā, jo kritīsies valsts budžeta ieņēmumi, kas gūti gan no nekustamā īpašuma nodokļa, gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā arī citiem iedzīvotāju un uzņēmumu maksātajiem nodokļiem. "Satraucošs ir fakts, ka Zemkopības ministrijas pārstāvji ir skaidri pateikuši, ka līdz šim nav veikta izpēte, kā likumprojekta stāšanās spēkā ietekmēs ekonomiskos procesus un sabiedrības intereses kopumā. Līdz ar to sabiedrība tiek maldināta, bārstot pieņēmumus par iedzīvotāju interesēm, kas nav pamatotas ar faktiem un analīzi," skaidro Broks.
LLAP un "ActusQ" eksperti norāda, ka Zemkopības ministrijai būtu jāsagatavo analīze un makroekonomiskais pamatojums, kas atspoguļotu, kā likuma grozījumi ietekmēs tautsaimniecību kopumā, tostarp pieminētos budžeta ieņēmumus no nekustamā īpašuma nodokļa, iedzīvotāju ienākumu nodokļa un citiem iedzīvotāju un uzņēmēju maksātajiem nodokļiem, saimnieciskās darbības operativitāti, banku sektoru un jau izsniegto kredītresursu nodrošinājumu, kā arī likuma grozījumu rezultātā radīto administratīvi birokrātisko noslodzi pašvaldībās.
Līdz ar likuma grozījumos paredzētajām zemes pirmpirkuma tiesībām jauns administratīvais un birokrātiskais slogs tikšot uzlikts tieši uz pašvaldību pleciem. Likuma grozījumi paredzot, ka darījumu ar zemi tiesiskumu uzraudzīs vietējās pašvaldības izveidota komisija, kuras atteikumu darījuma puses būs tiesīgas pārsūdzēt tiesā. Tā kā tikšot palielinātas pašvaldības funkcijas, tas ir jauns apgrūtinājums vietvarai ar augstu korupcijas risku. Šobrīd neesot arī pārliecības, ka vietējām pašvaldībām ir atbilstošas zināšanas un resursi, lai administrētu pirmpirkuma tiesību procesu. "Situācija ir paradoksāla, jo papildu kontroles mehānisms vēl vairāk palielinātu administratīvo slogu," skaidro eksperti.
Neesot arī skaidrs, kā šis likums darbosies dzīvē, jo saistošie Ministru kabineta noteikumi vēl tikai būs izstrādes procesā - tie tiks izdoti līdz šī gada 30.oktobrim. Rezultātā nav iespējams izvērtēt likuma grozījumu ietekmi uz LIZ pārdošanas procesa norises laiku. "Diemžēl jau šobrīd ir skaidrs, ka pirmpirkuma tiesības zemju īpašniekiem, kuri vēlēsies pārdot savu īpašumu, prasīs papildus laiku un naudu. Šis apgrūtinājums zemes īpašniekus var novest arī situācijā, kad nav atbilstoša pircēja un piespiedu apstākļos īpašumu nākas pārdot kādam nevēlamam pircējam vai valstij par sviestmaizes cenu. Neskaidrais pirmpirkuma tiesību administrēšanas process, visticamāk, radīs strīdus un tiesvedības par savu tiesību aizsardzību." Tas būs nesamērīgs administratīvais slogs gan pašvaldībām, gan tieslietu sistēmai, gan iesaistītajiem darījuma partneriem. Tāpat daudz jautājumu rada Latvijas Zemes fonds kā viens no pirmpirkuma tiesību saņēmējiem, viešot aizdomas par iespējamām interesēm šī fonda pārvaldībā un Latvijas.
Zemkopības ministrijas kā likumprojekta virzītāja mērķis esot sekmēt LIZ nonākšanu ražošanā un lauksaimnieciskās ražošanas attīstības veicināšana. LLAP un "ActusQ" eksperti uzskata, ka šo mērķi iespējams sasniegt arī citiem līdzekļiem - novirzot Latvijas Zemes fondam paredzētos 10 miljonus eiro šobrīd neapsaimniekoto zemju rekultivēšanas pasākumu programmām, šādā veidā sekmējot lielāku zemes platību nonākšanu ražošanā. Tāpat esot būtiski palielināt nekustamā īpašuma nodokli, stimulējot LIZ īpašniekus nodarboties ar lauksaimniecisko ražošanu vai meklēt risinājumus zemes apsaimniekošanai. Eksperti arī iesaka, piemēram, piešķirt platībmaksājumus pēc ražošanas efektivitātes un turpināt attīstīt zemju iegādes valsts kreditēšanas programmas maziem un vidējiem lauksaimniekiem zemju iegādei.
Kā ziņots, Ministru kabineta komitejas sēdē šodien plānots izvērtēt Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas maina tiesības iegādāties lauksaimniecības zemi, tostarp nosakot, ka personām obligāti jāsāk zemes apsaimniekošana trīs gadu laikā no tās iegādes.
Šāds nosacījums attieksies gan uz juridiskām, gan uz fiziskām personām, un lauksaimniecības zemes izmantošana ražošanā būs jāapliecina rakstiski. Zemkopības ministrija skaidro, ka trīs gadu termiņš ir noteikts tādēļ, ka lauksaimniecības zeme var nebūt labā lauksaimniecības un vides stāvoklī un var būt nepieciešams veikt attiecīgas darbības zemes ielabošanai, piemēram, veikt meliorācijas darbus u.tml.
Rīga, 20.janv., NOZARE.LV.
Foto: London Permaculture/Flickr
