Eksperts: Aizliegums cirst kokus ar mazāku caurmēru galvenokārt ietekmēs mazo mežu īpašniekus

Kopš 2023. gada vidus, kad tika novērots salīdzinoši krass meža īpašumu cenu kritums, situācija segmentā saglabājusies stabila. Zemais pieprasījums pēc Latvijas koksnes Eiropas tirgū, kā arī citi faktori meža īpašniekus un pircējus jau pērn mudināja nepārsteigties ar lēmumu pieņemšanu, savukārt Satversmes tiesas lēmums šā gada aprīlī atcelt Ministru kabineta noteikumus, kas atļāva cirst jaunākus kokus ar mazāku caurmēru, īpašniekus nostādīja gaidīšanas režīmā. “Latio” Mežu un lauksaimniecības zemju nodaļa secina – noteikumu atcelšanas sekas visbūtiskāk izjutīs mazo mežu īpašnieki ar lielu jauno mežaudžu īpatsvaru, kuru izstrāde tiks aizkavēta vismaz par pieciem gadiem. Mežu un LIZ segmenta tendences par šā gada pirmajiem sešiem mēnešiem apkopotas jaunākajā “Lauku īpašumu tirgus indeksā”.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – 2024. gada pirmais pusgads:

• 2431 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-19%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

• 185 EUR/ ha – vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa Latvijā (-1%);
• 14 000 EUR/ ha – augstākā reģistrētā lauksaimniecības zemes cena šogad (darījums janvārī - Jaunsvirlaukas pagasts, Jelgavas novads);
• -1% - par tik samazinājusies lauksaimniecības zemes vidējā cena par hektāru gada laikā (salīdzinot ar 2023. gada 1. pusgadu).

Meža īpašumi:

• 23 000 EUR/ ha - pieauguša skujkoku meža cena;
• 16 830 EUR/ ha – pieauguša lapu koku (pamatsuga - bērzs) meža cena (-1%);
• 3510 EUR/ ha - vidējā meža īpašumu cena lielāko investoru darījumos (+2.5%, salīdzinot ar 2023. gada 2. pusgadu).

Vidējā cena par hektāru lauksaimniecībā izmantojamām zemēm šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, sarukusi par 1%. Augstākās LIZ cenas saglabājušās Zemgalē, kur hektārs zemes šogad vidēji maksā 6800 EUR, un Kurzemē (5400 EUR/ ha). Vidzemē LIZ vidējās cenas svārstās ap 4200 EUR/ ha, bet zemākās cenas darījumos reģistrētas Latgalē (3300 EUR/ ha). Darījums ar augstāko LIZ cenu šogad reģistrēts Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā, kur cena par vienu hektāru sasniegusi 14 000 EUR, graudkopības uzņēmumam iegādājoties zemes gabalu 4 ha platībā. Kopumā darījumu skaits ar lauksaimniecībā izmantojamām zemēm krities par 5% - līdz šā gada jūlijam reģistrēti 533 darījumi, no kuriem teju ceturtā daļa jeb 24% notikuši Zemgalē, 21% Latgalē, 20% Kurzemē, 18% Vidzemē un 16% Pierīgā. Visvairāk darījumu ar LIZ šogad reģistrēti Rēzeknes, Dienvidkurzemes, Madonas, Jelgavas un Dobeles novados. Jāpatur prātā, ka reālais darījumu skaits varētu būt nedaudz lielāks, ņemot vērā 1-3 mēnešu nobīdi datu reģistrācijā Zemesgrāmatā. Tāpat nedaudz samazinājusies arī vidējā LIZ nomas maksa, svārstoties 185 EUR par hektāru.

Lauksaimniecības zemes cenas visbūtiskāk ietekmē augsnes agronomiskās īpašības, kuras novērtē ar ballēm. Vidējais zemes kvalitātes novērtējums Latvijā ir 38 balles (maksimālais rādītājs skalā - 100 balles). Attiecībā uz LIZ šāds rādītājs tiek uzskatīts par minimālo auglības līmeni, lai varētu nodrošināt komerciāli dzīvotspējīgu lauksaimniecību. Balles tiek aprēķinātas, ņemot vērā augsnes veidu un tās mehānisko sastāvu, iekultivēšanas pakāpi un trūda saturu konkrētajā augsnes grupā un melioratīvā stāvokļa baļļu noteikšanas brīdī. Analizējot vidējas cenas uz hektāru pēc augsnes kvalitātes novērtējuma, hektāra cena par LIZ 60-70 baļļu rādītāju šobrīd sasniedz 10 000 EUR, 50-59 ballēm – 7500 EUR/ ha, 40-49 ballēm – 4800 EUR/ ha, bet 30-39 ballēm – 4100 EUR/ ha.

