Eksperts: Ēku renovācijas jomā ir vairāki klupšanas akmeņi, kas jāpārvar
Raksta autors: Dmitrijs Astašonoks, "Velux Baltics" ģenerāldirektors
Nav noslēpums, ka Latvijā dzīvojamais fonds ir novecojis, un jau daudzus gadus runājam par katastrofālo situāciju, kad padomju gados celtās mājas būs savu laiku nokalpojušas. Lai gan jaunie projekti šķietami "aug kā sēnes", piedāvājums joprojām tālu atpaliek, lai aizstātu padomju mantojumu, turklāt cenas tajos ne visiem ir "pa kabatai". Savukārt ar veco ēku renovāciju, lai pagarinātu to mūžu un samazinātu ietekmi uz vidi, arī nav veicies pārāk sekmīgi, īpaši Rīgā. Cerību dod "Eiropas zaļais kurss" ar mērķi līdz 2050. gadam kļūt par klimatneitrālu kontinentu un projekta ietvaros piešķirtais finansējums ēku renovācijai. Taču ir vairāki klupšanas akmeņi, kas būs jāpārvar. Jautājums, kā un vai ar tiem tiksim galā?
Pirmkārt, ēku renovēšana ir visas Eiropas problēma, jo ēkas ir novecojušas un ar ļoti zemu energoefektivitāti ne tikai bijušā padomju bloka valstīs. Kā liecina Eiropas Komisijas dati, ēku patērētā enerģija veido aptuveni 40% no kopējā enerģijas patēriņa Eiropas Savienībā, un ēkas rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijas. Patlaban ēku enerģijas patēriņš, tās renovējot, tiek samazināts tikai par 1% gadā. Pilnīga renovācija, kurā ēkas energoefektivitāte tiek uzlabota vismaz par 60%, ik gadus tiek veikta tikai 0,2% no ēku fonda, un energoefektivitāte būtiski tiek uzlabota tikai piektajā daļā gadījumu. [1] Lai panāku "renovācijas vilni" Eiropas Komisija plāno grozīt Energoefektivitātes direktīvu un Ēku energoefektivitātes direktīvu, ieviešot daudz stingrākas prasības energoefektivitātes sertifikātam. Taču joprojām nav skaidrs, kas un cik daudz maksās par šiem stigrākajiem nosacījumiem, cik daudz par to būs jāmaksā ēku īpašniekiem un vai viņi būs gatavi maksāt?
Autors: uzrkajumi
Otrkārt, Latvijā 80% iedzīvotāju dzīvo savā īpašumā, ierindojoties 9. vietā starp Eiropas Savienības valstīm [2], taču saistībā ar ēku renovāciju tas var izrādīties "mīnuss", nevis "pluss". Viens no galvenajiem iemesliem gausajai ēku renovēšanai līdz šim ir greizā izpratne par īpašumtiesībām un ar to saistītajiem pienākumiem. Daudzdzīvokļu ēku īpašnieki par savu uzskata tikai konkrēto dzīvokļa īpašumu, nevis ēku kopumā un nav gatavi ieguldīt komunikāciju nomaiņā, ēku siltināšanā, energoefektivitātes uzlabošanā, lai gan tieši šie faktori ietekmē, cik veselīgs un energoefektīvs būs arī konkrētais dzīvokļa īpašums. Tāpat ne visi ir gatavi veidot uzkrājumus ēku remontam, lai gan nedaudz lielāks ikmēneša maksājums ģimenes budžetā būs daudz mazāk jūtams, nekā pēkšņi un lieli izdevumi akūtu problēmu risināšanai. Kā redzams, labāk ar ēku renovāciju veicies pašvaldībām, kuras to ir noteikušas par prioritāti, veikušas sabiedrības informēšanas pasākumus, siltināto daudzdzīvokļu māju teritoriju labiekārtošanu, līdzfinansējušas projekta izstrādi utt. Tas nozīmē, ka, izvēloties atbilstošus stimulēšanas pasākumus, sabiedrības viedokli ir iespējams ietekmēt. Jautājums, cik motivētas ir pašvaldības un vai nabadzīgākie novadi vispār var atļauties šādus papildu stimulus?
Autors: aizdevums_eku_atjaunoshanai
Treškārt, lai gan privātmāju īpašnieki varētu būt daudz motivētāki sava mājokļa uzlabošanā, līdz pat šim gadam nav bijuši pieejami atbalsta mehānismi privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai. Turklāt, kā uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, dati par siltumenerģijas patēriņu privātmāju sektorā rāda, ka šīs mājas ir ievērojami mazāk efektīvas kā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas. [3] Programmā privātmāju īpašnieki visā Latvijas teritorijā varēs saņemt aizdevumus ēkas atjaunošanai. Aizdevumus piešķirs kredītiestādes, garantējot tos ar "Altum" portfeļgarantijas palīdzību. Garantija tiks izsniegta līdz 30% apmērā no aizdevuma summas, nepārsniedzot 20 000 eiro par kredītiestādes sniegtā aizdevuma daļu. Attālākos Latvijas reģionos būs pieejams arī tehniskais atbalsts un dāvinājums dzīvojamās mājas energoefektivitātes klases paaugstināšanai 5000 eiro apmērā. Atbalstu pirmo privātmāju renovācijai varētu piešķirt jau pavisam drīz, taču "Altum" vēl izstrādā kārtību, kādā jaunā atbalsta programma tiks īstenota, un nav skaidrs, cik aktīvi privātmāju īpašnieki to steigs izmantot, jo tās ir diezgan būtiskas kredītsaistības, kas jāuzņemas.
Autors: energoefektivitate
"Veselīgas mājas" ir tādas, kas rada ne tikai iespējami mazu ietekmi uz klimatu, bet arī labvēlīgi ietekmē mūsu veselību, labsajūtu, sekmes skolā un panākumus darbā. Pietiekama dienasgaisma un ventilācija, komfortabla temperatūra un mitruma līmenis ir ļoti svarīgi faktori, lai telpu sauktu par labvēlīgu vidi dzīvei. Ilgtermiņā energoefektīva māja rada ietaupījumu ģimenes budžetam un arī pienesumu valsts ekonomikai, jo iedzīvotāji mazāk slimo un saglabā darba spēju. Lai sasniegtu "Eiropas zaļajā kursā" izvirzītos mērķus par klimatneitralitāti, cieši jāsadarbojas gan Eiropas un valsts institūcijām, gan pašvaldībām un iedzīvotājiem.
[1] https://ec.europa.eu/latvia/news/jaut%C4%81jumi-un-atbildes-par-renov%C4%81cijas-vilni_lv
[2] https://ec.europa.eu/eurostat/cache/digpub/housing/bloc-1a.html?lang=en
[3] https://www.em.gov.lv/lv/pirmo-reizi-privatmaju-ipasniekiem-bus-pieejams-atbalsts-maju-atjaunosanai-un-energoefektivitates-uzlabosanai
