abc.lv skaitļos

Lietotāji online44
Aktīvie uzņēmumi27921
Nozares raksti2374
Ekspertu atbildes3041
Eksperts: Mēbeļu ražošanā brīvu nišu vairs nav : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Eksperts: Mēbeļu ražošanā brīvu nišu vairs nav

Eksperts: Mēbeļu ražošanā brīvu nišu vairs nav
Mēbeļu ražošanas nozare Latvijā patlaban pilnībā noformējusies un brīvu nišu vai jauna tirgus vairs nav, intervijā aģentūrai LETA atzina asociācijas "Latvijas mēbeles" izpilddirektors Andris Plezers.

"Mēbeļniekiem tirgus jāmeklē tikai ārzemēs. Uzņēmumi ražo gan mēbeļu sagataves, gan korpusa mēbeles, pieprasījums pēc tā visa aug, tomēr kopumā jaunam uzņēmumam tirgū "iespiesties" ir ļoti grūti, ja nu vienīgi - koncentrējoties uz individuāliem, specifiskiem pasūtījumiem," sacīja Plezers.

Jautāts, vai nozarē iezīmējas ārvalstu kapitāla tendence, kā tas vērojams pārtikas biznesā, viņš atzina, ka lielākoties mēbeļu uzņēmumi pieder vietējiem ražotājiem.

"Jaundibinātie uzņēmumi bijuši ar vietējo kapitālu. Tāpat arī viens no vecākajiem - SIA "Daiļrades koks", kurš ir arī lielākais nozarē pēc apgrozījuma, pieder vietējiem uzņēmējiem. Arī SIA "Avoti SWF", SIA "Attēls-R", SIA "Eliza-K" ir vietējais kapitāls, nemaz jau nerunājot par AS "Latvijas Finieris". Tiesa, viens no nozares līderiem SIA "Kronospan Riga" jeb kādreizējā "Bolderaja LTD" pieder austriešiem, un tad? Ja uzņēmums lieliski strādā, dodot darbu simtiem cilvēku, maksājot nodokļus un sniedzot nozīmīgu pienesumu ekonomikai, nav nozīmes, kādam kapitālam tas pieder," norādīja Plezers.

Tāpat viņš atzina, ka saistībā ar pieaugošo konkurenci un kvalificēta darbaspēka trūkumu nozarē nāksies palielināt algas.

Banner 280x280

"Jau gadiem ir grūtības ar darbaspēku, kas izpaužas divējādi. Pirmkārt, nav viegli sameklēt augsti kvalificētus darbiniekus, kas strādā ar datorizētiem darbagaldiem, otrkārt, ir problēmas ar mazkvalificētu darbaspēku. Ja pirmajā gadījumā iekārtu uzstādītāji apmāca speciālistus uz vietas vai savās rūpnīcās, otrajā gadījumā uzņēmējs nekad nevar būt drošs, vai pēc algas izmaksas krāvējs nākamajā dienā būs darbā. Tas ir arī algu jautājums. Patlaban nozarē vidējā alga ir ap 760 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tomēr esam gatavi, ka nāksies "turēt līdzi" Eiropai un algas būs jāpaaugstina," sacīja asociācija vadītājs.

Rīga, 5.dec., LETA.

Foto: Stock.XCHNG.

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "heise marketing" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un "heise marketing", SIA ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Dārza darbi rudenī

Dārza darbi rudenī

Septembris ir pirmais rudens mēnesis, tādēļ aktuāls kļūst jautājums – kādi dārza darbi ir jāpaveic šajā mēnesī? Rudenī svarīgi sakopt dobes, sagatavot augus un zālienu ziemai, iestādīt pavasara sīpolpuķes, kā arī parūpēties par koku un krūmu veselību.

Aktuālie piedāvājumi

Logu augstākā klase no REHAU – ARTEVO  

Logu augstākā klase no REHAU – ARTEVO  

Profilu sistēma ARTEVO nodrošina logam visu labāko īpašību kopumu. REHAU zināšanas polimēru materiālos un tehnoloģijās nodrošina izgatavoto logu profilu un attiecīgi tālāk arī logu maksimālu veiktspēju, vienlaikus ļaujot vēl racionālāk izmantot resursus.

Aktualitātes

Melnis: Pašvaldībām būs plašākas tiesības sava reģiona attīstības noteikšanā  

Melnis: Pašvaldībām būs plašākas tiesības sava reģiona attīstības noteikšanā  

Vides prasību regulējuma reformas ietvaros Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) ir iesniegusi priekšlikumu Saeimā likumprojektam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”. Pašvaldībām tiks piešķirtas jaunas tiesības nepieņemt akcepta lēmumu par vēja projektu attīstību, ja konkrētās pašvaldības teritorijā jau tiek īstenoti vēja parki vismaz 150 MW apmērā vai ja plānošanas reģionā kopējā vēja projektu jauda ir 500 MW.

Izstāsti Latvijai