Eksperts: Kūdru kā kurināmo var izmantot jau šodien
Viņš piebilst, ka Lietuvā un Igaunijā visos izsludinātajos kurtuvju iepirkumos neatkarīgi no tā, vai finansējums ir no ES struktūrfondiem vai citiem finanšu avotiem, kūdra vienmēr tiek minēta kā otrs kurināmais. Tas nozīmē, ka, uzstādot jaunas kurtuves, tās jau ir pielāgotas kurināšanai ar kūdru, uz kuru var pāriet jebkurā brīdī, neveicot papildus pielāgošanu un iztiekot bez papildus izdevumiem. I.Liepiņš saredz perspektīvu gabalkūdrai, bet ne granulām, ne briketēm.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas viceprezidents Aivars Cers uzskata, ka kūdrai kā kurināmajam ir divas iezīmes: pirmkārt - frēzkūdru un gabalkūdru kā kurināmo ar zemu pievienoto vērtību var izmantot tuvu kūdras atradnēm, to dedzinot kopā ar šķeldu un otrkārt - degviela ar augstu pievienoto vērtību - briketes, granulas – plaši izmantojama mājsaimniecību siltumapgādē, kā arī augsti efektīvās gāzes ģenerācijas iekārtās koģenerācijas stacijās. A.Cers atzīmēja interesantu faktu, ka daudzos Latvijas siltumražošanas uzņēmumos vienu nedēļu pirms apkures sezonas beigšanas kurina tikai ar kūdru, lai iztīrītu uzkrājušos nosēdumus.
Siltumražotāju asociācija atzīst, ka šobrīd ir izveidojies apburtais loks - kūdras piegādātāji nevar garantēt stabilas piegādes un cenu, jo nav pieprasījuma, savukārt "siltumnieki" nevēlas investēt, jo nav pārliecības par tehnoloģiju, piegādēm, cenu un stabilas likumdošanas.
Lietuvas uzņēmuma UAB "Roalsa" direktors Saulius Bartasiunas, atzina, ka vislietderīgāk ir šķeldu jaukt kopā ar kūdru. Jaukšana notiek dažādās procentuālās attiecībās - 20% kūdra un 80 % šķelda, 30/70 % un 50/50 % kūdra un šķelda. Lietuvā šobrīd saražo enerģētisko kūdru 60-70 000 t/g.
Igaunijas kūdras ražošanas uzņēmums "Tootsi Turvas" dalījās pieredzē par kūdras izmantošanu enerģētikā, tā kā tam pieder astoņas katlu mājas, no kurām sešas tiek kurinātas tikai ar kūdru. Kūdru tiek uzglabāta kūdras ieguves laukos, zem plēves un sajaukšana ar šķeldu notiek vai nu pie katlu mājas vai kūdras ieguves vietā.
Igaunijas eksperts dalījās pieredzē arī par pelnu utilizāciju. Par pelniem tiek maksāts nodoklis 0,30 EUR par 1 MWh. Ar tiem tiek neitralizētas skābās augsnes, tos izmanto ceļu būvniecībā un ainavu veidošanā, veidojot uzbērumus.
Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas izpilddirektore Ilze Ozola uzsvēra, ka ar kūdras palīdzību var samazināt siltuma komponentes cenu. Dedzināmās kūdras izmantošana, piejaucot to šķeldai 20-30% apjomā, ir efektīvs instruments, ar kuru samazināt energonesēja komponentes izmaksas siltuma cenā par 12%, pat 15%. Izdevumi ir mazāki, ja kūdru jauc uzreiz jau apkures katlos.No patērētāju interešu viedokļa tas ir viens no visbūtiskākajiem ieguvumiem. Tikai no tām platībām vien, kas jau šodien Latvijā ir izstrādē ar licencēm, varētu gadā iegūt 700 000 t kūdras enerģijas ražošanai. Tas būtu ieguvums tautsaimniecībai, jo radītu jaunu ekonomisko aktivitāti Latvijā, samazinātu "naudas eksportu" uz Krieviju, iepērkot gāzi. Arī valsts ekonomikai kopumā no kūdras plašākas izmantošanas apkurē būtu ieguvums, iegūstot no 200 - 700 tūkstošus tonnu kūdras, tiktu izveidotas aptuveni 450 jaunas darbavietas tieši lauku apvidos, kur bezdarbs ir visaugstākais.
Semināra nobeigumā dalībnieki un referenti uzskaitīja turpmāk risināmo jautājumu loku, kas skar loģistikas, uzglabāšanas, pelnu utilizācijas jautājums, jo jau pašlaik dažādos reģionos nav vienotas pieejas pelnu utilizācijas jautājumam, bet pieaugot pelnu apjomam, situācija var saasināties. Svarīgi būtu ES struktūrfondu plānošanas periodā 2014.-2020.gadam finansētajos projektos kurtuvju uzstādīšanai paredzēt iespēju izmantot kūdru.
Tuvākajā laikā kūdras ražotājiem būtu nepieciešams apzināt kam un kādos apjomos piegādāt enerģētisko kūdru. Savukārt siltumražotājiem jāpārliecinās par tehnoloģiskajām iespējām, kūdras piegādi un cenu.
Publicitātes foto
