Ekspertīze: nav pieļaujama pūļa slodze uz AB dambja ietvēm
Jau ziņots, ka saskaņā ar veiktajiem izpētes darbiem ikdienas lietošanā AB dambis apmeklētājiem ir drošs un dambja uzbērumā aiz nostiprinātās nogāzes pieļaujama arī apgaismojuma un komunikāciju izbūve.
Inspekcijas gaitā nav novērotas krastmalas nostiprinājuma konstrukciju deformācijas, kas liecinātu par to vispārējās noturības pazemināšanos. Virsūdens un zemūdens konstrukciju stāvoklis pēdējo septiņu gadu laikā kopš iepriekšējās inspekcijas nav pasliktinājies, kas liecina, ka, turpinot regulārus izskalotās grunts aizvietošanas darbus un virsūdens nogāzes nostiprinājumu un bermas plātņu remontdarbus, ir iespējams uzturēt AB dambja virsūdens daļu drošā stāvoklī. Tomēr krastmalas virsbūves un nogāzes nostiprinājumu konstrukcijām konstatēti defekti, kuru apzināšanai veikta padziļināta izpēte.
Krasta nostiprinājuma konstrukcijas analītiskie aprēķini atklāj, ka ikdienas transporta slodze uz AB dambja uzbēruma divu metru attālumā no nogāzes malas nerada ievērojamu papildu piepūli uz nesošajām konstrukcijām, tomēr ilgstoša un regulāra šādas slodzes izvietošana uz AB dambja nav pieļaujama, jo uzbēruma grunts pati ir nestabila krasta nostiprinājuma fasādes sienās esošo spraugu dēļ.
AB dambja apsekošanas rezultātā konstrukcijām konstatēti dažāda apjoma bojājumi, kas patlaban neietekmē dambja nesošo konstrukciju nestspēju un atļauj ekspluatēt dambja konstrukcijas ikdienas režīmā, turklāt SIA "Rīgas tilti" veiktie remontdarbi ir padarījuši dambja virsūdens daļu apmeklētājiem drošu, tomēr, lai dambja konstrukcijas varētu ekspluatēt bez ierobežojumiem, ir nepieciešams veikt rekonstrukcijas darbus, uzsver eksperti.
AB dambja enkurotais dzelzsbetona bolverks nav unikāla konstrukcija - Rīgas ostas teritorijā šī konstrukcija ir plaši lietota kuģu piestātņu izbūvē, tāpēc ir uzkrāta liela pieredze tās remontēšanā un rekonstrukcijā. Pieredze liecina, ka remonts parasti ir neefektīvs, jo praktiski nav iespējams atrisināt grunts aizplūšanu starp pāļu spraugu nosedzošajām plātnēm un zem tām, tāpēc šīs plātnes ir ļoti nestabilas. AB dambja apmierinošo stāvokli nodrošina arī apstāklis, ka pie tā nepiebrauc kuģi, jo kuģa dzenskrūves darbība radītu daudz ievērojamākus bojājumus, nekā tie ir tagad.
Lai reāli atjaunotu AB dambja konstrukciju pilnu funkcionalitāti, ir jāizmanto konstrukcijas risinājums, kas paredz pāļu spraugu nosedzošo plātņu aizvietošanu ar citu konstruktīvo elementu. Tāpēc ir divi efektīvi risinājumi, kā novērst grunts aizplūšanu no dambja uzbēruma, - ārējās tērauda rievpāļu sienas izbūve visa AB dambja perimetra garumā vai arī iekšējās grunts-cementa maisījuma necaurlaidīgas sienas izbūve, izmantojot strūklas injicēšanas metodi, norāda SIA "Inženierbūve" eksperti.
Kā ziņots, 5.decembrī no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda piešķirti gandrīz 145 000 latu apgaismojuma ierīkošanai uz AB dambja - uz tā tiks uzstādīti 75 balsta gaismekļi un 18 starmeši dažādu vides objektu izgaismošanai.
Jautājums par AB dambja apgaismošanu iepriekš tika atlikts, jo vēl nebija zināmi speciālās inspekcijas rezultāti par dambja būves noturību. Zem AB dambja bija izveidojušies bīstami izskalojumi, radot bažas par tā drošību, tāpēc pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta pasūtījuma par 13 800 latu tika veikta AB dambja tehniskā stāvokļa speciālā inspekcija. Iepirkuma konkursa gaitā līgums noslēgts ar SIA "Inženierbūve".
Kā liecina SIA "Inženierbūve" ekspertu sagatavotais starpziņojums par izpētes rezultātiem, dambja konstrukcijām ir konstatēti dažāda apjoma bojājumi, taču tie patlaban neietekmē dambja nesošo konstrukciju nestspēju. Dambja konstrukcijas var izmantot ikdienas režīmā, un uz tām ir pieļaujama inženierkomunikāciju, piemēram, apgaismojuma un kanalizācijas izbūve AB dambja uzbērumā aiz nostiprinātās nogāzes.
Rīga, 10.dec., LETA.
Foto: Pilseta24.lv
2012.gada 10.decembrī