Lielāko investoru darījumos no šā gada janvāra līdz jūnijam vidējā meža īpašumu cena sasniedz 3510 EUR/ ha, bet lielāko investoru ar ārvalstu kapitālu zemju pirkumos vidējā cena ir 3929 EUR/ ha. Kailcirte jeb meža zeme bez mežaudzēm vidēji maksā no 2200 līdz 2600 EUR/ ha. Mazražīgām un grūti pieejamām mežu zemēm vidējā cena ir zemāka, nepārsniedzot 2000 EUR/ ha. Kopumā mežu cenas vērtējamas kā stabilas. Hektārs pieauguša skujkoku meža maksā vidēji 23 000 EUR, savukārt mežu, kura pamatsuga ir bērzs, var iegādāties par 16 830 EUR/ha. Pēdējā gada laikā skujkoku kokmateriālu cena mainījusies nebūtiski, turpretī bērzu finierkluču sortimenta cenas pēc to ievērojamā kāpuma sāka kristies jau pērnā gada izskaņā. Atsevišķu sortimentu cenas izmainījās reģionu ietvaros. Piemēram, Latgalē, atsākot papīrmalkas un malkas sortimentu iepirkumus Rēzeknē, īslaicīgi bija novērojams aptuveni 20% cenu kāpums. Savukārt 2024. gada jūnijā cena stabilizējās un šobrīd ir aptuveni 5% lielāka nekā pirms gada.

Iegādei pieejamo lauksaimniecības zemju un meža īpašumu piedāvājums šā gada pirmajos sešos mēnešos vērtējams kā ierobežots, mudinot īpašniekus pārdošanas cenas sludinājumos noteikt līdz pat 30% augstākas nekā to reālā tirgus vērtība. Cenas norādītas nekustamā īpašuma kopējai platībai, tajā skaitā nekustamā īpašuma cenā tiek iekļauta uz zemes gabalā esošās mežaudzes vērtība. Aptuveni 90% šogad realizēto darījumu veikti ar meža īpašumiem, kuru vidējā platība nepārsniedz 10 ha, liecinot par aktivitāti mazo meža īpašnieku vidū. Nereti pārdot sev piederošo īpašumu nolemj tie īpašnieki, kuri mežus mantojuši un kuriem konkrētās platības nekalpo kā nozīmīgs ienākumu avots no mežizstrādes - rezultātā attiecīgie mežu īpašumi bieži vien nav tikuši pietiekami labi apsaimniekoti.

“Latio” Mežu vērtēšanas speciālists Antons Seļeznovs, analizējot Satversmes tiesas lēmumu, kas iepriekš pieņemtajos MK noteikumos konstatēja pārkāpumus ietekmes uz vidi izvērtējumā, kā arī ilgtspējības un dabas aizsardzības principu neievērošanā, tādējādi atceļot ciršanas noteikumu leģitīmo statusu, ietekmi uz mežu tirgu skaidro no ilgtspējīgas mežsaimniecības skatupunkta. Atļauja cirst caurmērā mazākus kokus īpašnieku vidū veicināja brīvāku saimniekošanu un plašākas mežizstrādes iespējas. Ja caurmēra cirtes aizliegums būtu spēkā 2022. gadā, kad meža īpašumu tirgus ģeopolitisko apstākļu ietekmē bija daudz aktīvāks, sekas meža īpašnieki justu intensīvāk – sevišķi ražošanas sektorā, kur nekontrolēti pieaugtu kokmateriālu cenas. Šā brīža pieklusinātais meža īpašumu tirgus triecienu nosacīti mīkstina:

