Eksperts: Gaisa piesārņojuma samazināšanas plāni Rīgā nedrīkst palikt tikai uz papīra
Līdzšinējie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai Rīgā nav bijuši pietiekami efektīvi un nepieciešams aktīvi rīkoties situācijas uzlabošanai. Tāpēc tiek gatavota rīcības programma nākamajiem pieciem gadiem, kas varētu tikt apstiprināta šovasar augustā, norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis.
Mājokļu un vides komitejas deputāti otrdien, 6. aprīlī, uzklausīja speciālistu ziņojumu par iepriekšējo programmu izpildes rezultātiem, kā arī par topošo Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2021.-2025. gadam.
Atsevišķās pilsētas vietās piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniedz tos robežlielumus, kas nosaka pienākumu pašvaldībām veidot šādu programmu piesārņojuma samazināšanai.
Šobrīd tiek izstrādāta jau ceturtā Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma. Trīs iepriekš realizētās rīcības programmas (2004-2009, 2011-2015 un 2016 -2020) vairākas problēmas nav pietiekami novērsušas.
Pašlaik veikts Rīgas gaisa piesārņojuma 2014.-2019. gados raksturojums un novērtējums, kā arī veikts esošās situācijas raksturojums par tām piesārņojošām vielām, kuru piesārņojuma līmeņi prasa papildu uzmanību (t.i., NO2 un daļiņām PM10, kā arī benzolam un benzopirēnam). Tika izvērtētas piesārņojuma tendences, dažādu emisiju avotu devums, gaisa piesārņojuma izplatība.
Tāpat arī izvēlēti iespējamie pasākumi daļiņu PM10 un PM2.5, NO2, benzola un benzopirēna koncentrāciju samazināšanai Rīgā.
Līdzšinējais izvērtējums Rīgā iezīmē divus galvenos piesārņojuma avotus – transportu un apkuri. Diskusijā tika izvirzītas piecas rīcības, kam īpaši jāpievērš uzmanība. No tūlīt īstenojamām rīcībām ieteikts būtiski uzlabot ielu tīrīšanu, izmantojot augstspiediena ūdens strūklu tehnoloģijas, kā arī samazināt būvdarbu ietekmi. Abas šīs rīcības būtiski samazinātu putekļu piesārņojumu.
Kā svarīgākās ilgtermiņa rīcības tika minēta automašīnu plūsmas samazināšana pilsētas centrā (samazinātu NO2 piesārņojumu), kā arī pārdomāts atbalsts individuālās apkures uzlabošanai, piemēram, veicinot centralizētās siltumapgādes izmantošanu. Tāpat tika minēta arī plašāka elektrības izmantošana ostas apkārtnē, lai samazinātu kuģu radītās emisijas.
Plašāki un detalizētāki ieteikumi pašvaldības rīcībām gaidāmi vasarā, kad tiks noslēgta piesārņojuma programmas sagatavošana.
Jaunās programmas izstrādei atklātā konkursā izvēlēta SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment".
"Šo vērienīgo pētījumu nedrīkst atstāt plauktā, kā tas diemžēl noticis ar iepriekš sagatavotajām programmām. Mēs esam gatavi sniegt vajadzīgo atbalstu, lai gaisa piesārņojumu Rīgā būtiski samazinātu. Tādēļ komitejā uzklausām ieteikumus jau šobrīd, lai varam programmas gala versiju veidot pēc iespējas noderīgāku pašvaldības ieguldījumu plānošanai," uzsvēra E. Cepurītis.
