Eksperts: Kā mūs ietekmē gaisa kvalitāte?
Raksta autors: Mārtiņš Straume, “CO2 Maple” vadītājs
Miegainība, koncentrēšanās spēju zudums, nogurums – tie ir pirmie simptomi, kas liecina, ka atrodamies slikti vēdinātā telpā, taču sekas var būt arī nopietnākas. Covid-19 izplatības rezultātā aktualizējies jautājums par gaisa kvalitāti telpās – tēmu, par kuru iepriekš daudzi no mums neaizdomājās. Vienlīdz būtiska ir arī gaisa kvalitāte ārā, kas, saskaņā ar Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, ir būtiski pasliktinājusies. Slikts gaiss negatīvi ietekmē ne tikai cilvēkus, kas sirgst ar elpceļu un sirds slimībām, bet ikvienu no mums. Pasaules Veselības organizācija (PVO) uzskata gaisa piesārņojumu par lielāko vides faktoru radīto risku veselībai.
Nogurums un koncentrēšanās spēju zudums
Runājot par gaisa kvalitāti iekštelpās, jāatzīmē, ka CO2 koncentrācija telpā ir objektīvākais izmērāmais rādītājs, kas liecina par ventilācijas efektivitāti – pietiekamu svaiga gaisa pieplūdi, jo telpas iemītnieki ir galvenais CO2 avots. CO2 koncentrāciju mēra daļiņās uz miljonu jeb daļiņu skaita attiecībā pret tilpumu, kur šīs daļiņas atrodas. Svaigā gaisā, piemēram, priežu mežā pie jūras, ir aptuveni 300 līdz 400 daļiņas, savukārt iekštelpās laba gaisa kvalitāte nozīmē 700 līdz 800 daļiņas. Saskaņā ar PVO rekomendācijām, ja daļiņu skaits sasniedz 1000, telpas ir jāvēdina, jo tas ir slieksnis, pie kura parādās negatīva ietekme uz telpā esošo cilvēku veselību un pašsajūtu. Ja cilvēki ilgstoši uzturas telpā, kur daļiņu skaits pārsniedz 1500, sāk nākt miegs, zūd koncentrēšanās spējas, ir liels nogurums un citi simptomi.
Paaugstināts infekciju slimību risks
Pie vēl augstākas koncentrācijas sākas nopietnas veselības problēmas – paātrinās sirdsdarbība, rodas galvassāpes, reiboņi. Augsts risks ir, piemēram, nepietiekami ventilētā sporta zālē, kur liels skaits cilvēku aktīvi sporto. Mēs nereti sakām – šajā telpā trūkst gaisa, lai gan patiesībā tas ir paaugstināts CO2 līmenis. Tas izraisa ne tikai vispārēju nogurumu, bet arī paaugstinātu infekciju slimību risku un darba spēju samazināšanos.
Grēkojam, mēģinot izvairīties no siltuma zudumiem
Foto: Freepik.com/ gpointstudio
Ko iespējams darīt, lai samazinātu riskus? Viens no risinājumiem ir gaisa kvalitātes mērītāji, kas monitorē CO2 koncentrāciju, un regulāra vēdināšana. Svarīgi atcerēties, ka ir dažādi veidi, kā izvēdināt telpu. Labākais, protams, būtu, ja visi cilvēki pamet telpu un 10 līdz 15 minūšu garumā tiktu radīts caurvējš. Ja šādas iespējas nav, var vēdināt visu laiku, proti, turēt logus vēdināšanas režīmā. Viss atkarīgs no telpas lieluma un tā, kādam nolūkam tā tiek izmantota. Piemēram, 90 m2 biroja telpā pietiks, ja regulāri atvērsim logus uz 10 minūtēm. Viens piemērs – biroja ēkā ar PSRS laika ventilāciju, 30 m2 telpā, kurā strādā četri cilvēki, gaisa kvalitāte var būtiski pasliktināties pāris stundu laikā. Atverot logu līdz galam vaļā, situācija normalizēsies 10 minūšu laikā. Galvenais, atcerēties, ka tas jādara regulāri. Runājot par gaisa kvalitāti iekštelpās, daudz grēkojam, mēģinot izvairīties no siltuma zudumiem un ietaupīt. Protams, daudz un regulāri vēdinot, var pieaugt komunālo maksājumu izmaksas, tomēr veselība viennozīmīgi ir joma, uz kuru nedrīkst taupīt.
Rudenī un ziemā augstāks gaisa piesārņojums ārā
Vienlīdz svarīga ir arī gaisa kvalitāte ārpus telpām – šis jautājums īpaši aktuāls ir tieši pilsētvidē. Lai gan Latvija ir mežiem bagāta un zaļa valsts, mūsu dzīvesveids nereti rada gaisa piesārņojumu, ko pat neredzam un nesajūtam. Dzīvojot pilsētā, mēs pierodam un nejūtam, bet atliek vien izbraukt un pavadīt kādu laiku laukos, lai, atgriežoties pilsētā, sajustu krasās pārmaiņas. Rudenī un ziemā gaisa piesārņojuma līmenis būtiski palielinās, jo sākas apkures sezona, turklāt gada aukstajā laikā daudzi nomaina velosipēdu pret automašīnu. Ja iekštelpās risinājums ir monitorēšana un vēdināšana, tad ārā arī nepieciešama regulāra kvalitātes uzraudzība un koki. Nevienam nav noslēpums, ka koki, pārveidojot oglekļa dioksīdu skābeklī, palīdz attīrīt gaisu.
Koki ir pilsētas plaušas
Latvijā bieži sastopamie nokarenie bērzi spēj absorbēt līdz pat 50% no transportlīdzekļu radītā kaitīgā piesārņojuma, taču, raugoties kopumā, ikviens koks ir no svara. Koku stādīšana ir arī lētākā un efektīvākā CO2 absorbcijas metode. Ir apsveicami, ka dažādas organizācijas un uzņēmumi aizvien vairāk domā par pilsētu apzaļumošanu, piemēram, uzņēmums "Mežpils alus", kas sadarbībā ar "Pilsēta cilvēkiem" un citiem partneriem veica vērienīgu pilsētvides eksperimentu, Rīgā iestādot aptuveni astoņus metrus augstas Holandiešu liepas, vai iesaistot šajā jautājumā daudz plašāku sabiedrību - dodot vairāk nekā vienu miljonu priežu koku sēkliņas, kuras ikviens interesents var mēģināt iestādīt pašu spēkiem. Koki ir pilsētas plaušas un ne tikai iedarbīgs, bet arī ainavisks instruments cīņā par gaisa kvalitāti.
Pandēmija rosinājusi izpratni
Paradoksāli, bet tieši pandēmija mūs mudinājusi vairāk domāt par to, kādu gaisu elpojam – gan iekštelpās, gan ārā. Pieaug gan sabiedrības interese par pilsētvides apzaļumošanu, gan pieprasījums pēc gaisa kvalitātes mērītājiem iekštelpām. Ja līdz šim liela daļa no mums nebija aizdomājusies, kā gaiss ietekmē mūsu veselību, šobrīd situācija mainās. Cerams, ka izpratne turpinās aug arī pēc pandēmijas.