“Vērtējot mežus, parasti skatāmies uz to, lai finanšu plūsma būtu līdzsvarota ilgākā laika posmā. Protams, daudzi nespēj un nevēlas domāt šādās ilgtermiņa kategorijās, meklējot maksimālo labumu pēc iespējas ātrāk un sagaidot ienākumus, teiksim, jau pirmajā piecgadē. Skatoties no ekonomiskā skatupunkta, caurmēra cirtes var uzlabot finanšu plūsmu un palielināt mežaudzes vērtību. Taču, ja meža īpašniekam nav padziļinātu zināšanu par mežsaimniecību, cilvēkam tas var šķist vieglākais veids, kā ātri gūt peļņu. Šai īpašnieku daļai Satversmes tiesas lēmums atcelt jaunos noteikumus nebija patīkams.“ Viņš uzsver – vislielāko ietekmi šajā situācijā izjūt tieši mazo mežu īpašnieki, kuriem pieder ne vairāk par 100 hektāriem. Daļa mežaudžu vēl nebija sasniegušas cirtmetu, taču pēc mērķa caurmēra jau bija gatavas mežizstrādei: “Gadījumi var būt dažādi. Piemērs – 15 hektārus liels meža īpašums, kur 4 hektāros jeb gandrīz trešajā daļā iepriekš bija atļauts zāģēt caurmēra cirtes, tur pašreizējas vērtības kritums ir 32%. Turpretī lielajiem mežu īpašniekiem un juridiskām personām meža īpašumu fondi ir salīdzinoši līdzsvarotāki, un viņi šo ietekmi izjūt minimāli. Tieši tāpēc arī mazo mežu īpašniekiem ir svarīgi mežizstrādi plānot ilgtermiņā, lai šādus riskus iespējami minimizētu.”

Minētie noteikumi attiecas uz trim koku pamatsugām – eglēm, priedēm un bērziem. Atjaunojot iepriekšējo noteikumu redakciju, kas paredz izsniegto ciršanas apliecinājumu pārbaudi, meža īpašnieku turpmākās aktivitātes lielā mērā noteiks spējā gudri apsaimniekot sev piederošo mežaudzi ilgtermiņā. Izmaiņas Ministru kabineta noteikumos mežaudzes vērtību pēc būtības nemainīs, taču ietekmēs īpašnieku naudas plūsmu konkrēta laika ietvaros. Lai koki sasniegtu lielāku, ciršanai atbilstošu diametru, būs nepieciešams ilgāks laiks, kas nozīmē arī aizkavētu mežizstrādi un mazāka apjoma mežaudzes izciršanu vienā reizē, samazinot īstermiņa ienākumus no meža resursu izmantošanas. Tāpat īpašniekiem var nākties rēķināties ar  papildu izmaksām, ieguldot mežsaimniecības uzlabošanas un vides aizsardzības pasākumos.

Vienlaikus Satversmes tiesas lēmums iezīmē arī pozitīvas nianses. Veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, meža īpašnieki var gūt papildu vērtību no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem, piemēram, caur ekosistēmu vides aizsardzības iniciatīvām un potenciālām subsīdijām no valsts un Eiropas Savienības puses, finansiāli atbalstot par ilgtspējīgas mežsaimniecības prakses un kompensējot aizkavētos ieņēmumus. Nepieciešamību ņemt vērā pareizas un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas komponenti kā īpašnieka ieguvumu, nevis apgrūtinājumu “Latio” podkāstā “Sālsmaize” akcentēja arī Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis, uzsverot – ja Eiropas Savienības finansējums sasniegtu vairākus simtus par hektāru, liela daļa īpašnieku mežizstrādes apjomus būtu gatavi radikāli samazināt: “Mežu nozarē ir jāizprot šīs ekosistēmas procesi un īpatnības. (..) Tā ir meža īpašnieka inteliģence, izglītība, veids, kā viņš saimnieko savā īpašumā un sadzīvo ar šiem faktoriem. Dabas aizsardzība ir zinātniski pamatota, un, protams, ka tiek vairāk virzīta uz valstij un pašvaldībām piederošiem īpašumiem, taču lielajā bildē nevar aizmirst arī privātos mežus, piemēram, ja tur dzīvo melnais stārķis, risinājums netiek meklēts, pārceļot putna ligzdošanas vietu, bet gan domājot par kompensēšanas mehānismiem meža īpašniekam.”

*Lai veicinātu lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) un meža īpašumu tirgus dalībnieku informētību, “Latio” apkopo septiņus segmentu visizteiksmīgāk raksturojošos rādītājus “Lauku īpašumu tirgus indeksā”, atspoguļojot aktuālos tirgus situācijas datus.

** LIZ vidējās cenas datu aprēķinā ņemti vērā darījumi, kuros pārdotā platībā ir vismaz 3 ha, LIZ īpatsvars, sākot no 80% un kuri nav apbūvēti.