Eksperts: Ir signāli, ka šogad nekustamo īpašumu tirgus izrausies no stagnācijas
Būvkompānijas un nekustamo īpašumu attīstītāja SIA YIT LATVIJA valdes loceklis Andris Božē prognozē, ka šogad nozare izrausies no stagnācijas, ko sekmēs pagājušajā gadā uzsāktais Euribor procentu likmes samazinājums. Tas nozīmē, ka palielināsies Latvijas tirgū pārdoto jauno dzīvokļu skaits, tai skaitā īpašumi ar lielāku platību. Tiesa gan, tas var nest jaunus izaicinājumus - gatavu jauno dzīvokļu deficītu, pieprasījumam pēc jaunajiem projektiem kļūstot lielākam par tirgus piedāvājumu.
Decembrī Eiropas Centrālās bankas 12 mēnešu Euribor procentu likme tika samazināta par 0,25 procentpunktiem, un paredzams, ka tā šogad turpinās krist un jau vasarā sasniegs līmeni zem 2% atzīmes.
Andris Božē uzsver, ka laikā, kad strauji kāpa Euribor procentu likme un līdz ar to ikmēneša maksājumi, jauno projektu dzīvokļu klienti vairāk raudzījās ekonomiskāku un nelielāku mājokļu iegādes virzienā, bet šobrīd sāk iezīmēties cita tendence – klienti arvien biežāk izrāda interesi par lielākiem mājokļiem, piemēram, atgriezies pieprasījums pēc četru istabu dzīvokļiem. Turklāt banku pievienotās likmes samazinājums veido arvien pievilcīgākas hipotekāro kredītu gala likmes pircējiem. Papildus tam viņš uzsver, ka cilvēku pieaugošie ienākumi, zemā inflācija, pieņemamās cenas energoresursiem, radījuši cilvēkos pārliecību veikt darījumus jauno dzīvokļu iegādē.
“Raugoties no klientu perspektīvas, Latvijā šobrīd ir ļoti izdevīgs brīdis mājokļa iegādei, jo procentu likmes turpina samazināties, kā arī iegādei ir pieejams ievērojams skaits pabeigtu jaunu un energoefektīvu mājokļu. Jāņem vērā arī tas, ka šobrīd pie mums cenas dzīvokļiem ir ievērojami zemākas nekā Viļņā vai Tallinā. Tāpat iespējams saņemt dažāda veida “bonusus” no pārdevēja, līdz ar to jauna dzīvokļa iegāde atkal kļūst izdevīgāka nekā tā īrēšana. Vajadzība pēc jauniem, energoefektīviem dzīvokļiem nekur nav pazudusi, taču kādu laiku darījumi tika atlikti. Vienlaikus nedomāju, ka šāds piedāvājums tirgū saglabāsies ilgi, jo pieaug gan būvniecības cenas, gan darbaspēka izmaksas un mēs viennozīmīgi tuvosimies mūsu kaimiņu cenu līmeņiem,” norāda A. Božē.
Viņš atklāj, ka šobrīd Rīgā iegādei varētu būt pieejami ap 1500 jaunajiem dzīvokļiem komforta klasē, liela daļa no tiem atrodas projektos Juglā, bet jauni projekti būvniecībā ir samērā maz. Līdz ar to pastāv bažas, ka jau šogad kvalitatīvs piedāvājums varētu būt krietni mazāks. Pēc aplēsēm, Rīgā nekustamo īpašumu “patēriņam” būtu jābūt no 2500 līdz 3000 dzīvokļiem, taču esošais piedāvājums varētu tikt absorbēts jau tuvākā pusgada laikā. Vienlaikus ekperts min arī to, ka, pieaugot pieprasījumam, jau šī gada otrajā pusē tirgū varētu pieredzēt jauno gatavo dzīvokļu deficītu.
Turpina eksperts: “Nestabilitāte ekonomikā, ko izraisīja strauji augošā hiperinflācija un tālākā cīņa ar to, karš Ukrainā, neadekvāti augstās energoresursu cenas, būtiski ietekmēja nekustamo īpašumu tirgu, tāpēc daļa investīciju projektu tika “iesaldēti”. Šobrīd, kad situācija stabilizējusies un attīstītāji atsāk darbus, piedāvājums tirgū nevar atjaunoties tik ātri, kā mēs vēlētos, jo jaunu namu būvniecība ir vismaz pāris gadu cikls. Piemēram, tas nav kā saražot jaunas skrūves, ko jau rīt var vest uz veikalu un pārdot. Proti, pieprasījums atjaunojas straujāk, nekā attīstītāji spēj izprojektēt un uzbūvēt jaunus projektus. Arī mēs drīzumā atsāksim savus projektus Āgenskalnā, Dreiliņos, Pļavniekos un Zolitūdē, kas uz kādu laiku bija iepauzēti, bet, redzot, kāda interese šobrīd ir par tirgū jau esošajiem, vēl brīvajiem dzīvokļiem, ir skaidrs, ka tirgus mostas.”
Instrumenti, kā sekmēt nekustamo īpašumu straujāku attīstīšanu
Runājot par veidiem, kā veicināt projektu straujāku attīstību, eksperts uzsver, ka pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi.
“Latvijā projekts tiek nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, reģistrēts zemesgrāmatā un tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu, kas ir 85–90% no kopējās darījuma summas, tātad finanšu līdzekļus par pārdotajiem dzīvokļiem attīstītājs saņem, tikai projektu noslēdzot. Kā rīkoties tālāk? Manuprāt, mums būtu ko mācīties no Polijas, kur tiek veidoti “open escrow account” jeb atvērtie darījumu konti, kas nozīmē, ja cilvēki pērk dzīvokļus būvniecības laikā, attīstītājs finanšu līdzekļus saņem uzreiz no bankām - jau būvniecības laikā. Latvijā šāda prakse nav pieejama. Līdzīgs modelis tiek pielietots Čehijā, kur pēc galveno būvdarbu pabeigšanas ir iespējams reģistrēt dzīvokli zemesgrāmatā, un attīstītājs saņem naudu no bankām par padarītajiem darbiem no klientu hipotekāro kredītu līgumiem. Turklāt Čehijā ir samazinātās PVN likmes jauniem ekonomiskās klases dzīvokļiem - 12%, kas būtiski uzlabo mājokļu pieejamību un būtiski aktivizē tirgu,” norāda eksperts.
Viņš uzsver, ka arī YIT LATVIJA izmanto citus veidus, kā piesaistītā kapitāla ziņā efektivizēt savu darbību un vienlaicīgi realizēt vairākus projektus. Uzņēmums ir uzsācis sadarbību ar čehu investīciju grupu "RSJ Investments", kā rezultātā ir nodibināts kopuzņēmums jauno projektu realizācijai gan Latvijā, gan Lietuvā. Par šādu sadarbības modeli interesi izrādi arī vairāki citi investīciju fondi.
