Eksperts: Ir cerība, ka jaunie veloinfrastruktūras objekti būs labāki un drošāki
"Domājot par velosatiksmes koncepcijas ieviešanu, radās priekšlikums veidot velosatiksmes infrastruktūru Krišjāņa Barona ielā, kas ir viena no maģistrālajām ielām un savieno Vecrīgu ar mikrorajoniem, kā arī ir nopietns savienojums velotīklā," par topošo infrastruktūras objektu sacīja Andiņš.
Viņš stāstīja, ka Barona ielas izbūve ir trīs gadu projekts - šogad tiks sakāroti krustojumi un bruģis, nākamgad - ietves, bet pēc tam - skvēri un parki.
Andiņš sacīja, ka Barona iela tiks veidota kā ilgtspējīgs satiksmes koridors, kur līdzās pastāvēs tramvajs, velobraucēji un autobraucēji. Rekomendējošā velojosla būs risinājums šai ielai, saglabājot ielas parametrus, autotransporta kustību, piebraukšanu, uzlabojot ietves un slēdzot tranzīta kustību. "Galvenais ir izveidot rekomendējošās joslas, ātruma ierobežojumus, slēgt tranzīta satiksmi un veikt korekcijas stāvvietās," sacīja Andiņš.
Viņš arī pauda, ka rekomendējošā velojosla nesniegs velobraucējiem priekšrocības.
Savukārt arhitekts Toms Kokins norādīja, ka ideālās ielas uzbūvēšanai ar standartu vien nepietiek, ir vajadzīga izpratne. Kokins akcentēja drošību kā būtisku satiksmes sastāvdaļu un sacīja, ka to raksturo konfliktpunktu skaits. Viņš norādīja uz nepieciešamību rotācijas apļos velosatiksmi novirzīt pa apli, velosatiksmi veidojot paralēli autosatiksmei, taču - ārpus brauktuves, ieviešot dažādus drošības mehānismus, piemēram, laicīgus sazarojumus. Tāpat Kokins sacīja, ka arī velobraucējiem pašiem ir jābūt uzmanīgiem satiksmes dalībniekiem, piemēram, šķērsojot brauktuvi, ir jāpiebremzē.
Arhitekts sacīja, ka būtiska ir savstarpējā redzamība, to elementu redzamība, kas nodala dažādu satiksmes dalībnieku zonas. "Ja standartā kaut kas nav atrunāts, tad tā ir krāsa. Ir jābūt kontrastam starp materiāliem, kas pasaka, ka sākusies cita zona," sacīja Kokins, norādot, ka tas palīdzētu ne vien autovadītājiem, bet arī vājredzīgajiem.
Plānojot veloceliņus un velojoslas pilsētā, viņš ieteica sākt ar to maršrutu, kur jau dabīgs pieprasījums ir, mēģinot maršrutu izveidot no viena punkta līdz otram, bet pēc tam mēģināt pieslēgt nākamos, līdz iegūts blīvs tīkls. Tāpat viņš norādīja, ka riteņbraucēji un gājēji ir tie satiksmes dalībnieki, kas vēlēsies izmantot vistaisnāko trajektoriju, lai tiktu cauri pilsētai, tālab ir jāsāk risināt veloinfrastruktūras jautājumi pašā pilsētas centrā.
Tāpat Kokins ieteica projektēt pludenākas formas ceļus, jo jārēķinās ar to, ka cilvēki tuvākajos gados kā pārvietošanās veidu aktīvāk varētu izmantot elektriskos velosipēdus.
Savukārt Andiņš norādīja, ka no 2001.gada Rīgā ir izbūvēti 68 kilometri veloinfrastruktūras, bet vēl 27 kilometri plānoti nākamajos gados. "Aktuāla ir Turgeņeva iela, kas savienos Spīķeru promenādi ar pašreizējo velotīklu, divi lieli veloceliņi, kas vedīs uz Ziepniekkalnu gar jauno Latvijas Universitātes kompleksu Torņakalnā, kā arī veloceliņš Imanta-Daugavgrīva, kas aizvedīs līdz pludmalei."
LETA
Foto: Pixabay.com
