Viedoklis: Enerģijas ražošana pašvaldībās – pārvaldīt pašiem vai uzticēties partnerim?
Raksta autors: Māris Kānītis, SIA “Adven Latvia” valdes loceklis
Daudzas pašvaldības pašlaik meklē veidus, kā efektīvāk pārvaldīt centralizētās siltumapgādes sistēmas un klientu apkalpošanu atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Pēc reģionālās reformas, pašvaldībām apvienojoties, ir jāmeklē jauni veidi, kā optimizēt siltumenerģijas ražošanu un pārvades sistēmu darbību, lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvus, videi draudzīgus un ilgtspējīgus pakalpojumus. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir deleģēt centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ārpakalpojuma sniedzējam. Šāda sadarbība ļauj pašvaldību līdzekļus ieguldīt citos attīstības projektos, bet enerģijas ražošanu un infrastruktūras uzturēšanu un attīstību nodot uzticama partnera rokās. Taču ko tas nozīmē praksē?
Siltumapgādes sistēmās, kā jau jebkurā ražošanas mehānismā, regulāri ir nepieciešami ieguldījumi un uzlabojumi, tāpēc ir lietderīgi izvērtēt iespējas, kā tos veikt visefektīvāk. Nododot centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ārpakalpojuma sniedzējam, investīcijas tiek piesaistītas no privātā sektora, tieši neskarot pašvaldības budžetu. Tādā veidā pašvaldība var novirzīt savus budžeta līdzekļus sociālajām funkcijām, kas nodrošina cilvēku labklājību pašvaldībā.
Pašvaldībām piesaistot sadarbības partneri, tas uzņemas atbildību par pašvaldības enerģijas ražošanu – veic nepieciešamās investīcijas, rūpējas par sistēmas un iekārtu pareizu ekspluatāciju, uzturēšanu un infrastruktūras attīstību, strādā, lai samazinātu CO2 emisijas, nodrošina energoefektivitāti, atbildību pret vidi, kā arī sistēmu uzticamību un pakalpojumu piegādes nepārtrauktību.
Pašvaldībām, kas apsver sadarbību ar privātā sektora partneri enerģijas ražošanā, ir iespējams izvēlēties sev piemērotāko sadarbības modeli. Neatkarīgā ražotāja princips paredz, ka partneris iegādājas enerģijas ražošanas iekārtas no pašvaldības, kā arī veic ieguldījumus ražošanas iekārtu modernizācijai, bet pašvaldība saglabā klientu kontus nodrošinot siltumtīklu darbību un klientu apkalpošanu.
Tāpat ir iespēja izveidot kopuzņēmumu – enerģijas ražošanai tiek izveidota akciju sabiedrība, noteiktu īpašumtiesību daļu sadalot starp pašvaldību un sadarbības partneri, tādējādi abām pusēm ieguldot kapitālu darbības uzturēšanā un attīstībā. Šādu praksi piekopjam Valmierā, kur pašvaldība gūst labumu no sadarbības ar mums uzņēmuma speciālistu bagātīgās pieredzes un zināšanu dēļ.
Īstenojot uzņēmuma nodalīšanu, partneris iegādājas visu vai daļu pašvaldības enerģijas ražošanas iekārtu un centralizētās siltumapgādes tīklus. Pašvaldības ieguvums ir brīvo līdzekļu izmantošana citiem nepieciešamajiem mērķiem un lietotāju kontu pārvaldīšanas nodošana partnerim. Visu sadarbības laiku partneris turpina modernizēt un investēt sistēmas attīstībā. Latvijā šādu sadarbību mēs nodrošinām Cēsīs un Siguldā, kur 100% akciju pieder mūsu uzņēmumam un tiek nodrošināta siltumenerģijas ražošana un tās piegāde gan pašvaldības iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem. Pieredze rāda, ka tieši šis modelis ļauj efektīvāk pārraudzīt kopējo sistēmu, pielāgojot to gala patērētāju vajadzībām.
Lai gan sadarbības modeļi ir dažādi, mūsu pieredze liecina, ka spēcīga partnera piesaiste enerģijas ražošanā, infrastruktūras uzturēšanā un attīstībā pašvaldībām sniedz vērtīgus ieguvumus gan šodien, gan arī ilgtermiņā. Jo efektīvāku, rentablāku un kvalitatīvāku enerģijas ražošanu mēs varam nodrošināt, jo lielāki ieguvumi būs arī konkrētajai pašvaldībai, uzņēmumiem un iedzīvotājiem.
Nav šaubu, ka ikviena pašvaldība vēlas nodrošināt ilgtspējīgu siltumapgādes sistēmu, palielināt tās energoefektivitāti, izmantot vietējos energoresursus un atjaunojamās enerģijas avotus, un tieši uzticams un drošs partneris var palīdzēt pašvaldībām un tās iedzīvotājiem šos mērķus sasniegt.
